Foto: EPA/JUHA METSO

Krievija saskārusies ar nopietnām problēmām. ASV analītiķi skaidro, kas noticis 51

Krievijā ir acīmredzams kvalificēta un nekvalificēta darbaspēka trūkums. Eksperti uzsver Kremļa politikas pretrunas un nekonsekvenci, kas liedz krievu iedzīvotājiem un Krievijā strādājošiem ārzemniekiem motivāciju strādāt šajā valstī. Paralēli tam Krievijas valdība mēģina uzlabot rūpniecības kapacitāti un palielināt Krievijas bruņoto spēku lielumu.

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
Kokteilis
VIDEO. Personības tests: izvēlies vienu dakšu un atklāj, ko tava izvēle liecina par tevi
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar ASV Kara izpētes institūta ziņojumu Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paziņojis, ka daudzi krievi, kas aizbēga no valsts pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, atgriežas atpakaļ, jo nav varējuši ārvalstīs atrast darbu. Viņš uzsvēra, ka Krievija viņus “negaida atpakaļ atplestām rokām”, un apsūdzēja viņus valsts nodevībā.

Tam piekrīt arī kāds ar Kremli saistīts ietekmelis. Tomēr viņš atzina, ka Krievijas Federācija saskaras ar akūtu kvalificēta darbaspēka trūkumu, savukārt no ārvalstīm atgriežas “katastrofāli maz” cilvēku. Pēc viņa domām, darbaspēka trūkums ir palielinājis migrantu skaitu. Blogeris arī kritizēja Krievijas varas iestādes par to “atvērto durvju politiku” attiecībā uz migrāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc analītiķu domām, Krievijas valdība cenšas saskaņot pretrunīgus mērķus un pretrunīgus mērķus, par prioritāti izvirzot kriptomobilizācijas centienus, lai mobilizētu darbaspēku frontes līnijām, vienlaikus ierobežojot migrantu iespējas strādāt valstī.

Turklāt Krievijas drošības iestādes piespiež migrantus dienēt Krievijas armijā, tādējādi vēl vairāk samazinot to iespējas pievienoties Krievijas darba tirgum.

Jau vēstīts, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 325 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 750 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 5520 tankus, 10 282 bruņutransportierus, 7875 lielgabalus, 907 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 597 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5905 bezpilota lidaparātus, 1565 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 299 automobiļus un autocisternas, kā arī 1113 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.