Kurš veiks kapitālo remontu pabalstu sistēmā? 4
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No nākamā gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts 64 eiro,
jo Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi, ka tas nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi un neatbilst mūsu valsts pamatlikumam.
Vakar ST nāca klajā ar spriedumu, ka no 1. janvāra nebūs spēkā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, jo arī tas neatbilst Satversmei.
ST tiesnesis Aldis Laviņš, kurš sagatavoja GMI lietu izskatīšanai, intervijā “Latvijas Avīzē” (8. jūlijs) skaidroja, ka pamattiesības un to nodrošināšanas jautājumi valstī ir tik būtiski, ka tie ir jāizlemj nevienam citam kā pašai Saeimai. Tie neesot jādeleģē izlemšanai izpildvarai.
Līdz šim parlaments uzskatījis, ka šie 64 eiro ir jāizlieto pieciem mērķiem, valdība ir pārliecināta, ka trim mērķiem, un galu galā GMI līmenis tika noteikts, Labklājības ministrijai politiski vienojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību.
“Tāpēc tiesa teica: ja reiz jautājums skar to, vai pašiem trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem (tiesībsargs Juris Jansons iesniedza pieteikumu ST, un viņa rīcībā ir informācija, ka tie varētu būt vairāk nekā 17 000 cilvēku. – M. L.) tiek nodrošināta cilvēka cieņa tādā izpratnē, ka viņi saņem sociālās palīdzības minimumu, lai varētu dzīvot cieņpilnu dzīvi, tad būtiskākie GMI līmeņa noteikšanas jautājumi nepārprotami ir jāizlemj likumdevējam pašam,” sacīja tiesnesis Laviņš.
Parlamentam būtu jāpasaka, kādiem mērķiem pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir paredzēts, proti, kuras ir tās pamatvajadzības, kuru garantēšanai tas tiek maksāts, kā arī jāizstrādā GMI līmeņa noteikšanas metodes pamatprincipi.
Cer uz Labklājības ministriju
Taču, izrādās, ka Saeimā pietrūkstot kapacitātes, lai to varētu izdarīt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) sacīja, ka 4. augustā viņš tikšoties ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (“KPV LV”), lai apspriestos, kā īstenot ST spriedumu. Bet vienlaikus deputāts šaubījās, vai parlamentam ir pietiekami resursi, kas ļautu izstrādāt GMI mērķi un metodoloģiju. Viņaprāt, tas būtu jādara ministrijai.
Arī deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka “parasti politikas veidotājas ir atbildīgās ministrijas, kaut vai tādēļ vien, ka ministriju kapacitāte ir daudz lielāka nekā parlamentam”.
“Saeimā pirms dažiem gadiem izveidotais analītiskais dienests ir ļoti vājš un pēc būtības nekādu politiku nespēj piedāvāt.
Arī deputāti profesionāli nav tik spējīgi, lai varētu veidot nozīmīgu politiku. Labklājības ministrijai šajā jautājumā ir jābūt galvenajai, kura ar priekšlikumiem nāk uz Saeimu, un parlaments, ja nepieciešams, veic korekcijas,” tā uzskata D. Reizniece-Ozola.
Turpretī deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”), kurš Saeimā strādā kopš 1998. gada un labi pārzina sociālos jautājumus, ir pārliecināts, ka parlamentā sadarbībā ar Labklājības ministriju ir jāveido darba grupa, jāpieaicina eksperti un parlamenta konsultanti un kopīgi ir jāizstrādā likums par GMI līmeņa mērķiem un metodoloģiju.
Viņš uzsvēra, ka 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika izstrādāti vairāki likumi, bet pašreizējā Saeimā diemžēl neesot tapis vēl neviens likums.
“Komisijai ir tiesības veidot politisku darba kārtību. Ja komisijas vadītājs Andris Skride piedāvātu darba kārtībā šo likumprojektu, nekādu problēmu nebūtu to izstrādāt. Labklājības sistēmā pašreizējās ministres vadībā nekas neiet uz priekšu un arī spiediens no Sociālo un darba lietu komisijas puses uz ministriju ir ļoti vājš,” atzina Klementjevs.
Pagaidām nekas neliecina, ka Saeimas deputāti būtu ieklausījušies ST tiesneša Laviņa sacītajā un vismaz apņēmušies izstrādāt uz sociālekonomiskajiem rādītājiem balstītu GMI noteikšanas metodoloģiju.
Laviņš uzskata, ka tieši šīs metodoloģijas izstrāde ir pirmais uzdevums, kas būtu jāpaveic pēc ST sprieduma.
Grozīs “jumta” likumu un citus normatīvos aktus
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa piekrīt, ka ir nepieciešama GMI noteikšanas metode, kādā veidā un uz ko pamatojoties ir nosakāmi minimālo ienākumu apmēri.
Viņa uzskata, ka ir jānostiprina arī minimālā ienākuma līmeņa definīcija. Ministrija jau strādājot pie grozījumiem normatīvajos aktos, jo būtiski tikšot mainīts likums par sociālo drošību, kas ir sociālās aizsardzības “jumta” likums.
“Mēs uz Satversmes tiesas spriedumu raugāmies kā uz sociālās aizsardzības sistēmas ļoti būtisku stūrakmeni. Esam pateicīgi tiesai, jo tā palīdz mums sakārtot sistēmu. Kopš 2014. gada, kad tika izstrādāta minimālā ienākuma līmeņa koncepcija, ministrija ir sniegusi priekšlikumus, kā nodrošināt cilvēka cieņpilnu dzīvi, mainot sociālā atbalsta sistēmu, bet ministrija neguva atbalstu, jo tam nepietika naudas.
Šobrīd faktiski vairs nav iespējams palikt pie līdzšinējās retorikas, jo Satversmes tiesa ir pateikusi, ka no 2021. gada 1. janvāra esošā kārtība nav spēkā, un iezīmējusi ļoti skaidras lietas, kurām ir jābūt noteiktām. Turklāt pateikusi, ka tām ir jābūt nostiprinātām likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos, kā tas bijis līdz šim attiecībā uz GMI pabalsta 64 eiro,” sacīja valsts sekretāra vietniece.
Labklājības ministrija jau esot identificējusi, kuros normatīvajos aktos ir jāizdara izmaiņas un kādas tās varētu būt.
Jūlija otrajā pusē ministrija tikšoties ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), pieaicināta būšot arī Finanšu ministrija, lai spriestu par GMI būtisku palielināšanu. Līdzšinējā GMI līmeņa noteikšana bija atstāta ministrijas sarunu līmenī ar LPS, taču ST spriedumā varam izlasīt, ka atbalsts trūcīgajām personām ir valsts uzdevums, nenonivelējot to līdz pašvaldību līmenim.
Nedrīkst aprobežoties tikai ar GMI
LPS vecākais padomnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Pūķis, kurš pārstāvēja LPS Satversmes tiesā, uzskata, ka ir jābūt politiskam lēmumam, kurš noteiktu proporciju starp GMI, valsts sociālo pabalstu, kas aizstāj pensiju tiem, kas savas dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ nav strādājuši un maksājuši nodokļus, kā arī starp minimālo pensiju un minimālo algu.
“LPS uzskata, ka jābūt nelielai “trepei” starp šiem lielumiem, kuri jāsabalansē, tos palielinot.
Tieši uz to mēs pastāvēsim sarunās ar Labklājības ministriju. Ņemot vērā ST spriedumu, izmaiņas notiks ātrāk un droši vien visi šie sociālā nodrošinājuma līmeņi tiks finansiāli palielināti,” prognozē padomnieks Pūķis.
Viņš uzskata, ka GMI pabalsta izmaksa ir valsts funkcija, jo valsts, ne jau pašvaldības, ir noteikusi, cik lielam šim pabalstam ir jābūt. “Ja valsts to ir noteikusi visiem trūcīgajiem cilvēkiem vienādu, tad pašvaldībai labākajā gadījumā ir jābūt kā pastniekam, kurš saņem naudu no valsts un piegādā to tiem, kam tā pienākas,” secina Māris Pūķis.
