“Latvija var palikt parādā 300 miljonus eiro,” brīdina Melnis 33
Latvija, esot Eiropas Savienībā (ES), nedrīkst nepārņemt ES direktīvas, un, nepieņemot grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, valstij jau šobrīd draud vismaz 300 miljonu eiro soda nauda, aģentūrai LETA teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Viņš skaidroja, ka pret Latviju šobrīd ir sāktas trīs soda sankciju procedūras. Turklāt par likumprojekta “Par piesārņojumu” nepieņemšanu Latvijai jau vajadzētu būt soda sankcijām, jo pieņemšanas termiņš kavējas.
“Uz šo brīdi aprēķinātā naudas summa ir ap 300 miljoniem eiro – tā ir gan soda nauda par to, ka regulējums nav pārņemts, gan kavējuma naudas par katru dienu, kad nav pārņemts. Pat, ja mēs samaksājam šo sodu, jautājums ir, kur mēs tam dabūsim naudu un no kā mēs ņemsim nost budžetā?,”
teica Melnis, skaidrojot, ka soda maksāšana nemaina to, ka direktīvas būs jāpārņem, un, kamēr tās nebūs pārņemtas, Latvija turpinās maksāt sodus.
“Ja direktīvas tāpat ir jāpieņem, tad, es atvainojos, būtu super stulbi samaksāt sodu un pēc tam tāpat pieņemt direktīvas. Tas būs fenomenāls stulbums, ko var izdarīt,” uzsvēra Melnis, piebilstot, ka politiķiem jāsāk domāt valstiski.
Tāpat Melnis uzsvēra, ka Eiropas Komisija (EK) ir pateikusi, ja Latvija nepārņem šīs direktīvas, tad par Sociālā klimata fonda finansējumu var vairs nedomāt, jo to nedabūs.
Izmantojot Sociālā klimata fonda finansējumu, Latvija iecerējusi reģionos nodrošināt transportu pēc pieprasījuma, iegādāties akumulatoru bateriju (BEMU) vilcienus, nodrošināt iedzīvotājiem privātmāju siltināšanas programmu, kā arī izveidot daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, palīdzot tieši maznodrošinātajām sabiedrības grupām. Melnis uzsvēra, ka, atsakoties no Sociālā klimata fonda finansējuma, politiķi pasaka, ka tas viss Latvijai nav vajadzīgs.
“Ja mums to visu nevajag, politiķi, kas ir pret Piesārņojuma likumu, to atklāti pasaka – mums nevajag šos projektus un samaksāsim 300 miljonus eiro, kurus paņemsim no valsts budžeta,” teica Melnis.
Viņš skaidroja, ka Piesārņojuma likums jau divreiz nav pieņemts Saeimā kvoruma trūkuma dēļ.
“Kvorumu nevar raut bezgalīgi, ir jāpieņem lēmums, vai nu par vai pret,” teica ministrs, skaidrojot, ka, noraidot šo likumprojektu, automātiski sākas soda sankciju process. Savukārt, ja attiecīgais likumprojekts tiek pieņemts, ir vēl divi likumprojekti – Transporta enerģijas likums un Ekonomiskās ilgtspējas likums, par kuriem Latvija jau ilgstoši atskaitās ES, jo to pieņemšanas termiņi tiek kavēti par trim gadiem.
Jautāts, cik ilgi Latvija vēl var kavēties ar nepieņemšanu, lai nestātos spēkā soda sankcijas, Melnis atbildēja, ka “pēc iekšējām sajūtām līdz gada beigām tas būtu jāpieņem”. Viņš arī uzsvēra, ka visvienkāršāk būtu šo likumprojektu nelikt Saeimas darba kārtībā.
“Ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku, iespējams, labāk būtu vienkārši to nelikt darba kārtībā, kā tas bija līdz šim, kad šos jautājumus vienkārši atlika ar domu, ka tā būs nākamā ministra un nākamo politiķu problēma,” teica ministrs.
Jautāts, vai pastāv iespēja vispār nepārņemt Piesārņojuma likumu, Melnis atbildēja, ka šāda opcija ir, bet tad rodas jautājums, vai Latvija stājas ārā no ES. “Esot ES, mums nav opcija tos nepārņemt, samaksāt sodu un viss. Mēs esam uzņēmušies saistības un mums kā politiķiem tās ir jāpilda,” teica ministrs.
Jautāts, vai ir cerība, ka ceturtdien, 9.oktobrī, likumprojektu izdosies Saeimā atbalstīt, Melnis atbildēja, ka cerība ir vienmēr. “Mēs arī skatāmies, kas ir ar koalīciju, kas ir ar kvorumu, pie tā tiek strādāts, par to tiek domāts,” teica ministrs, piebilstot, ka kādā brīdī politiķiem vajadzētu sākt domāt par valsti kopumā, nevis tikai par nākamajām vēlēšanām.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norādīja, ka ar šiem grozījumiem paredzēts pārņemt ES direktīvas prasības saistībā ar izmaiņām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS).
Vairākas nozares, piemēram, kuģniecība, jau saskaras ar grūtībām izpildīt emisiju kvotu nodošanas prasības, jo Latvijā vēl nav izstrādāts nepieciešamais nacionālais regulējums.
Latvija ir administrējošā valsts 19 kuģošanas uzņēmumiem, tostarp ārvalstu, kuriem bija jāizpilda saistības līdz šā gada 30.septembrim, tas ir, jānodod kvotas par iepriekšējā gadā radītām emisijām. Vairāki uzņēmumi jau sāka pildīt ES prasības brīvprātīgi, bet bez nacionālajā regulējumā atrunātām praktiskām detaļām, kas rada risku, ka prasību izpildījuma nianses var būt pārprastas. Daļa uzņēmumu šobrīd saistības nav sākuši pildīt, jo Latvija nav izveidojusi nacionālo kārtību saistību izpildei.
ETS princips paredz, ka par katru radīto oglekļa dioksīda (CO2) tonnu uzņēmumam ir jānodod viena emisijas kvota. Bezmaksas kvotas būtiski mazina uzņēmumu izmaksas par fosilo enerģiju un palīdz nepārlikt slogu uz patērētājiem – tas tieši ietekmē, piemēram, siltumenerģijas tarifus.
Kamēr notiek kavēšanās ar ES direktīvas prasību pārņemšanu nacionālā līmenī, Latvijas ETS operatoriem – centralizētās siltumapgādes komersantiem – neeksistējoša nacionālā regulējuma dēļ ir apdraudēta papildu bezmaksas kvotu saņemšana, lai īstenotu savus klimatneitralitātes plānus, kurus tie iesniedza, pretendējot uz šīm kvotām, plānu īstenošanas gadījumā. Latvijā šos plānus iesniedza 11 ETS siltumapgādes uzņēmumi.
Jau ziņots, ka Saeimas koalīcijas partijas jau divas nedēļas nav spējušas nodrošināt kvorumu, tāpēc grozījumi likumā “Par piesārņojumu” galīgajā lasījumā nav pieņemti. Likumprojekts paredz pārņemt ETS un ETS2 darbību regulējošās ES direktīvas.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu ETS darbībai Latvijā, vienlaikus aktualizējot likuma saturu, ietverot izmaiņas atbilstoši institūciju reorganizācijām. Turklāt kopš 2001.gada likumā ir veikts 21 grozījums, līdz ar to tajā ietvertās ETS tiesību normas ir kļuvušas nepārskatāmas, un nepieciešams veikt to struktūras pārkārtošanu.
Likumprojektā iekļauta jauna nodaļa attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas ietver regulējumu par ETS un ETS2 darbību, ieskaitot nosacījumus, prasības, atļaujas un pienākumus. No citām nodaļām nosacījumi attiecībā uz ETS ir izņemti.
Likuma grozījumos arī noteiktas prasības, kas attiecas uz operatoru, gaisa kuģa operatoru un kuģošanas sabiedrību vai degvielas un kurināmā operatoru darbībām. Tiek noteikts, ka operatoriem ir jāveic tādi pasākumi, kas veicinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu. Lai noteiktu emitēto SEG emisiju daudzuma izmaiņas, operatoriem būs jāveic radīto SEG emisiju monitorings.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina Latvijas valdību un Saeimu rūpīgi izvērtēt sekas, kas var rasties, ja netiks pieņemts likums par ekonomisko ilgtspēju, grozījumi likumā “Par piesārņojumu” un likums par transporta enerģiju, aģentūrai LETA norādīja FICIL.
Pašlaik pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras par ES direktīvu neieviešanu, un trīs klimata likumu nepieņemšana rada augstu risku, ka Latvijai nāksies saskarties ar tūlītējām un finansiāli būtiskām sekām, pauž padomē.
FICIL norāda, ka, pamatojoties uz KEM vērtējumu, ja minētie likumprojekti netiks pieņemti, līdz 2030.gadam Latvijai piešķirtie ES fondu līdzekļi 6,9 miljardu eiro apmērā var tikt iesaldēti, un rezultātā šajā periodā Latvija varētu zaudēt vai nesaņemt privātās investīcijas divu līdz četru miljardu eiro apmērā.
FICIL uzsver, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana nav Latvijas interesēs, ja to nepavada mērķtiecīga ekonomiskā attīstība. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme ir priekšnoteikums tam, lai cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt Latvijā, veidotu ģimenes un saglabātu valsts kultūru un identitāti.
Turklāt bez atjaunināta valsts regulējuma emisiju tirdzniecības sistēmām (ETS un ETS2) siltumapgādes uzņēmumiem jau tuvākajā apkures sezonā būs jāiegādājas emisiju kvotas tirgū, kas varētu izraisīt apkures tarifu pieaugumu. Arī avio biļešu cenas, visticamāk, palielināsies, un varētu rasties finansiāli prasījumi pret Latvijas ostām, jo aviokompānijas vairs nevarēs saņemt papildu bezmaksas kvotas, bet kuģniecības uzņēmumi – tās apmainīt. Tādējādi Latvijas aviācijas un ostu sektors kļūs mazāk konkurētspējīgs ne tikai Baltijas reģionā, bet arī ES.
FICIL arī norādīja, ka aptuveni 460 miljoni eiro no ES līdzekļiem, kas paredzēti sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstam, var tikt zaudēti. Valsts budžetā nav pieejams līdzvērtīgs vai lielāks finansējums, lai kompensētu iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu kāpumu vai vismaz daļēji segtu pieaugošās dzīves izmaksas. Straujš dzīves dārdzības pieaugums var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ko Latvija ar jau tā samazināto iedzīvotāju skaitu un darbaspēka trūkumu nevar atļauties.
Ņemot vērā minēto, FICIL aicina valdību un Saeimu lēmumus par šo likumprojektu pieņemt tikai pēc rūpīgas īstermiņa un ilgtermiņa seku izvērtēšanas – to ietekmes uz ekonomikas attīstību, investīciju vidi, demogrāfiju, valsts atbalsta apjomiem un citiem būtiskiem aspektiem. FICIL norādīja, ka šāda pieeja apliecinātu konsekventu politikas veidošanu un labas pārvaldības principu ievērošanu.
FICIL atzīst, ka likumprojekti ir sarežģīti un rada diskusijas, tomēr to nepieņemšana var izmaksāt ļoti dārgi un apdraudēt spēju nodrošināt finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Šo likumprojektu pieņemšana nerada jaunas saistības klimata politikas jomā, jo tie tikai nodrošina jau pieņemto ES direktīvu ieviešanu. Saistību izpilde attiecībā uz ES direktīvu ieviešanu neatbrīvo no pienākuma tās transponēt, kas nozīmē, ka minētie likumi būs jāpieņem jebkurā gadījumā – neatkarīgi no iespējamām sankcijām. Tādēļ ārvalstu investori aicina valdību un Saeimu uz steidzamu un izlēmīgu rīcību.
Tāpat likumā iekļauti grozījumi attiecībā uz ETS2 ieviešanu Latvijā. Tas aptvers degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, transportā un papildu sektoros (rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas esošā ETS). ETS2 ir izveidota, paplašinot ETS, un sistēmām ir līdzīgi pārvaldības principi, vienlaikus abu sistēmu emisijas kvotu attiecināšanas princips ir atšķirīgs, un tirdzniecība ar kvotām ir nodalīta. Sākot ar 2028.gadu, ETS2 emisijas kvotas degvielas un kurināmā operatoriem jānodod atbilstoši patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumam ETS2 tvēruma darbībām. Emisiju apjoms tiks noteikts netieši, balstoties uz izlietotās degvielas vai kurināmā daudzumu, kas nodots patēriņam tirgū.
