Latvijas dabas brīnumi 2019 0

Dabas draugu biedrības, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas dabas daudzveidībai un tās saglabāšanas problēmām, izvēlējušas katra savu pārstāvi par šā gada simbolu. “Latvijas Avīze” apkopojusi šīs dabas unikālās vērtības ceļvedī, aicinot saudzēt visu dzīvo mums līdzās.

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas
Ja ieraugi dabā kādu no šiem brīnumiem, pastāsti par savu atradumu arī citiem, ziņojot vietnē “dabasdati.lv”.

Gada putns šogad Latvijā pasludināts jau divdesmit ceturto reizi, gada kukainis – divdesmit pirmo reizi, bet gada dzīvnieka vārdu – jau divdesmito reizi – uzzināsim šajā trešdienā. Mums ir ar ko lepoties.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Gada gliemis

Upes mēnestiņš mīl straujus virpuļus

Raibgliemezis ir pavisam neliels – čaulas augstums līdz 6 mm, platums – līdz 12 mm.
Foto: Mudīte Rudzīte

Par 2019. gada gliemi izvēlēts upes raibgliemezis, saukts arī par upes mēnestiņu. “Raibgliemeža čaula ir tumša ar lielākiem vai mazākiem baltiem plankumiem. Dažās upēs ir arī pilnīgi melni vai tumši pelēki raibgliemeži. Tāds krāsojums gliemezim palīdz būt gandrīz neredzamam uz upes gultnes fona. Raibgliemeži elpo ar žaunām, to čaulai ir pusmēness formas vāciņš,” informēja Latvijas Malakolologu biedrības vadītāja Mudīte Rudzīte.

Raibgliemezis ir tipisks straujteču iemītnieks. Visbiežāk dzīvo straujos, pat krāčainos upju posmos, kur piestiprinās pie akmeņiem. Upes mēnestiņam piemērotās dzīvesvietas strauji gājušas mazumā pēc tam, kad uzbūvēja lielās un vēlāk mazās hidroelektrostacijas.

Upes raibgliemezis ir Latvijā reta suga, iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un jaunajā Latvijas aizsargājamo gliemju sugu sarakstā.

 

Gada sēne

Ļoti stipri smaržo pēc ananasiem vai anīsa

Ābele ar reto sēni ābeļu sarkodonciju kādā Rīgas dārzā.
Foto: Julita Kluša

Latvijas Mikologu biedrība par gada sēni ir izvēlējusies ābeļu sarkodonciju – tā aug ka parazīts vai saprofīts uz vecām ābelēm, daudz retāk – uz bumbierēm, mežābelēm un citiem lapu kokiem. “Izvirzot šo sēni, vēlamies uzrunāt dārzkopjus un vecu ābeļu dārzu īpašniekus,” atzīst Diāna Meiere, “pievēršot tai uzmanību, tiktu ne tikai būtiski papildinātas pētnieku zināšanas par sēnes izplatību Latvijā, bet, iespējams, pasargāti no nociršanas kādi veci augļukoki.”

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Sarkodoncijai nav kur dzīvot, jo, intensīvi saimniekojot, augļkopji izcērt vecās ābeles. Kā šo sēni atpazīt? Tā ir samērā viegli atpazīstama. Varbūt var mēģināt pēc smaržas – zinātāji teic, ka tā ļoti stipri smaržo pēc ananasiem vai anīsa. S

ēnes augļķermenis diezgan biezs, vask­veidīgas konsistences. Mala šķiedraina, balta vai dzeltenīga, vēlāk brūngana. Adatiņas 3–15 mm garas, īlenveidīgas.

 

Gada koks

Liepa Ukrainas tautas atbalstam

Šogad dendrologi gada koku izvēlējušies ne tikai botānisku vai ekoloģisku, bet arī politisku motīvu dēļ – tā ir Krimas liepa, teic Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.

“Arī šādā veidā var un vajag atbalstīt Ukrainas kolēģus un Ukrainas tautu, kā arī vērst Latvijas sabiedrības uzmanību, ka Krimas aneksija un tai sekojošā Krievijas agresija Donbasā nav tikai vienas valsts – Ukrainas – traģēdija, bet problēma, kas skar visu Eiropu un pasauli,” piebilst A. Svilāns. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas botāniskos dārzus un citus nozīmīgus dendroloģiskos stādījumus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.

Krimas liepa uzskatāma par vienu no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau kopš 19. gadsimta beigām. Koki vairāk izplatīti Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz samērā labo ziemcietību un citām īpašībām, šī liepa apstādījumos tiek izmantota visai reti. Tādēļ Latvijas dendrologu biedrība aicina šo sugu iekļaut gan Latvijas kokaudzētavu sortimentā, gan izmantot apstādījumos.

Koki ir piemēroti augšanas apstākļiem pilsētās, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Ja Krimas liepa ir sasniegusi 1,9 m stumbra apkārtmēru, tā Latvijā ir uzskatāma par dižkoku – valsts nozīmes dabas pieminekli.

 

Gada putns

Mežirbēm draud izzušana

Mežirbei vajadzīgs mežs, kur notiekošajā cilvēks pēc iespējas mazāk iejaucas. Vēlams, lai tajā būtu kritalas, lielu, izgāztu koku saknes, atmirstoši koki.
Foto: Jānis Ķuze

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) šogad aicina īpašu uzmanību pievērst mežirbei, kuru skaits Latvijā būtiski samazinājies. Kopš 2005. gada mežir­bju skaits Latvijas mežos samazinājies par 89%, tāpēc, lai gan mežirbe joprojām ir bieži sastopama putnu suga, tā uzskatāma par stipri apdraudētu. Ornitologi sola turpināt izzināt populācijas sarukuma cēloņus un aicina šajā darbā iesaistīties arī pārējiem.

“Mežirbe ir nometnieks – visu gadu tā pavada Latvijā. Tātad šīs sugas sliktā stāvokļa cēloņi meklējami mūsu mežos.

Skaidrs, ka mežirbes dzīvotni būtiski negatīvi ietekmē pašreizējā Latvijas mežu apsaimniekošana, taču pilnīgākas skaidrības gūšanai nepieciešami papildu pētījumi,” piebilst ornitologs Viesturs Ķerus.

Pirms simts gadiem Latvijā dzīvoja 70–100 tūkstoši mežirbju, šinī gadsimtā mežirbju populācija ir sarukusi līdz dramatiski zemam skaitam – apmēram 10 tūkstoši pāru. Mežirbe ir baloža lieluma rūsganpelēki baltraibs putns. Tēviņam melna rīkle ar baltu josliņu apkārt, mātītei tādas nav.

 

Gada ģeovieta

Unikālais devona smilšakmens stāvkrasts

Ežurgu klintis ir aizsargājams dabas piemineklis.
Foto: Andris Soms/DAP

Vidzemes jūrmalas stāvkrasts ar devona smilšakmens atsegumiem ir unikāls ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu teritorijai kopumā. Atsegumu posmi ir ainaviski izcilākās vietas visā Latvijas piekrastē. Īpaši krāšņi atsegumi ir kādu laiku pēc lielākām vētrām, kamēr nav vēl aizbiruši un aizplūduši.

Viļņu erozija ne pārāk cieti cementētajā smilšakmenī vētru laikā izskalo nišas un alas, izveido smilšakmens kolonnas. “Tas ir unikāli, nekur citur Baltijas jūras krastos devona smilšakmens stāvkrastus neveido,” piebilst Ziemeļvidzemes “Ģeoparka” valdes priekšsēdētājs, ģeologs Dainis Ozols.

Igaunijā stāvkrasti ir dolomītā, Skandināvijā ir granīta gneisa iežos. Devona iežu pētnieki Vidzemes jūrmalas stāvkrastos konstatējuši, ka savulaik, pirms daudziem miljoniem gadu, šeit bijušas plūdmaiņas, proti, ir bijusi lielāka saikne ar Pasaules okeānu, nekā tas ir šobrīd.

Jo tālāk uz dienvidiem, jo atsedzas ģeoloģiski jaunāki slāņi. Tā, piemēram, Vācijā un Dānijā ir slavenās krīta iežu kraujas, kas ir trīs reizes jaunāki nekā Latvijas devona smilšakmens. Devona perioda ieži ir 350 līdz 390 miljonu gadu seni. Igaunijā savukārt atklājas silūra un ordovika perioda ieži, kas ir senāki nekā devona.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Erozijas procesu ietekmē krasts pamazām atkāpjas. Cilvēkiem, kas tur dzīvo un saimnieko, tas šķiet draudoši, un viņi mēģina krastu stiprināt, kas ne vienmēr ir savienojams ar ainavas un vides aizsardzības vajadzībām,” skaidro D. Ozols. Tāpēc ģeologi ģeovietas akcijas ietvaros šogad plāno ne tikai informēt par paleontologu un iežu pētnieku jaunākajām atziņām, bet arī aktualizēt vides aizsardzības problēmas.

Vidzemes jūrmalas stāvkrasts stiepjas no Vitrupes ietekas jūrā līdz Tūjai un vēl gabaliņu aiz tās. Tie ir apmēram 30 kilometri.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
Lasīt citas ziņas
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti
11:14
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
11:06
Elza un Ilizana – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
10:58
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim?
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā?
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Pirms pašām balsu skaitīšanas beigām AP noslīd zem 5% barjeras
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri politiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību? 35
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23
Kā atjaunot izdrupušu dekoratīvo apmetumu mājas ārpusē? 3