Miljonāru migrācija sasniegusi vēsturisku rekordu – pasaules bagātnieki lūkojas, kur “glābt savu ādu” 0
Globālā nestabilitāte liek pat pasaules turīgākajiem cilvēkiem meklēt jaunas dzīvesvietas. Ja agrāk miljonāri pārcēlās galvenokārt izdevīgāku nodokļu dēļ, tad tagad galvenie dzinējspēki ir fiziskā drošība, politiskā nenoteiktība un vēlme pēc droša “rezerves plāna”, raksta autoritārais izdevums “The Economist”.
Pētījumu kompānijas “New World Wealth” aplēses rāda, kāds ir šīs tendences mērogs: pagājušajā, 2025. gadā, savu dzīvesvietas valsti mainīja vairāk nekā 140 000 miljonāru, kas ir absolūts vēsturiskais rekords.
Prognozes liecina, ka šogad šis skaitlis varētu pieaugt līdz pat 165 000 cilvēku. Līdz ar to globālā investīciju migrācijas nozare, kas palīdz turīgiem klientiem iegūt uzturēšanās atļaujas vai otru pilsonību, ir dubultojusies un sasniegusi aptuveni 40 miljardu dolāru apjomu.
No kurienes bēg miljonāri?
Pēdējā laikā eksperti novēro vēl nebijušu tendenci – strauji aug interese par valsts pamešanu tieši turīgo rietumvalstu iedzīvotāju vidū.
Apvienotajā Karalistē pieprasījums pēc pārcelšanās uzliesmoja jau pēc Covid-19 pandēmijas. Savukārt Francijas, Vācijas un Spānijas bagātnieki arvien vairāk uztraucas par iespējamām nodokļu reformām savās valstīs. Šīs Eiropas valstis pirmo reizi vēsturē ir nonākušas saraksta augšgalā starp tām, kuras zaudē vairāk turīgu iedzīvotāju, nekā spēj piesaistīt.
Vispārsteidzošākais pavērsiens ir amerikāņu masveida interese par otrās pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu, piemēram, Eiropā. ASV no investīciju galamērķa ir kļuvusi par vienu no lielākajiem klientu “avotiem”. Turīgie ASV pilsoņi arvien vairāk baidās no saspringtās iekšpolitiskās situācijas un vēlas nodrošināties ar alternatīvām ceļošanas un biznesa iespējām.
Neskatoties uz to, pašas ASV joprojām ir pievilcīgas ārvalstu investoriem – joprojām liels pieprasījums ir pēc EB-5 programmas, kas sniedz imigrācijas priekšrocības apmaiņā pret investīcijām. Turpretim SV prezidenta Donalda Trampa ierosinātā “Zelta kartes” programma pagaidām lielu atsaucību nav guvusi augsto izmaksu un juridiskās neskaidrības dēļ.
Jaunie galamērķi
Pēdējos gados par galveno miljonāru magnētu bija kļuvusi Dubaija, kas piesaistīja uzņēmējus no Āzijas, Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem ar nulles nodokļiem un vienkāršu pārcelšanās procesu. Tomēr līdz ar ģeopolitiskās situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos daudzi potenciālie migranti tagad lūkojas citos virzienos.
Šo situāciju steidz izmantot citas valstis Karību jūras reģionā, Āzijā un Okeānijā, piedāvājot jaunas “Pilsonība pret investīcijām” programmas. Tiesa, vienlaikus valdības visā pasaulē pastiprina kandidātu pārbaudes. Pastāv pamatotas bažas, ka šādas shēmas var tikt izmantotas naudas legalizēšanai vai starptautisko sankciju apiešanai.
Kamēr miljonāri meklē mierīgākas valstis, ģeopolitiskie satricinājumi sāk ietekmēt arī globālo darba tirgu citos līmeņos. Tādu valstu kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Kuveita labklājība balstās uz ārvalstu darbaspēku. Pasaules Bankas dati liecina, ka 77 % Kataras, 74 % AAE un 67 % Kuveitas iedzīvotāju nav pamatiedzīvotāji, bet gan viesstrādnieki – no vienkāršiem strādniekiem līdz augstākā līmeņa vadītājiem.
Drošības situācijas saasināšanās reģionā (tostarp nesenie konflikti, kas skāra pat tik stratēģiskus objektus kā “Ras Laffan” enerģētikas kompleksu Katarā) liek arī šiem cilvēkiem nopietni apsvērt reģiona pamešanu, kas var radīt smagu triecienu vietējai ekonomikai.
Krasas izmaiņas piedzīvo arī Krievijas darba tirgus. Pēdējo piecu gadu laikā Indijas strādnieku skaits Krievijā ir pieaudzis pat 22 reizes. Krievijā valda akūts darbaspēka trūkums, taču tās īstenotā diskriminējošā politika pret Centrālāzijas migrantiem (kuri vēsturiski veidoja lielāko daļu ārvalstu darbaspēka) ir piespiedusi Kremli meklēt jaunus resursus.
Kā ziņo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests, par otru lielāko jaunā darbaspēka avotu Krievijai pašlaik kļūst Ziemeļkoreja.
