Publicitātes foto

Nu būs desas! Ilze Jurkāne izzina, kā latviešu dienišķo kārumu pagatavot veselīgi. 4 iedvesmojošas receptes 1

Latvieši bez desām nevar!

Mārupes desu darbnīcā
Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar pašmāju izcilajiem, kvalitatīvajiem un ekoloģiskajiem produktiem, Rimi sadarbībā ar pazīstamo garšas eksperti Ilzi Jurkāni ir izveidojis video stāstu – īsfilmu sēriju “Latvijas gardākie stāsti”. Tie ir veiksmes un pieredzes stāsti, kas ļauj iepazīt spilgtus Latvijas pārtikas produktu ražotājus, kuri piedāvā veselīgu, ekoloģisku un unikālu produkciju. Šie stāsti ir Ilzes Jurkānes dzīvas, vienkāršas un cilvēcīgas sarunas, ciemojoties pie ražotājiem un ceļojot latvisku garšu pasaulē.

Mārupes desu darbnīca – izcili gaļas izstrādājumi īstiem gardēžiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Nevaram taču palikt bez desām, vai ne? Tā jau ir. Latvijā desu taisīšanas un ēšanas tradīcijas ir senas un stipras. Tās būtībā nāk no vāciešiem, jo neaizmirsīsim, ka vācieši un vācu muižkungi Latvijā bija septiņus gadsimteņus. Sezonalitāte arī ir spēlējusi savu lomu. Pavasarī un vasarā Latvijas teritorijā dzīvojošie uzturā lietoja piena produktus, dārzeņus un graudaugus, gan vārot putras, gan cepot maizi, bet rudenī ierasto ēdienkarti papildināja gaļas ēdieni. Pēc ražas novākšanas bija svētki un katrā sētā notika “cūku bēres”. Tad tika taisītas desas un gatavota gaļa garajai ziemai. Mūsu izcilais gleznotājs Boriss Bērziņš “cūku bēres” ir atspoguļojis savās gleznās. Izrādās, tāpēc parasti arī kāzas svinēja rudenī, kad galdi pilnīgi lūza no ražas bagātības.

Tomēr ne jau vācieši vai latvieši izdomāja desas – to vēsture ir vēl senāka. Jau vismaz 500 gadus pirms Kristus dzimšanas desas ir minētas sengrieķu rakstos. Ir loģiski, ka desas tapa ar sāls un garšvielu palīdzību, lai gaļu varētu ilgāk uzglabāt. Tās sastopamas senajā Romā, Spānijā, Portugālē un Francijā. Siltākos klimatiskajos apstākļos bieži mēdza arī vītināt gaļu. Turpretim ziemeļu valstīs ar aukstāku klimatu desas varēja ēst pat svaigas.

Latvijā audzēto cūku gaļa ir īpaša. To bieži saka ārzemnieki, un es tam piekrītu. Lielākā daļa Latvijā ražoto desu ir no cūkgaļas, taču mums ir arī putnu, liellopu un meža dzīvnieku gaļas izstrādājumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.