"Balticovo" atklāj Baltijā vērienīgāko ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu

Olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī: “Balticovo” paziņo par vērienīgiem plāniem 0

Olu ražotāja AS “Balticovo” šogad ražošanas attīstībā plāno ieguldīt vēl vairākus miljonus eiro, uzbūvējot ceturto ārpus sprosta dējējvistu novietni un sākot jauna ražošanas ceha būvniecību, aģentūrai sacīja “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas
Blakus trim trešdien atklātajām ārpus sprosta dējējvistu novietnēm, kurās investēti 10 miljoni eiro, jau ir sākti ceturtās novietnes būvniecības darbi, kuros paredzēts ieguldīt vēl trīs miljonus eiro, stāstīja Auškāps.

Tādējādi kopējās investīcijas visās četrās ārpus sprosta dējējvistu novietnes sasniegs 13 miljonus eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt rudenī “Balticovo” sāks jauna ražošanas ceha būvniecību, kurā notiks olu šķirošana, kā arī vārīšana un lobīšana “HoReCa” klientiem.

“Patlaban precīzu investīciju apjomu jaunajā ražošanas cehā vēl nevaram pateikt, jo notiek projektēšana un vēl pat nav sāktas sarunas ar būvniekiem. Tie noteikti būs vairāki miljoni eiro,” sacīja Auškāps.

Atklājot vērienīgāko ārpus sprosta dējējvistu novietņu kompleksu Baltijā, “Balticovo” ievērojami palielinājusi Latvijas kūtī dēto olu īpatsvaru un kļuvusi par lielāko ārpus sprosta turētu vistu olu ražotāju Baltijā, trešdien atklāsānas pasākumā sacīja “Balticovo” padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās – trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu, kuras marķētas ar 2. numuru, un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2.numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%. Vietējā pieprasījuma pieaugums ir pirmais solis ceļā uz olu ražošanu, neizmantojot sprostu sistēmas.

Jaunajās vistu novietnēs brīvos turēšanas apstākļos kopumā dzīvos aptuveni 400 000 dējējvistu. Ražotnes būvētas, izmantojot jaunākos risinājumus būvniecībā un putnkopībā.

Projekta trīs novietņu kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā. Kompleksu patlaban veido viena jaunputnu novietne un trīs dējējvistu kūtis ar kopējo ražošanas kapacitāti 120 miljoni olu gadā.

“Esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī. Priecājamies to īstenot šobrīd, jo tehnoloģijas un zināšanas ir gājušas tālu ceļu, un šobrīd jau varam nodrošināt modernākās iekārtas, kas pat visas Eiropas līmenī ir augstu vērtētas,” sacīja Grimze.

Viņš piebilda, ka pakāpeniski mainās arī izpratne un regulējums par vistu labturības nosacījumiem.

Pirms 25 gadiem vienai dējējvistai bija paredzēti 450 kvadrātcentimetri, no 2000.gada – 550 kvadrātcentimetri, kopš 2004.gada – 750 kvadrātcentimetri. Patlaban brīvi turētām vistām ir četri kvadrātmetri uz vienu putnu.

Auškāps pastāstīja, ka vēl joprojām ārpus sprostiem dētās olas Latvijā ir mazāk pieprasītas nekā ārvalstīs, tomēr arī pie mums pieprasījums pieaug. Savukārt eksportā pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem, kas ražoti pēc ilgtspējas principiem, pieaug diezgan strauji.

Reklāma
Reklāma

“Ja pirms vairākiem gadiem saskārāmies ar to, ka eksporta tirgos bija nepieciešams lielāks ārpus sprosta dēto olu apjoms, tad šobrīd redzam strauju pieprasījuma pieaugumu arī tādiem produktiem kā vārītas olas un šķidrie olu produkti,” stāstīja Auškāps.

Viņš piebilda, ka ceļš līdz olu ražošanai bez sprostu sistēmas vēl ir tāls, jo pieprasījums pēc 3. numura olām vēl joprojām ir lielākais gan Latvijā, gan ārpus Eiropas un vietām arī Eiropā. Ārpus Eiropas lielākā daļa no patēriņa ir 3. numura olas.

“Tomēr varam šo uzskatīt par pozitīvu soli, kas nozīmē visas Latvijas olu ražošanas nozares attīstību. Un, skatoties uz nākotnes projektiem, “Balticovo” paredzēts celt arvien jaunas ārpus sprostu novietnes, piemēram, nākamgad atklāsim otro lielizmēra brīvās turēšanas novietni, kurā mājos 20 000 putnu ar astoņu hektāru lielu platību pastaigām,” papildināja Auškāps.

Viņš piebilda, ka lielākā daļa veikalu tīklu apņēmusies no 2025.gada atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un “Balticovo” pēc pieciem gadiem būs gatavs nodrošināt veikalus ar brīvos apstākļos turētu vistu olām.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) atklāšanas pasākumā uzteica uzņēmuma vīziju par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu ražošanu, norādot, ka Latvijas vietējie ražotāji ir tie, kas veido un rūpējas par vietējā tirgus stabilitāti, nodrošinot svaigu, kvalitatīvu un drošu vietējo produkciju Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus veidojot nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.

“Esmu gandarīts, ka vietējie uzņēmēji arvien aug un attīstās, ieviešot mūsdienīgu pieeju un tehnoloģijas, tādējādi sniedzot arvien plašākas vietējās pārtikas produktu pieejamības iespējas ikvienam patērētājam kā Latvijā, tā arī ārējos tirgos. Turklāt mūsdienās pārtikas drošībai un dzīvnieku, putnu labturības jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība – tādēļ ir īpaši uzteicama ražotāja vīzija par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu darbību,” uzsvēra Gerhards.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra “Balticovo” veikto investīciju nozīmi. “Patērētāju ieradumi mainās, tāpēc iepriecinoši, ka Latvijā darbojas lielākais ražotājs Ziemeļeiropā, kurš izvēlas investēt laikā, kad daudzi citi uzņēmumi globālās pandēmijas dēļ investīcijas aptur. Tās ir 10 miljonu lielas investīcijas Latvijas ekonomikā, izaugsmē un eksportspējā,” uzrunā sacīja Pūce.

2018.gadā “Balticovo” strādāja ar 48,669 miljonu eiro apgrozījumu un 5,374 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma 2019.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

“Balticovo” ražotne un filiāles atrodas Iecavā, Madonā un Daugavpilī. No kompānijas saražotās produkcijas 70% tiek eksportēti uz vairāk nekā 20 valstīm. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir SIA “BCO”, kam pieder 95,42% akciju, savukārt patiesie labuma guvēji ir Tatjana Poplavska un Valdis Grimze.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.