“Pamērīt spiedienu? Nu, piedodiet…” Žurnālistes Guntas Tabores pārdzīvojums aptiekā 0
“Uzticamas visā Eiropā.” Šādu reklāmu par “Benu” aptieku tīklu izlasu internetā jau pēc notikušā. Citur Eiropā kāda varbūt arī ir uzticama aptieka, bet noteikti ne tā, kas atrodas Rīgā, Dzirnavu 43, uz Valdemāra ielas stūra.
Pusdienlaikā sajutu spiedošas sāpes deniņos, vaigos iesitās karstums. Zinu, ka tā mēdz izpausties augsts asinsspiediens. Devos uz darbavietai tuvāko aptieku, lai izmērītu, vai tā patiešām ir. Samaksāju prasītos 40 centus par pakalpojumu, atvieglota atlaidos krēslā un gaidīju aptiekas darbinieci, kur jau nāca ar asinsspiediena mērītāju rokās.
Pirmais mēģinājums neizdevās – automātiskās ierīces lodziņā parādījās burti, kas liecināja par kādu kļūmi. Mērīja vēlreiz. Aptiekas darbiniece atvainojās, ka šādi mēdzot būt, kad ir ļoti augsts asinsspiediens. Un manas veselības pazīmes tieši par to liecinot. Mēģināja vēlreiz – atkal nekā. Tad pārlika aproci otrai rokai. Mērītājs joprojām ziņoja par kļūdu.
Darbiniece aizskrēja pameklēt citu ierīci, bet to neatrada. Tad noplātīja rokas, vēlreiz pieminēja augsto asinsspiedienu un atdeva man 40 centus, ko pavadīja atvainošanās, ka nekādi nevarot palīdzēt, lai nu es ejot.
Izgāju uz ielas visai izmisusi. Ja nu patiešām man ir ļoti augsts spiediens… Ja nu tepat uz vietas nokrītu… Ja nu tūlīt būs insults…
Zināju, ka tuvumā atrodas klīnika Alma, gāju turp. Asinsspiediens patiesi izrādījās pārāk augsts – 170/105, neraugoties uz to, ka ik dienas lietoju spiedienu pazeminošas zāles. Medmāsiņas iedeva tabletīti un lika kādu brīdi pasēdēt. Pēc brīža jutu – galva nesāp, trauksme rimusies. Māsiņa vēlreiz izmērīja spiedienu, un mudināja pierakstīties pie ģimenes ārsta. Vēl viņa zināja teikt, ka šajā aptiekā tā mēdzot būt, ka mēraparāts nedarbojas.
Atpakaļceļā iegriezos vēlreiz jau minētajā Benu aptiekā un izteicu savas pretenzijas. Ne jau tādēļ, ka esmu kašķīga, ne jau par sabojāto asinsspiediena mērītāju uztraucos, bet par vienaldzību.
