“Pārtikas cenas sāk iet lejup!” Bankas prezidents par to, kas patiesībā notiek ar inflāciju Latvijā 0
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV24 raidījumā “Dienas personība” aicināja inflācijas jautājumā paskatīties plašākā kontekstā un atcerēties situāciju pirms vairākiem gadiem.
Viņš atgādina, ka vēl pirms pāris gadiem inflācija Latvijā bija tuvu 20 procentiem, kamēr šobrīd tā ir nospiesta zem 4 procentiem. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, un tam, pēc Kazāka teiktā, ir vairāki iemesli.
Straujais pārtikas cenu kāpums
Kā pirmo būtisko faktoru Latvijas Bankas prezidents min pārtikas cenu kāpumu. Viņš norāda, ka tas bijis īpaši straujš, un atsevišķos mēnešos tieši pārtikas cenas veidojušas pat pusi no kopējās inflācijas.
“Labā lieta ir tā, ka mēs redzam, ka pārtikas cenas pamazām sāk iet lejup,” viņš saka.
Kazāks skaidro, ka galvenā problēma pārtikas tirgū nav pārmērīgs pieprasījums, bet gan konkurences trūkums, kas ilgstoši dzen cenas uz augšu.
Viņš atzinīgi vērtē Ekonomikas ministrijas darbu, īpaši cenu caurskatāmības palielināšanu, kas ļauj iedzīvotājiem vieglāk atrast lētākus piedāvājumus un vienlaikus veicina konkurenci tirgū.
“Tendence vēl nav ļoti spēcīga, bet izskatās, ka ir pirmie asni tam, ka pārtikas cenas aug lēnāk un šur tur cenas sāk kristies,” piebilst Latvijas Bankas prezidents.
Algu kāpums uztur augstu inflāciju
Kazāks norāda, ka pastāv vēl viens būtisks faktors, kas Baltijas valstīs notur cenu kāpumu augstā līmenī – straujais algu pieaugums.
Lai arī daļa sabiedrības to ikdienā var nejust, statistikas dati liecina, ka algu kāpums Latvijā vidēji ir ap 8 procentiem gadā. Tas nozīmē, ka pieaug pirktspēja, kas savukārt ļauj uzņēmumiem celt cenas.
Noslēgumā Kazāks prognozē, ka turpmāko gadu laikā inflācija Latvijā samazināsies. Tomēr viņš uzsver, ka paralēli ir svarīgi īstenot Latvijai būtiskas strukturālās reformas.
Viņa ieskatā nepieciešams arī samazināt darbinieku skaitu sabiedriskajā sektorā, veicinot pāreju uz privāto sektoru. Tas palīdzētu mazināt algu spiedienu, kas šobrīd uztur augstu inflācijas līmeni.
