Shutterstock ilustrācija

Pētījums izgaismo disleksijas iemeslus: slimību var ārstēt 0

Diviem franču zinātniekiem varētu būt izdevies atklāt disleksijas psiholoģiskos iemeslus, kuri paslēpušies cilvēka acs fotoreceptoru šūnās. Kas svarīgi – atklājums pierāda, ka slimību varētu ārstēt.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142
Lasīt citas ziņas

Mācīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas grūtības, kuras rada disleksija, ietekmē katru desmito pasaules cilvēku – pasargāts nav neviens. Piemēram, slavenais aktieris Toms Krūzs un miljardieris Ričards Brensons nav vairījušies izteikties par disleksiju, kas nopietni ietekmējusi viņu dzīvi – ar disleksiju sirgstošie norāda, ka viņi var izlasīt tekstu, taču tas prasa milzu piepūli un koncentrāciju, jo burti “lēkājot apkārt” vai tiek sajaukti savā starpā, piemēram, burtu “d” saprotot kā “b”.

Pētījuma autori norāda, ka tiem, kuriem ir problēmas ar lasīšanu, fotoreceptoru šūnas abās acīs sakārtotas vienādā daudzumā, tādējādi neveidojot vienu dominanto aci. Tas noved pie “smadzeņu apjukuma”, tādējādi smadzenes rada spoguļattēlus, traucējot uztvert informāciju. Parasti cilvēkam abas acis producē nedaudz atšķirīgas viena attēla versijas un smadzenēm jāizvēlas viens no attēliem, izveidojot asimetrisku attēlu. Attēla signālus iegūst no acī esošajām nūjiņām un vālītēm (atbildīgas par krāsu). Lielākā daļa vālīšu atrodas nelielā apgabalā acs dzīslenes centrālajā bedrītē, kurā gan ir arī neliels laukums, kurā zilās vālītes neatrodas. Zinātnieki atklājuši, ka ar disleksiju sirgstošajiem un cilvēkiem bez šīs slimības vālīšu novietojums atšķiras ar disleksiju nesirgstošajiem nelielais laukums bez zilajām vālītēm ir apaļš, disleksijas slimniekiem tas ir nevienmērīgi veidots, kas noved pie tā, ka neviena no acīm nav dominanta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rennas universitātes zinātnieks un pētījuma līdzautors Gijs Ropārs norāda, ka pētījums piedāvā samērā vienkāršu disleksijas diagnosticēšanu – vienkārši jāieskatās cilvēka acīs. Savukārt, lai novērstu disleksijas simptomus, pētnieki iesaka izmantot LED lampas. Kamēr cilvēks lasa, acīs tiek spīdināta gaisma, kas zibsnī tik strauji, ka acs to nemana, taču ar to ir gana, lai atceltu vienu no smadzeņu radītajiem attēliem. Pētnieki metodi kopā ar studentiem pārbaudījuši pirmajos testos, taču Ropārs norāda – lai patiešām apstiprinātos viņu paustais, nepieciešami vēl padziļinātāki izmēģinājumi.

Skaidrojums

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka deficīts fonoloģiskajās prasmēs. Lasīšanas grūtības bieži ir negaidītas, salīdzinot ar citām cilvēka kognitīvajām spējām un labu, vecumam atbilstošu apmācību. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas.

Starptautiskās Disleksijas asociācijas definīcija

Avoti: graphicnews.com

edition.cnn.com

sg.news.yahoo.com

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.