Pētījums: Koronavīrusa britu paveids par 64% nāvējošāks nekā sākotnējie paveidi 8
Koronavīrusa jaunais paveids, kas vispirms tika konstatēts Lielbritānijā, bet tagad jau nonācis daudzās citās valstīs, ir par 64% nāvējošāks nekā iepriekšējie šī vīrusa paveidi, konstatēts trešdien publicētā pētījumā, kas apstiprina iepriekš ieteikumos Lielbritānijas valdībai pausto.
Lielbritānijas varasiestādes, kas jau bija brīdinājušas, ka vīrusa paveids ir krietni lipīgāks, janvārī norādīja, ka atbilstoši Lielbritānijā veiktajiem pētījumiem tas ir arī līdz pat 40% nāvējošāks.
Viens šāds pētījums veikts Ekseteras universitātes vadībā, un tā dati trešdien publicēti medicīnas žurnālā BMJ.
Pētnieki no 1.oktobra līdz 29.janvārim salīdzinājuši datus par 54 000 cilvēku, kas inficējušies ar vīrusa britu paveidu, un datus par tikpat daudz cilvēkiem, kas inficējušies ar vīrusa sākotnējiem paveidiem.
Tika ņemti vērā tādi faktori kā vecums, dzimums, tautība, reģioni un sociālie apstākļi, lai gūtu maksimālu pārliecību, ka nāve nav izraisīta citu apstākļu rezultātā.
Pētījumā konstatēts, ka mirstības līmenis cilvēku vidū, kas inficējušies ar vīrusa sākotnējo paveidu, bijis 2,5 nāves gadījumi uz 1000 cilvēku, bet, ja inficēšanās notikusi ar britu paveidu, tie bija 4,1 gadījumi uz 1000 cilvēku.
Kā norādīja Redingas Universitātes šūnu mikrobioloģijas asociētais profesors Saimons Klārks, tas, ka letalitāte ir lielāka un britu paveids izplatās ātrāk, nozīmē, ka “šis vīrusa paveids rada būtiskus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmām un politikas veidotājiem.”
“Tas arī nozīmē to, ka vēl svarīgāk ir, ka cilvēki tiek vakcinēti, kad viņi tiek izsaukti,” viņš uzsvēra.
