Pēteris Apinis: Medicīnas tūrisms ir cilvēka vēlme pagarināt dzīvi vai iegūt nemirstību
0
Pēdējā laikā uz politiskās skatuves sanākuši ļaudis, kas plaši skandina to – kā medicīnas eksports palielinās Latvijas iekšzemes kopproduktu. Braukšot uz Latviju tūkstošiem angļu un vāciešu labot zobus, taisīt bariatriskās operācijas un endoprotezēt gūžas.
Par medicīnas eksportu un medicīnas tūrismu esmu rakstījis vairākkārt, un daudziem maniem uzticamiem lasītājiem šis tas no manis rakstītā nebūs jaunums. Tātad – lai uz Latviju plūstu ļaužu masas ārstēties, viņiem ir jāsakāpj AirBaltic lidmašīnā, jāapmetas Radisson Blu Hotel & Spa, Daugava vai Riga Islande Hotel, jāatrod uzticama klīnika un atpazīstams speciālists, ārstniecības starplaikos jāapmeklē Rīgas krogi un nedaudz apšaubāmas iestādes. Šī raksta autoram tas liek mēģināt sistematizēt veselības, medicīnas un labsajūtas tūrismu.
Vienkāršības labad terminu “medicīnas tūrisms” vajadzētu lietot, kad pacients dodas uz citu valsti veikt ortopēdiskas, ķirurģiskas vai stomatoloģiskas manipulācijas, operācijas vai procedūras, savukārt visus pārējos gadījumus varētu klasificēt kā “veselības tūrismu”.
Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas izpratni veselības tūrismu var definēt kā “tūrisma veidu, kas vērsts uz visu cilvēka dzīves galveno jomu uzlabošanu un līdzsvarošanu, tostarp fizisko, garīgo, emocionālo, profesionālo, intelektuālo un garīgo jomu. Veselības tūristu galvenais motivācijas faktors ir dalība profilaktiskās, proaktīvās un dzīvesveidu uzlabojošās aktivitātēs, piemēram, fitnesā, veselīgā uzturā, relaksācijā, izklaidē un medicīnas procedūrās”.
Medicīniskais tūrisms, saskaņā ar šīs pašas tūrisma organizācijas definīciju, ir “tūrisma veids, kas ietver uz pierādījumiem balstītu medicīnisko resursu un pakalpojumu (gan invazīvu, gan neinvazīvu) izmantošanu. Tas var ietvert diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju“. Medicīnisko tūrismu mēdz dēvēt arī par starptautisko medicīnisko migrāciju, pacientu migrāciju un medicīniskajiem ceļojumiem.
Gan medicīniskais, gan veselības tūrisms attīstās un piesaista uzmanību visā pasaulē, jo valdības, nozares pārstāvji un zinātnieki cenšas definēt, organizēt un popularizēt šīs nozares. Veselības un medicīnas tūrisma nozares ir sarežģītas, grūti iedalāmas un klasificējamas. Turklāt globālajā statistikā tiek minēti ļoti atšķirīgi un pretrunīgi skaitļi, kas neļauj gūt priekšstatu par šo nozaru apjomu un vērtību. Skaitļus, datus un prognozes nav iespējams salīdzināt, jo šīs nozares netiek koordinētas starptautiskā līmenī, un to darbība visā pasaulē pakļaujas ļoti pretrunīgiem noteikumiem. Tomēr šo nozaru nozīmīgums un vērtība ir acīmredzama, tie attīstās un ir daudzveidīgi gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā.
Minēšu sarežģītus medicīnas tūrisma piemērus. Globāli vislielāko interesi par cilmes šūnu terapiju izrāda Krievijas pilsoņi, krievu kolēģiem ir liela ārstniecības pieredze. Pat Krievijas prezidentam ir pārspīlēta interese par cilmes šūnu izmantošanu viņa personiskās dzīvildzes pagarināšanā, un ne bez Kremļa svētības Maskavā ar cilmes šūnu pētniecību nodarbojas vairāki lieli institūti. Taču cilmes šūnu terapija Krievijā nav iekļauta valsts apstiprināto ārstēšanas metožu sarakstā,– tātad nav atļauta kā ārstniecības metode. Tad nu krievu ārsti šo ārstēšanu galvenokārt veic krievu pacientiem dažādās Karību jūras salu valstīs, bet pacienti, kas saņem cilmes šūnas līdz ar solījumu saglabāt mūžīgo jaunību, iegūst iespēju sauļoties pludmalē, dzert labu rumu un meklēt iespēju jaunību uzlabot, draudzējoties ar iesauļotām meitenēm.
Vēl viena medicīniskā tūrisma forma, lai sajauktu prātu savam godātajam lasītājam,– ceļojumi ar mērķi veikt eitanāziju vai asistēto pašnāvību – teorētiski atbalstīta vai asistēta pašnāvība varētu tikt kvalificēta kā medicīniskā tūrisma nišas segments un starptautiskā tūrisma apakškomponents, un no Eiropas itin liela ļaužu straume plūst uz Šveici, lai aizietu no šīs pasaules.
Medicīnas tūrisma virzošais spēks ir nauda
Medicīnas tūristi meklē modernu veselības aprūpi par pieejamām cenām valstīs ar atšķirīgu ekonomiskās attīstības līmeni. Medicīnas tūristi ar lielu varbūtību dodas uz citu valsti, ja viņi var ietaupīt vairāk nekā 30 % no medicīnisko pakalpojumu izmaksām salīdzinājumā ar izmaksām savā valstī. Pacienti iesaistās medicīniskajā tūrismā, ja viņiem nepieciešamās manipulācijas, operācijas un procedūras citā valstī var veikt par salīdzinoši zemāku cenu, bet, kas ir ļoti svarīgi, bez kavēšanās un neērtībām, kas saistītas ar gaidīšanu rindā dzīvesvietas slimnīcā.
Daži pacienti dodas uz noteiktām vietām, lai veiktu procedūras vai operācijas, kas nav pieejamas viņu dzimtenē. Šādu procedūru piemēri ir cilmes šūnu transplantācija un dzimuma maiņas operācija. Globāli nozīmīga tūrisma forma ir surogātmāšu izmantošana dzemdībām, ko dažādās pasaules valstīs likumdošana regulē ļoti atšķirīgi.
Medicīnas tūrisms ir populārs arī tajās medicīnas jomās, kuras pacients dažādu iemeslu dēļ (galvenokārt baidoties no informācijas noplūdes) izvairās veikt savā dzimtenē. Bariatriskā ķirurģija, medicīniskā reproduktīvā palīdzība un dažas kosmētiskās operācijas tiek labprāt veiktas kaimiņvalstīs, lai gan operāciju kvalitāte un cenas kaimiņvalstīs nereti ir līdzvērtīgas.
Medicīniskā tūrisms ietver parādību, ka cilvēki no Austrumeiropas valstīm, kuri devušies strādāt uz Rietumeiropu, ASV vai Kanādu, meklējot labāku dzīvi, atgriežas dzimtenē, lai veiktu izmeklējumus un saņemtu ārstēšanu, jo viņiem jaunajā dzives vietā nav pilnīgas apdrošināšanas, rindas ir garākas, ārstēšana ir dārgāka un nav radinieku, kuri varētu palīdzēt slimības laikā.
Nedaudz par medicīnas tūrisma vēsturi
Jau tūkstošiem gadu cilvēki ceļojuši gan īsus, gan garus attālumus, meklējot labāku veselību. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi lielā mērā bija saistīti ar cilvēku vēlmi nokļūt tālās svešās zemēs, kur, kā stāstīja leģendas, varot atrast nemirstības eliksīru.
Trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras senie mezopotāmieši devās uz dziedināšanas dieva Tella Braka templi Sīrijā, meklējot zāles pret acu slimībām. Senajā Grieķijā medicīnas dieva Asklēpija pielūdzēji devās svētceļojumā uz viņa templi Epidavrā, kur tika dziedināti ar “inkubācijas rituālu“ palīdzību (lūgšanām, gavēšanu un ceremonijām). Veselības un medicīnas tūrisms Eiropā aizsākās, izmantojot dabiskos karstos un minerālūdens avotus, bet Āzijā – ar holistisko pieeju, ko piedāvāja tradicionālā ķīniešu medicīna, izmantojot akupunktūru, fitoterapiju, taiči un citas veselības uzlabošanas metodes. Termālie avoti pirms 1000 gadiem bija iecienīta atpūtas vieta Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem, kā arī Klusā okeāna un Jaunzēlandes polinēziešiem (slimnieki no Franču Polinēzijas ar laivām brauca veselības meklējumos 3000 km attālumā).
Kolumbs brauca meklēt Indiju, un viens no viņa uzdevumiem bija atvest indiešu brīnumzāles karalim.
16. un 17. gadsimtā Sanktmorica Šveicē un Bāta Lielbritānijā bija iecienītas atpūtas vietas bagātiem un ietekmīgiem eiropiešiem. 18. gadsimtā cariskās ģimenes locekļi, ierēdņi un tirgotāji veselības uzlabošanas centienos ceļoja no Sanktpēterburgas un Maskavas uz Latviju – sākumā uz Mori un Baldoni, bet vēlāk uz Ķemeriem un Liepāju,– un tālais ceļš pajūgā tikai tādēļ – lai sērūdens vai dūņu vannā uzlabotu veselību un nodrošinātu ilgu mūžu.
Svarīgs posms mūsdienu kosmētiskās un plastikas ķirurģijas aizsākumos bija pirms gadsimta, kad ievainotos karavīrus ārstēja, izmantojot jaunākos sasniegumus plastikas ķirurģijā. Ķirurgs Harolds Giliss centās ievainotajiem atjaunot normālu izskatu un funkcionalitāti. No Gilisa veiktajām karavīru ārstēšanām izveidojās mūsdienu plastiskā ķirurģija, kas ļauj uzlabot cilvēka izskatu. Tas noveda pie uzmanības koncentrēšanās uz tēla apzināšanos, un kosmētiskās procedūras sāka uzskatīt par metodi, kas paplašina cilvēka iespējas. Rezultātā arvien vairāk cilvēku izmanto atjaunošanas procedūras, proti, medicīnisko ārstēšanu, lai aizkavētu novecošanās pazīmes. Nezināma iemesla dēļ gan sievietes, gan vīrieši kautrējas skaistuma operācijas veikt savā valstī. Es nekādi nesaprotu, kāpēc no Latvijas, kurā ir vislabākā mikroķirurģija un plastikas ķirurģija Eiropā, kādam pacientam būtu jābrauc degunu iztaisnot uz Turciju – dārgi un riskanti.
Literatūrā valda uzskats, ka medicīnas tūrismu mūsdienu izpratnē uzsāka kanādieši. Kanādā izveidojās lielas medicīniskā tūrisma aģentūras, kuras piedāvāja aviobiļetes, viesnīcas, medicīniskos pakalpojumus, kā arī atpūtu medicīniskā tūrisma galamērķī, kultūras programmas utt. Klasiskais Kanādas medicīniskā tūrisma ceļš ved uz Terksas un Kaikosas salām (tās atrodas netālu no Bahamu salām), lai veiktu operāciju. Interesanti, ka vairums šajās salās strādājošo ārstu ir kanādieši. Medicīnas tūrisma vietnes un tūrisma aģentūras piedāvā kompleksus risinājumus, kur atveseļošanās pēc operācijas tiek reklamēta kā atpūta. Piedāvātie pakalpojumi ir kosmētiskās, sirds, acu, zobārstnieciskās vai ortopēdiskās ķirurģijas operācijas un manipulācijas, psihiatriskajas pakalpojumi, kā arī dzimuma maiņas operācijas.
Medicīnas tūrisma prieks un posts
Medicīnas tūrisms ir divvirzienu ceļš. Piemēram, cilvēks, kurš Baltijas valstīs nopelna 100 000 eiro gadā, uzskata sevi par turīgu un labprāt pieņem piedāvājumu veikt sirds operāciju Rietumeiropas klīnikā, pamatojoties uz pieņēmumiem par vācu vai angļu speciālistu kvalitāti, pieredzi un pārākumu. Brits vai vācietis, kurš gadā nopelna 100 000 sterliņu mārciņu vai 100 000 eiro, savukārt uzskata sevi par nabadzīgu un labprāt dodas uz Baltijas valstīm, lai veiktu zobārstniecības vai kosmētiskas operācijas (un pat sirds operācijas), jo medicīnas cenas Baltijā ir daudz zemākas.
Pārrobežu ceļojumi medicīniskās palīdzības saņemšanai nav pasargāti no ētiskas dabas problēmām. Piemēram, pacienti, kuriem svešā valstī veikta bariatriskā operācija, pēc operācijas ir spiesti vērsties pie savas dzimtenes ārstiem, lai saņemtu turpmāko ārstēšanu.
Komplikāciju gadījumā medicīnas tūrisms bieži vien visu turpmāko atbildību uzkrauj uz ārstu pleciem pacienta dzimtenē. Ideālam medicīnas tūrisma produktam būtu jānodrošina zemāks komplikāciju un infekciju līmenis nekā pacienta dzimtenē.
Nebūtu slikti, ja medicīnas tūrisma operators spētu nodrošināt pilnīgu medicīnisko dokumentāciju pacienta izvēlētajā valodā. Papildus akreditācijai medicīniskā tūrisma operatoram būtu jāorganizē medicīniskās prakses un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Medicīniskā tūrisma izaugsmi ietekmē daudzi faktori. Galvenie no tiem ir iedzīvotāju novecošanās, deģeneratīvo slimību pieaugums, piekļuves trūkums kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem, pieaugošās veselības aprūpes izmaksas, ilgie gaidīšanas laiki un salīdzinoši vieglas ceļošanas iespējas. Medicīnas tūrisms pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis uzplaukumu galvenokārt pateicoties vieglai piekļuvei informācijai internetā, plašākai atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos un tam, ka valstis, darba devēji un apdrošināšanas sabiedrības arvien biežāk nosūta pacientus ārstēties uz ārzemēm. Svarīga loma ir arī jaunu tehnoloģiju, piemēram, telemedicīnas, ieviešanai, kas ļauj ārstiem attālināti uzraudzīt pacienta dzīvības rādītājus vai konsultēt pacientu tiešsaistē. Par medicīnisko tūrismu nevajadzētu uzskatīt ārstu darbu ārvalstīs attālināti – piemēram, latviešu radiologi bieži apraksta magnētiskās rezonanses attēlus Skandināvijas vai Vācijas klīnikām, neizejot no sava dzīvokļa šeit, Latvijā, izmantojot labu datoru.
Medicīnas tūrisms jau desmitiem gadu ir apvīts ar leģendām un mītiem.
Uzreiz norādīšu, ka briesmīgie stāsti par nelegāliem orgānu donoriem un nelicencētām operācijām apšaubāmās iestādēs ir vismaz muļķīgi un acīmredzami neētiski, nelikumīgi un vispārēji nosodāmi, taču tie ir iedvesmojuši filmu scenāristus un apšaubāmu žurnālistu rakstus visā pasaulē. Tomēr es nevaru ne apliecināt, ne noliegt, ka valstīs ar lielu nabadzīgu un neaizsargātu iedzīvotāju daļu varētu rasties bizness palielināt orgānu pieejamību medicīniskām vajadzībām, jo šo iedzīvotāju grupu pārstāvji bieži vien ir pakļauti kārdinājumam riskēt ar savu veselību un ziedot orgānu apmaiņā pret naudas atlīdzību. Tā kā trūkst pietiekamu resursu donoru palīdzības sniegšanai, orgānu ieguves prakse ir kļuvusi par vienu no medicīniskā tūrisma aspektiem, kam nepieciešama stingrāka regulēšana un uzraudzība.
Arī tādu medicīnisko procedūru izmantošana, kuru efektivitāte nav pierādīta vai kuru drošība nav zināma, ir jautājums, kas būtu apspriežams globālā līmenī, lai to standartizētu un regulētu.
Medicīnas tūrismam ir arī negatīvā puse – sauksim to par medicīnas speciālistu un pseidospeciālistu migrāciju. Ja Latvijā parādās plastiskais ķirurgs vai kosmētiskās ķirurģijas speciālists no Lietuvas, Grieķijas vai kādas arābu valsts, tas nenozīmē, ka ārsts šeit ieradies, vadoties no humāniem, hipokrātiskiem motīviem, lai glābtu latviešu pacientus no neglītiem deguniem vai pārāk mazām krūtīm. Šādi medicīnas tūristi bieži vien ir vieglas naudas meklētāji – cilvēki ar nelielu medicīnisko izglītību vai vispār bez tās, kuri izliekas par botulīna injekciju speciālistiem vai lāzermedicīnas guru.
Ja ārsts Latvijā apgalvo, ka viņš ir izcils ķīniešu ārsts, tad diez vai viņam ir medicīnas augstskolas diploms, bet sertifikāta, kas ļautu strādāt, viņam noteikti nav. Visā pasaulē ir ajūrvēdas, akupunktūras un citu austrumu medicīnas veidu pārstāvji, kuru zināšanas Eiropā nav iespējams pārbaudīt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā neuzradīsies ķīniešu tradicionālās medicīnas speciālists ar Šanhajas ķīniešu tradicionālās medicīnas universitātes diplomu un rezidentūras absolvēšanas dokumentu. Tiesa, Ķīnā ir ļoti dažāda līmeņa tradicionālās ķīniešu medicīnas skolas un augstskolas ar ļoti atšķirīgu apmācības laiku.
Medicīnas tūrisma globālie līderi
Kopš 2011. gada Dienvidkoreja kļuvusi par pasaulē populārāko medicīniskā tūrisma galamērķi, pateicoties milzu investīcijām medicīnas iestādēs. Dienvidkoreja šodien ir pasaules medicīniskā tūrisma meka, rēķinot ]vienu valsts iedzīvotāju pret ieceļojošo medicīnas tūristu skaitu
Apvienotie Arābu Emirāti, Horvātija, Indija un Taizeme visātrāk pievienojās Dienvidkorejai kā medicīniskā tūrisma karstie punkti. Šīs valstis ir koncentrējušās uz izcilas aprūpes sniegšanu tādās jomās kā gūžas un ceļgala locītavu ķirurģija, bariatriskā ķirurģija, kardioloģija un dzimuma maiņa.
Globālā pandēmija 2020. gadā nodarīja pāri augošajai medicīniskā tūrisma nozarei. Daudzi veselības centri, slimnīcas un medicīniskā tūrisma pakalpojumu sniedzēji uz laiku pārtrauca savu darbību. Galvenie šāda lejupslīdes iemesli bija ceļošanas ierobežojumi un plānoto operāciju atlikšana visā pasaulē, lai ierobežotu Covid–19 izplatību. Tomēr Covid–19 radīja jaunu medicīniskā tūrisma nozari – vakcinācijas tūrismu. Vēlāk šim tūrisma veidam parādījās nopietna atzars – cilvēki, kuri baidījās no vakcinācijas, devās uz kaimiņvalstīm, lai saņemtu vakcinācijas sertifikātu, lai gan patiesībā nekāda vakcinācija netika veikta. Vairākas Eiropas valstis savstarpēji apsūdzēja viena otru šāda pretvakcinācijas medicīniskā tūrisma veicināšanā. Pēc pandēmijas izraisītās panikas pacientu dzīvesveids un novecošanās ar katru dienu atkal veicina medicīniskā tūrisma nozares izaugsmi.
Attīstības valstis piedāvā iespējas saņemt kvalitatīvu ārstēšanu par pieejamākām cenām. Piemēram, koronārās artērijas šuntēšanas operācija ASV vidēji izmaksā 120 000 ASV dolāru, salīdzinot ar 15 000 ASV dolāru Taizemes privātklīnikā. Pašlaik Taizeme ir vispopulārākā valsts kosmētiskajām procedūrām, bet Indija – sirds, asinsvadu un ortopēdiskajām procedūrām. Starptautiskā slimnīca „Bumrungrad” un „Apollo Hospitals Enterprise Ltd” ir vadošie medicīniskā tūrisma centri attiecīgi Taizemē un Indijā.
Kaut Taizeme uzrāda, ka to gada laikā apmeklējuši vairāk nekā 3 miljoni medicīnas tūristu, tomēr šie skaitļi, visticamāk, ir pārspīlēti, jo Taizemes piedāvājums ietver arī masāžu, ārstēšanu ar savvaļas augiem utt., kas no šī raksta autora viedokļa neattiecas uz medicīnu.
Covid–19 pandēmijas laikā, kad pasaule cīnījās ar vīrusu, bet medicīnas tūrisma nozare cieta zaudējumus, Indija izsniedza 1 miljonu medicīnas vīzu, kļūstot par vienu no spēcīgākajiem dalībniekiem medicīnas tūrisma nozarē. Vairāk nekā 600 akreditētas medicīnas iestādes nodrošina kvalitatīvu un ekonomiski efektīvu ārstēšanu. Indija investē mākslīgā intelekta un tehnoloģiju izmantošanā veselības aprūpē, un šajā valstī darbojas vairāk nekā 5 000 medicīnas tehnoloģiju jomas start-up uzņēmumu.
Japāna ieviesusi “medicīnisko uzturēšanās vīzu”, kas piedāvā labu kombināciju starp medicīnisko diagnostiku, ārstēšanu, un ekskursijām. Šīs vīzas ir pieejamas arī pacientu pavadoņiem.
Kopš 2022. gada līdz 2026. gada Hormuza krīzei visstraujāk augošais medicīnas tūrisms pasaulē bija vērojams Abū Dabī un Dubaijā, kur medicīnas tūrisms vienlaikus veicināja viesnīcu rezervācijas, transporta pakalpojumus un atpūtu.
Brazīlija un Kostarika ir valstis, kurās ziemeļamerikāņi traucas labot zobus un ievietot implantus.
Horvātija ir visveiksmīgākā valsts medicīniskā tūrisma attīstībā Eiropā. Vairākas reizes nedēļā čarterlidojumi no Lielbritānijas nogādā angļu pacientus uz Horvātiju, lai tie saņemtu ārstēšanu Horvātijas zobārstniecības klīnikās. Nelielā Horvātijas pilsēta Zabokā tiek piedāvāti efektīvākie specializētie ortopēdijas pakalpojumi.
Veselības tūrisms
20. gadsimta otrajā pusē veselības tūrisma koncepcija attīstījās, koncentrējoties ne tikai uz slimību profilaksi, bet arī uz plašāku veselības stiprināšanu, izglītošanu un visaptverošākas pieejas veicināšanu uzturam un garīgā līdzsvara sasniegšanai. Globālās veselības ekonomikas tirgus vērtība šobrīd pieaug gandrīz divas reizes ātrāk nekā pasaules ekonomikas izaugsmes temps. Pēc aplēsēm, veselības tūrisma ceļojumi veido 17–18 % no visiem tūrisma ceļojumiem. Starptautiskie veselības tūristi vidēji tērē 1,6 tūkstošus ASV dolāru vienā ceļojumā, kas ir par 53 % vairāk nekā vidusmēra starptautiskais tūrists.
Līdz 21. gadsimta sākumam veselības tūrisma ideja bija pieticīgāka un vairāk saistījās ar fitnesu, sportu un spa. Šodien veselības tūrisma tirgus nozares ir personīgā higiēna, skaistumkopšana un cīņa pret novecošanos, veselīgs uzturs, diēta un svara mazināšana, fitness, garīgās un fiziskās veselības veicināšana, profilaktiskā un personalizētā medicīna, tradicionālā un komplementārā medicīna.
Pašreiz šīs veselības tēmas saplūst ar mūziku, modi, pasākumiem, ceļojumiem, sportu, pārgājieniem un pat nekustamo īpašumu tirgu.
Dažkārt medicīnas tūrisms un veselības tūrisms savstarpēji korelē. Latvijai traģiskais notikums, kad 33 Latvijas pilsoņi gāja bojā nogruvumā un plūdos uz Ķīnas un Nepālas robežas, lielā mērā bija veselības tūrisms ar medicīnas tūrisma pazīmēm – tūristi brauca uz Tibetu stabilizēt savu psihofizisko veselību ar tradicionālajām Tibetas ārstniecības metodēm.
Kosmētiskais tūrisms šodien ir medicīnas un veselības tūrisma apvienojums. Šodien sabiedrībā pieaug vēlme un pieprasījums pēc kosmētiskām izmaiņām, lielā mērā pateicoties attieksmes maiņai pret tām dažādās kultūrās. Dienvidamerikas kultūru pārstāvji daudz biežāk izmanto kosmētisko ķirurģiju nekā Eiropas kultūru pārstāvji. Kosmētiskās ķirurģijas popularitātes pieaugumu var izskaidrot arī ar citiem faktoriem, tostarp ar ārējā izskata nozīmes pieaugumu mūsdienu sabiedrībā, kā arī ar medicīnisko procedūru izmaksu samazināšanos un pieejamības palielināšanos.
Sabiedrības informētības pieaugumu par kosmētisko ķirurģiju un tās popularitāti pastiprina plašsaziņas līdzekļu pieaugošā interese par slavenībām, kuras ir veikušas šīs procedūras.
Slaveni plastikas ķirurgi ir veidojuši savu karjeru un guvuši peļņu, efektīvi izmantojot sociālos tīklus kā mārketinga platformu, kurā dalījušies ar fotogrāfijām un videoierakstiem par ķirurģiskajām procedūrām un to galīgajiem rezultātiem. Arvien vairāk cilvēku vēršas pie sociālajiem tīkliem, lai smeltos iedvesmu skaistumam. Līdz ar tendenču attīstību un tirgus pieprasījuma pieaugumu pēc kosmētiskajām un plastiskām operācijām mūsu uztvere par tām mainās, un sabiedrība ne tikai pieņem šīs izmaiņas cilvēka izskatā, bet arī kļūst atkarīga no tām.
Secinājums – medicīniskais tūrisms neietekmē sabiedrības veselības rādītājus
Visās valstīs medicīnas tūrisms polarizē valsts veselības aprūpes politiku, radot vai pastiprinot atšķirības starp medicīniskajiem pakalpojumiem, kas pieejami pilsoņiem un ārzemniekiem. Tā kā ārzemnieki ieved valstī naudu un tādējādi sniedz ieguldījumu valsts ekonomikā, viņiem bieži vien ir labāka piekļuve ārstiem un medicīniskajiem resursiem nekā pilsoņiem. Bieži vien valstīs, kurām izdodas izveidot nopietnu medicīniskā tūrisma nozari, labākie speciālisti pāriet uz šo nozari. Tomēr Latvijai šobrīd ir ļoti lielas izaugsmes iespējas medicīniskā tūrisma attīstībā, jo Eiropā vispieprasītākās nozares – kardioķirurģija, ortopēdija un endoprotezēšana, stomatoloģija un implantācija, kosmētiskā un plastikas ķirurģija, bariatriskā ķirurģija, kā arī medicīniskā apaugļošana, Latvijā ir sasniegušas pasaules līmeni un tām ir visas izredzes konkurēt pasaules tirgū. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras centieni aizvest latviešu ārstus uz ārzemēm, lai popularizētu savu specialitāti un piedāvātās iespējas, agri vai vēlu piesaistīs pietiekamu skaitu Rietumeiropas pacientu (diemžēl pieredze liecina, ka tie būs pacienti ar sliktu raksturu, skopi un pārmērīgi augstām prasībām).
