Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: rawpixel.com/SHUTTERTOCK

Piedzīvojot skumjas, ir svarīgi izvirzīt sev mērķi! Psihologu atziņas, kas palīdzēs pārvarēt nemieru un nomāktību 13

Ja novērojat garastāvokļa svārstības, mainoties gadalaikiem, jūs droši vien zināt, ka gadalaikam ir liela ietekme uz jūsu psiholoģisko labsajūtu, īpaši ziemeļu valstīs. Pēc veselības ekspertu domām, tādi apstākļi kā “trauksme” septembrī var pastiprināties, savukārt sezonālās depresijas epizodes vēlā rudenī paliek izteiktākas un sasniedz savu maksimumu ziemā. Tomēr rudens melanholija un nogurums ne vienmēr liecina par slimību.

Reklāma
Reklāma

Septembris ir kā jaunais gads

Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 3
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Paradoksāli, bet arī pēc atgriešanās no kvalitatīva vasaras atvaļinājuma septembrī, ir jūtamas enerģijas samazināšanās pazīmes – grūtības izkāpt no gultas, nespēja koncentrēties darbā un citi noguruma simptomi. Kāpēc? Veselības ekspertiem un profesionāļiem dažādās uzņēmējdarbības jomās ir vairāk nekā viens izskaidrojums.

“Septembris man sniedz daudz vairāk “svaiga sākuma” sajūtu nekā 1. janvāris. Varbūt tāpēc, ka rudens sākumā ir daudz vairāk jāplāno, jāizdomā jauna stratēģija un jādomā par savu profesionālo un personīgo dzīvi”, tā saka mārketinga un komunikācijas speciāliste, kanādiete Dženifera Folknere. Klimata īpatnības ietekmē arī biznesa attiecības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja dzīvojat ziemeļu puslodē, iespējams, ka vasaras mēdz būt “slinkas” un miglainas. Daudzos uzņēmumos darbs rit lēnāk. Klienti, kolēģi ir atvaļinājumā, neviens nesteidzas slēgt jaunus darījumus, svarīgu lēmumu pieņemšana tiek atlikta uz rudeni. Līdz ar to tieši septembrī sākam jaunu biznesa izaugsmes sezonu”, stāsta mārketinga speciāliste.

Kā atzīmē “Forbes“, septembrī cilvēki, kas pieņem lēmumus (angļu val. – “decision–makers”), atgriežas darbā, uzņēmumi cenšas atrast trūkstošos speciālistus, un tie, savukārt, atgriežas savās karjeras sliedēs vai meklē jaunas profesionālās iespējas. Ārštata darbinieki tiek pakļauti lielam spiedienam – viņiem ir kārdinājums pagarināt vasaras atvaļinājumu uz rudens rēķina.

Tomēr neatkarīgi no profesionālā statusa daži strādājošie piedzīvo kaut ko līdzīgu “jet lag” efektam – ilgstošu vasaras letarģiju, citiem vārdiem sakot, negribīgi pieņem pieaugušo “back–to–school“ (“atgriešanās skolā”) versiju. “Līdzīgi kā mēs jutāmies septembrī, kad bijām bērni, un, kad mums bija jāatgriežas skolā, tā mēs jūtamies tagad, kad esam pieaugušie – šis mēnesis rada satraukuma sajūtu un, protams, ir dabiski just nemieru,“ norāda klīniskais psihologs Dr. N. Thiyagarajan.

Pagaidu stāvoklis vai slimība?

Publicitātes foto.

Bet kā noteikt, vai nomācošā sajūta ir tikai īslaicīgs stāvoklis septembra sākumā? Vai varbūt problēma ir daudz dziļāka? Pēc Limerikas universitātes psiholoģes dr. Džiles Pīrsones vārdiem, viens no rādītājiem ir laiks.

“Ja atvaļinājuma laikā jūtamies mazliet “atrāvušies”, šī sajūta mūs pavada arī atgriežoties darbā, ierastajā rutīnā. Patiešām, 2011. gadā Holandē veiktais pētījums atklāja, ka šāds stāvoklis ir īslaicīgs. Prasmes atgriežas apmēram pēc nedēļas — tieši tik daudz laika jums ir jāatvēl, lai atgrieztos normālā darba ritmā”, saka Pīrsone.

Tomēr melanholija, nogurums un trauksme var liecināt arī par slimības sākumu, tā saukto sezonālo afektīvo traucējumu (angļu val. – SAD, Seasonal Affective Disorder). Tiek uzskatīts, ka šis traucējums tiek diagnosticēts jaunībā – 20–30 gadu vecumā. Slimība galvenokārt skar Ziemeļu platuma grādu valstu iedzīvotājus.

Sezonālo garastāvokļa traucējumu cēloņi ir hormonālās izmaiņas, ko izraisa mainīgs dabas un dzīves aktivitātes cikls. Tiek uzskatīts, ka gaismas trūkums, kā arī zemāka temperatūra un atgriešanās pie ierastās rutīnas izjauc hormonālo līdzsvaru.

Reklāma
Reklāma

Tad parādās šādi un līdzīgi simptomi – nomākts garastāvoklis, darba spēju samazināšanās un pastāvīga noguruma sajūta; var rasties arī vainas, bezcerības, bezpalīdzības sajūta, apātija un mokoši fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai vēdera sāpes.

Parasti šis traucējums, kas pāriet pavasarī, ir jūtams kā viegla vai vidēji smaga depresija, bet atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama medikamentu lietošana vai pat hospitalizācija.

Dr. Pītersons: Eksistenciālās skumjas pārvar tiekšanās pēc mērķa

Publicitātes foto.
Dr. Džordans Pītersons.

Sajūtot “rudens blūza“ sajūtu, var pielietot dažādas fiziskas un emocionālas labsajūtas veicinošas prakses – meditāciju, gaismas terapiju, vingrošanu, ievērot miega higiēnu. Ārkārtīgi nozīmīga ir arī introspekcijas loma.

Kanādiešu klīniskais psihologs un bestsellera “12 dzīves noteikumi” autors Dr. Džordans Pītersons stāsta, ka, piedzīvojot skumjas, ir svarīgi izvirzīt sev mērķi – nozīmīgu, svarīgu, lielu dzīves mērķi, pēc kura tiekšanās katru dienu “uzlādētu” ar jēgas izjūtu.

“Grūtos laikos, haosa periodā cilvēks var rīkoties, darot tikai to darbu, kas viņam ir jēgpilns, patiess un vērtīgs. Tas ļauj palikt uz ūdens virsmas plūdu laikā,“ metaforiski runā autors. Bet ar dzīves virzienu nepietiek. Ikdienā ir jāpieliek pūles, lai katra mērķtiecīga darbība tiktu veikta apziņas gaismā.

“Cilvēks ir mērķtiecīga būtne. Modri, uzmanīgi tiecoties pēc sava mērķa, šķiet, ka visa pasaule tev palīdz to sasniegt. Tu sāc redzēt, pamanīt lietas, ko iepriekš neredzēji, un tieši otrādi, tu neredzi to, kas tev nav noderīgs”, novērojis Pītersons.

Ja ir jēgpilns mērķis, tiek izveidots stabils emocionālais un motivācijas ietvars, kas sāk darboties interaktīvi. “Katra diena kļūst par problēmu un izaicinājumu kopumu, un, ja pareizi ar to tiekat galā, jūs noturaties uz ceļa un varat koncentrēties nākamajai dienai, jums ir virziens, kas ved uz priekšu. Jūs – dzīvojat”, saka psihologs.

Psihologs publiski dalījies arī ar savu personīgo pieredzi – grūtajiem brīžiem, kuros viņam palīdzējuši paša izveidoti dzīves likumi, no kuriem viens ir “esiet pateicīgs, pat savās ciešanās”.

“Es nepārtraukti cenšos sev atgādināt par visām lietām, par kurām man vajadzētu būt pateicīgam. Tas man palīdzēja nekrist izmisumā, kas rodas no pārmērīgas trauksmes un sāpēm”, atzīmē autors. “Es neticu, ka varu būt pienācīgi pateicīgs par labo, ko piedzīvoju, vai slikto, ko nepiedzīvoju, kamēr nejūtu to lielo un nedaudz biedējošo eksistenciālo nastu. “Nevari pienācīgi novērtēt to, kas tev ir dots, kamēr nezini, cik briesmīgas lietas var notikt, un, ka tas ir iespējams”, raksta psihologs.

Vairāk par Pītersona vispāratzītajiem padomiem varat uzzināt viņa jaunākās grāmatas “Ārpus kārtības. Vēl 12 dzīves likumi” prezentācijas laikā. Pirmo reizi autors pasaules grāmatas prezentācijas tūrē iekļāva Baltijas valstis. 26.–27.oktobrī psihologs tiksies ar lasītājiem un viņa darba cienītājiem Viļņā un Rīgā.

Grāmata “Ārpus kārtības. Vēl 12 dzīves likumi” ir visvairāk pārdotas grāmatas “12 dzīves noteikumi: pretinde haosam” turpinājums. “Abās grāmatās es pamatoju domu, ka divi galvenierealitātes elementi ir haoss un kārtība un ka cilvēki atrod nozīmi līdzsvarā starp šiem diviem elementiem, “12 dzīves noteikumos” vairāk koncentrējos uz pārāk liela haosa radītajām briesmām; tikmēr grāmatā “Ārpus kārtības. Vēl 12 dzīves likumi” pievērsos izaicinājumiem, ko rada pārlieku strukturēta realitāte. Grāmata “12 dzīves noteikumi“ ilustrē konservatīvākas dzīves priekšrocības, bet “Ārpus kārtības“ ilustrē liberālisma vērtību”, tā par savu jaunāko darbu stāsta autors.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.