Ekonomika
Bizness

Postošais sprādziens Beirūtā lika aizdomāties par drošību Latvijas ostās2

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Sprādzienu Beirūtā radījis 2750 tonnas amonija nitrāta, kas sešus gadus esot uzglabāts kādā ostas noliktavā un izraisījis katastrofu, paziņojis Libānas premjerministrs.

Arī Latvijas ostās notiek minerālmēslojuma, tostarp arī amonija nitrāta minerālmēslu, pārkraušana, to pārvadā pa dzelzceļu un loģisks jautājums – cik tas ir droši, vai tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi.

Rīgā pārkrauj tūkstošus

Rīgas ostā lielākais minerālmēslu pārkraušanas uzņēmums ir “Riga fertilizer terminal”, kura patiesais labuma guvējs ir Dmitrijs Mazepins, kurš kontroli nodrošina caur Kiprā reģistrēto uzņēmumu “Uralchem Freight Limited”, bet 49% tā kapitāldaļu pieder “Rīgas tirdzniecības ostai”.

“Rīga fertilizer terminal” darbību šeit sāka 2013. gadā, un pagājušajā gadā tā apgrozījums sasniedzis jau 26 miljonus eiro, bet peļņa – ap sešiem miljoniem eiro, liecina firmas.lv dati. Terminālī tiek pārkrauti amoniju saturoši minerālmēsli.

Saskaņā ar 2018. gada valdības noteikumiem šis terminālis ir viens no paaugstinātas bīstamības objektiem, kurā drīkst uzglabāt līdz 135 tūkstošiem tonnu amonija nitrātu saturošu mēslojumu.

Pirms pāris gadiem uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats medijiem stāstīja, ka sākotnēji terminālī bija plānots uzbūvēt astoņas kupolveida noliktavas, bet, pieaugot izdevumiem saistībā ar ekoloģiskajiem un drošības jautājumiem, sākotnēji tika uzbūvētas sešas noliktavas un vēlāk vēl papildus divas.

Minerālmēslus pārkrauj no dzelzceļa vagoniem, un tie pa pilnībā aizvērtu konveijeru sistēmu nonāk noliktavā vai arī tieši kuģī. Faktiski aptuveni 7 km no Rīgas centra ik gadu tiek pārkrauti teju divi miljoni tonnu produkcijas, jo šāda ir termināļa jauda.

“Riga fertilizer terminal” nav vienīgais bīstamais objekts Latvijā, kas pārkrauj amonija nitrāta saturošas kravas. Bīstamo objektu sarakstā ir gan lauksaimniecības uzņēmumi, gan vairāki pārkraušanas objekti.

Rīgas centrā K. Barona ielā atrodas vesela sprāgstvielu noliktava, kur var uzglabāt amonija nitrātu līdz 60 tonnām, bet sprāgstvielas – līdz 25 tonnām.

Amonija nitrātu saturošus mēslojumus vairākos simtos tonnu var uzglabāt Rēzeknē, Madonā, Skrundā. Šī gada februārī no amonija nitrāta pārtraukšanas Rīgā atteikusies “Alpha Osta”, kam iepriekš bija atļauja pārkraut līdz 2,5 miljoniem tonnu gadā.

2018. gadā šī firma nepārkrāva ne amonija nitrātu, ne amofosu, bet 2017. gadā tika pārkrauti 22,5 tūkstoši tonnu amonija nitrāta.

Venstpils ostas pārstāve Inga Ieviņa sacīja, ka šobrīd ostā netiek uzglabāts ne amonija nitrāts, ne citi sprādzienbīstami objekti.

“Kālija Parkam” nav amonija uzglabāšanas atļaujas, un pēdējo trīs gadu laikā tas nav pārkrāvis amonija nitrātu un neplāno to darīt.

Seši riska objekti

Skaidrojot situāciju, Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Anda Zaļepska “Latvijas Avīzi” informē, ka Latvijā ir seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts, to skaitā pieci augsta riska līmeņa objekti, kur vienā teritorijā tiek uzglabātas vai var tikt uzglabātas vairāk nekā 50 tonnas amonija nitrāta, un viens zemāka riska līmeņa objekts, kur vienā teritorijā tiek uzglabātas vai var tikt uzglabātas vairāk nekā 10 t amonija nitrāta.

Lielākais no tiem – jau pieminētais “Riga fertilizer terminal” minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss, kas ir augstāka riska līmeņa objekts, kam izstrādāts drošības pārskats.

Šajā objektā tiek uzglabāti un pārkrauti dažāda veida minerālmēsli, tostarp bīstamie – amonija nitrātu saturoši. VVD šim uzņēmumam izsniedzis piesārņojošas darbības atļauju, kurā noteikts kopējais maksimālais minerālmēslu gada apgrozījums – 2 miljoni tonnu, no kurām bīstamo minerālmēslu apgrozījums gadā ir noteikts 1 miljons 200 tūkstoši tonnu.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, 2019. gadā pārkrautas 792 tūkstoši 801 tonna bīstamo amonija minerālmēslu, nepārsniedzot noteikto gada apjomu.

Katram bīstamo minerālmēslu veidam ir noteikts vienlaikus uzglabājamais daudzums: amonija nitrātam – 65 000 tonnu, bet stabilizētajam amonija nitrātam – 50 000 tonnu.

Bīstamo minerālmēslu uzglabāšanai šajā objektā esot uzbūvētas drošības prasībām atbilstošas kupolveida noliktavas, kurās automātiskā režīmā tiek kontrolēti noteiktie uzglabāšanas parametri.

Bīstamie minerālmēsli noliktavās tiek uzglabāti daudzumos, kas nepārsniedz noliktavu kopējo atļauto ietilpību. Uzņēmuma izveidotā infrastruktūra ir uzskatāma par vienu no mūsdienīgākajām Eiropā, norāda VVD.

Uzņēmums kompleksā nedrīkst ievest amonija nitrātu, kas nav minerālmēsli, kā arī amonija nitrāta minerālmēslus, kuriem nav detonācijas testa. Pirms katras bīstamo minerālmēslu kravas ievešanas Latvijas teritorijā uzņēmums iesniedz VVD detonācijas testus.

Objektā katru gadu tiek veiktas inspekcijas komisijas kompleksās pārbaudes.

Komplekso pārbaužu laikā neesot konstatēti bīstamo amonija nitrātu saturošo minerālmēslu vienlaikus uzglabājamo apjomu pārsniegumi, tomēr 2018. gadā uzņēmums pārsniedza atļauto bīstamo minerālmēslu gada apjomu, par ko tika pieņemts lēmums uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Atļaujas nosacījumu pārkāpšanu.

Arī Rīgas Brīvostas pārvalde vakar informēja, ka “Riga fertilizer terminal” ir Ziemeļeiropā modernākais un drošākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis. Tajā ne retāk kā reizi gadā tiek organizētas Civilās aizsardzības mācības, un šogad tās plānotas novembrī.

Vienlaikus ik mēnesi uzņēmums organizē arī iekšējās mācības saviem operatīvo grupu darbiniekiem.

Brīvostā norāda, ka Rīgas ostas uzņēmumiem jāievēro vairāki starptautisko organizāciju un Latvijas valsts atbildīgo dienestu pieņemtas drošības prasības un noteikumi.

Tā “Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās” nosaka, ka darbību veikšanai ar bīstamām kravām ostas komersantam jāsaņem VVD izsniegta B kategorijas atļauja.

Tas nozīmē, ka jebkuras šāda veida kravas uzglabāšana un pārkraušana ostā var notikt tikai ar īpašu VVD saskaņojumu.

Bīstamo un piesārņojošo kravu aprites uzraudzību veic Latvijas Jūras administrācija, kas pārrauga šo kravu aprites noteikumu ievērošanu, kā arī veic pārbaudes uz kuģiem.

Savukārt kravu kontrolei ostas teritorijā, pārbaudot kravu uzglabāšanas apjomus, iepakojumus, segregāciju un ugunsdrošības prasību ievērošanu, no Rīgas Brīvostas pārvaldes puses norīkots ostas inspektors un ugunsdrošības inspektors, kuri regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos pārbauda bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostas uzņēmumos.

Ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas varētu apdraudēt drošu kravu apriti, tehnoloģiskais process tiek pārtraukts līdz trūkumu novēršanai.

Rīgas ostā darbojas Ārkārtas situāciju novēršanas plāns, kas nosaka visu iesaistīto pušu sadarbību un rīcību ārkārtas situāciju gadījumos.

Tāpat katrā ostas terminālī izstrādāts individuālais Ostas iekārtas aizsardzības plāns, par kura izpildi atbildīgs ostas iekārtas aizsardzības virsnieks.

Lai pārliecinātos par visu iesaistīto pušu sagatavotību aizsardzības plānos paredzēto pasākumu veikšanai, regulāri tiek organizētas drošības mācības un treniņi, dabā izspēlējot dažādas paaugstināta riska situācijas un dienestu rīcību to gadījumā.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka atbilstoši savai kompetencei regulāri tiek pārbaudīti paaugstinātas bīstamības objekti, tostarp amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātāji, taču pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Var būt bīstams

Saskaņā ar ekspertu teikto amonija nitrāts ir viens no populārākajiem mēslošanas līdzekļiem lauksaimniecībā, taču tas var kļūt bīstams cilvēkiem un videi.

Ar amonija nitrātu saturošiem minerālmēsliem iepriekš pasaulē bijuši saistīti vairāki negadījumi. Mēslojuma sadalīšanās tā uzglabāšanas un transportēšanas laikā var radīt bīstamas situācijas.

Lai regulētu šo jomu, globāli harmonizēto ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas sistēmu (GHS) izstrādājusi ANO, savukārt Eiropā pieņemta GHS versija un izdota šo produktu klasifikācijas un marķējuma regula. Amonija nitrāts tiek klasificēts kā oksidētājs, un tā uzglabāšanai nepieciešami īpaši noteikumi.

Gadījumā, ja noteikumi tiek pārkāpti, tas var novest pie traģiskām sekām, kā tas bijis Beirūtas gadījumā.

Nav nekāds noslēpums, ka pasaulē amonija nitrāts tiek izmantots sprāgstvielu izgatavošanā.

Lai regulētu tā apriti, tirdzniecībā spēkā ir noteikumi – ja persona vēlas iegādāties mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa daudzumss ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, tad jāuzrāda pircēja apliecinājums par to, ka mēslošanas līdzeklis tiks izmantots tikai augu mēslošanai, kā arī tirgotājam grāmatvedības reģistrā jānorāda pircēja nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs vai personas kods.

Lielākie uzņēmumi, kuros var uzglabāt amonija nitrātru

* SIA “Rīga fertilizer terminal”

Saistītie raksti

Kopējais maksimālais minerālmēslu gada apgrozījums – 2 miljoni t, no kurām bīstamo minerālmēslu apgrozījums gadā ir noteikts 1,2 miljoni t. Uzņēmumā vienlaikus var uzglabāt amonija nitrātu – 65 000 tonnu, bet stabilizēto amonija nitrātu – 50 000 tonnu.

* SIA “Scandagra Latvia”

Kalcija amonija nitrāts – 700 t.

* SIA “Baltic Agro”

• Stabilizēts amonija nitrāts – 3000 t

• Amonija nitrāts – 6000 t

• Amonija nitrāta sulfāts – 1000 t

* Lauksaimniecības pakalpojumu KS “Latraps”

Pirmajā iekārtā: amonija nitrāta minerālmēsli (vielu grupa, ietver arī amonija nitrātu saturošu komplekso mēslojumu) – 500 t. Otrajā iekārtā: amonija nitrāta vienlaicīga uzglabāšana līdz  8000 t, uz laukumiem un noliktavās (atklātā un slēgtā angārā) tikai rūpnīcas iepakojumā.

* SIA “Sprādziens”

Amonija nitrāta maksimālais vienlaikus uzglabātais daudzums – 60 t.

* SIA “Linas Agro” Graudu centrs

Amonija nitrāts – 1000 t

Avots: Valsts Vides dienests

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.