Reģionos cilvēku dzīvības nav jāglābj? Helmanis, ZSS un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība ceļ trauksmi 0
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Veselības ministriju (VM) pārskatīt šogad plānoto finansējuma sadalījumu slimnīcām, nesamazinot līdzekļus reģionālajām ārstniecības iestādēm, teikts ZZS paziņojumā medijiem.
Ja kopējais nozares finansējums šogad sasniedz teju divus miljardus eiro, astoņu miljonu eiro samazinājums mazajām slimnīcām apdraud veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, norāda ZZS.
ZZS Saeimas frakcija esot saņēmusi satraucošas ziņas no vairākiem novadiem, ka šogad reģionālajām slimnīcām finansējums tiek samazināts, salīdzinot ar pagājušo gadu, kamēr lielajām universitātes slimnīcām tas pieaugs.
Šodien šādu ziņu sociālajos tīklos publicējis arī Ogres mērs Egils Helmanis.
Viņš raksta: “Vienotība ir tipiska ierēdņu birokrātu partija, kurai neinteresē kā cilvēki dzīvo laukos. No Atmodas sākuma Latvijā ir slēgtas kādas 300 lauku skolas. Tagad, noņemot naudu Ogres rajona slimnīcai, Vienotība pasliktinās slimnīcas pakalpojumu Ogres novadā.
Tā jau Ogres rajona slimnīca par apendicīta operāciju saņem 500,-eur mazāk nekā tieši par tādu pašu manipulācijas veikšanu saņem Austrumu slimnīca. Kāpēc lauku slimnīcas ārsti par tādu pašu operāciju saņem mazāk nekā rīdzinieki?”
Dati liecina, ka samazinājums skars visas trešā līmeņa slimnīcas novados, kas nozīmē, ka tās nespēs nodrošināt līdzšinējās funkcijas pilnā apjomā un sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību reģionu ļaudīm, apgalvo ZZS.
Politiskā spēka valdes priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Uldis Augulis uzskata, ka šāda attieksme pret mazajām slimnīcām nav pieļaujama. “Reģionos iedzīvotājiem ir jābūt iespējai saņemt kvalificētu un savlaicīgu ārstēšanu. Šobrīd, plānojot finansējumu, ir pieļauta kļūda, samazinot lauku slimnīcu rocību, kas tiešā veidā nākotnē atsauksies uz sabiedrības veselību kopumā,” uzsver Augulis.
ZZS sola jautājumu par slimnīcu finansējuma sadali pārrunāt ar valdības partneriem, lai rastu labāko risinājumu veselības aprūpes pieejamībai reģionos.
Jau ziņots, ka Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) ir nosūtījusi veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) oficiālu vēstuli, aicinot uz steidzamu tikšanos saistībā ar plānoto būtisko reģionālo slimnīcu finansējuma samazinājumu šogad, aģentūru LETA informēja apvienība.
Pašvaldības pauž bažas par VM sniegto informāciju slimnīcām, kas liecinot, ka reģionālajām slimnīcām finansējums stacionārajiem pakalpojumiem varētu tikt būtiski samazināts.
Pašvaldību ieskatā šāds lēmums rada tiešus riskus veselības aprūpes pieejamībai reģionos, apdraud līdz šim veiktās investīcijas slimnīcu attīstībā un var novest pie ārstniecības personāla aizplūšanas no reģioniem. Vienlaikus tas palielinātu pacientu plūsmu uz Rīgu un vēl vairāk noslogotu universitātes slimnīcas.
Apvienība norāda arī uz pretrunu starp faktiski piedāvāto finansējuma samazinājumu un VM publiski pausto nostāju, ka slimnīcu tīkla reforma tiek īstenota pakāpeniski un tai 2026. gadā nevajadzētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz slimnīcu budžetiem.
Slimnīcu tīkla reformas virzībai iebildusi arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), norādot, ka virzītā slimnīcu modeļa maiņas informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā ir notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.
Kā vēstīts, VM ziņojumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā saskaņojusi Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls un Lielo pilsētu asociācija. Savukārt to nav saskaņojusi Latvijas Neonatologu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Bauskas slimnīca, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Sieviešu sadarbības tīkls, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Latvijas Māsu asociācija.
LETA jau rakstīja, ka VM slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, pamato ministrija.
Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.
Ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, norāda VM. Tādējādi tikšot mazināta ietekme uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem, vienlaikus veicinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, tostarp daļu līdzekļu novirzot tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.
