“Situācija kļūst arvien nopietnāka” – Krievijas mediji noskaidrojuši, uz ko radikālu drošības dienesti mudina Putinu 0
Pēc parlamenta vēlēšanām Krievijā tiek prognozēti nepopulāri pasākumi – iespējama karastāvokļa ieviešana, jauna mobilizācijas kārta un represiju pastiprināšana.
Nākamajā rudenī Kremlis gatavojoties nepopulāriem lēmumiem, jo ieilgušais karš ir izsmēlis valsts resursus. Iespējama karastāvokļa ieviešana, jauns mobilizācijas vilnis, pastiprināta cenzūra un represijas, kā arī pat iedzīvotāju banku noguldījumu piespiedu izmantošana. Par to, atsaucoties uz vairākiem avotiem Krievijas politiskajās un drošības aprindās, ziņo Krievijas neatkarīgais izdevums “Verstka”, par ko raksta arī “Dialog”.
Kāds avots Krievijas Valsts domē izdevumam norādījis, ka “situācija valstī kļūst arvien nopietnāka… Bez ārkārtējiem pasākumiem to līdzsvarot var nebūt iespējams.”
Krievijas augstākajos varas līmeņos šobrīd aktīvi izplatās baumas par gaidāmajām pārmaiņām. Gandrīz visi esot pārliecināti, ka tās notiks un lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju nepatiks.
Vairāki avoti ziņo par gatavošanos ieviest karastāvokli vai atsevišķus tā elementus Krievijā. Tam būtu nepieciešams vienīgi Kremļa vadītāja Vladimira Putina dekrēts. Šāds solis nozīmētu vēl stingrāku valsts kontroli un represijas.
Tiek apgalvots, ka šo ieceri atbalsta drošības struktūras, kuras izdara spiedienu uz Putinu, uzskatot, ka ir jāpārtrauc “izdabāšana” Krievijas sabiedrībai un iedzīvotāji piespiedu kārtā aktīvāk jāiesaista karā pret Ukrainu.
Vēl viena plaši apspriestā iespēja ir jauns mobilizācijas vilnis. Daudzi uzskata, ka tas ir gandrīz neizbēgams, jo Krievijas bruņotajiem spēkiem frontē trūkst karavīru un ofensīvas virzība faktiski ir apstājusies.
Astoņi avoti, kas sadarbojas ar Kremli, viens avots, kas pietuvināts Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB), kā arī vairāki sarunu biedri no militārajiem komisariātiem apstiprinājuši, ka gatavošanās notiek pilnā sparā, lai gan galīgais lēmums vēl neesot pieņemts.
Viens no avotiem norādījis, ka rudenī “sekos ļoti stingri pasākumi”, ja situācija ar līgumkaravīru vervēšanu neuzlabosies.
“Augustā–septembrī jautājums par to, kā risināt karavīru trūkumu frontē, kļūs ļoti aktuāls,” viņš sacījis.
Cits avots piebildis, ka Krievijas reģioniem vairs nepietiek līdzekļu lielu prēmiju izmaksai jaunajiem karavīriem, bet Aizsardzības ministrijai esot problēmas pat ar formas tērpu nodrošināšanu.
Ekonomiskās grūtības veicina baumas, ka rudenī Krievijā varētu tikt samazināti sociālie pabalsti un paaugstināti nodokļi. Tiek apspriesta arī iespēja, ka Kremlis varētu izmantot iedzīvotāju banku noguldījumus valsts vajadzībām.
Tāpat tiek prognozēta represiju pastiprināšana un pilsonisko brīvību turpmāka ierobežošana.
Žurnālists Ivans Jakovina uzskata, ka šāda notikumu attīstība varētu paātrināt pašreizējā Krievijas režīma sabrukumu.
“Verstka raksta, ka Putins pēc “vēlēšanām” apsver karastāvokļa ieviešanu Krievijā. Šodien viņš arī parakstīja dekrētu par Krievijas bruņoto spēku štata palielināšanu un uzdeva sagatavot jaunu budžetu, ņemot vērā kara turpināšanos. Izskatās, ka mobilizācija kļūst gandrīz neizbēgama. Domāju, ka tas pat var nākt par labu, jo pašreizējos apstākļos tas noteikti izraisīs spēcīgus satricinājumus valstī un režīmā,” paudis savu viedokli žurnālists.
