Agrāk runājāt katru dienu, tagad – reizi gadā: kāpēc pusmūžā draudzības mainās 0
Vai esat pamanījuši, ka gadiem ejot satikšanās ar draugiem kļūst arvien retāka? Cilvēki, ar kuriem agrāk sazinājāties gandrīz katru dienu, pēkšņi kļūst par tāliem paziņām, un dažas draudzības nemanāmi izzūd pavisam.
Speciālisti norāda, ka tā ir samērā izplatīta parādība. Pusmūžā, aptuveni no 40 līdz 60 gadu vecumam, dzīvē parādās jauni pienākumi, rūpes par bērniem vai vecākiem, darba slodze un citi izaicinājumi, kas atstāj mazāk laika draudzības uzturēšanai.
Psihoterapeite Eloīza Skinere skaidro, ka līdz ar dzīves pārmaiņām mainās arī cilvēka prioritātes un vērtības. Nereti cilvēki, ar kuriem agrāk jutāmies tuvi, vairs nešķiet tik nozīmīgi vai arī mūsu dzīves ceļi vienkārši attālinās.
Pētījumi liecina, ka tieši pusmūžā cilvēku sociālais loks mēdz sarukt. Taču tas ne vienmēr ir slikti. Psihologi norāda, ka ar gadiem draudzības kļūst mazākas skaita ziņā, bet dziļākas satura ziņā. Cilvēki arvien vairāk novērtē uzticēšanos, emocionālu tuvību un sajūtu, ka tiek saprasti.
Daudzas draudzības izzūd nevis strīdu dēļ, bet klusējot
Pretēji populārajam priekšstatam, draudzības visbiežāk nebeidzas skaļu konfliktu rezultātā. Daudz biežāk tās vienkārši pakāpeniski izplēn.
Kāds neveikls komentārs paliek neizrunāts, satikšanās notiek arvien retāk, un pēc kāda laika cilvēki saprot, ka starp viņiem izveidojusies distance. Nereti neviens nav vainīgs – vienkārši dzīve aizvedusi katru savā virzienā.
Speciālisti iesaka šādās situācijās nebaidīties runāt atklāti. Dažkārt pietiek ar vienkāršu sarunu, lai saprastu, kas mainījies un vai draudzību iespējams saglabāt citā formā.
Enerģijas vampīri un vienpusējas attiecības
Ar gadiem cilvēki kļūst arī mazāk iecietīgi pret tā sauktajiem “enerģijas vampīriem” – cilvēkiem, kuri no attiecībām galvenokārt saņem atbalstu, bet paši to nesniedz pretī. Psihologi norāda, ka pusmūžā daudzi sāk rūpīgāk izvērtēt, kurām attiecībām veltīt savu laiku un emocionālos resursus.
Psihologi iesaka pirms attiecību pārtraukšanas izvērtēt, kas tieši rada neapmierinātību. Dažkārt problēma nav draudzībā, bet gan robežu trūkumā.
Atklāta saruna par savām vajadzībām un gaidām var palīdzēt attiecības uzlabot. Taču reizēm tā arī ļauj saprast, ka draudzība savu laiku ir izdzīvojusi.
Tuvību nenosaka tikšanās biežums
Mūsdienās daudzi pieaugušie dzīvo aizņemtā ritmā, un draugi ne vienmēr var satikties tik bieži kā agrāk. Tomēr eksperti uzsver, ka patiesa draudzība ne vienmēr ir atkarīga no regulāras saziņas.
Dažkārt pietiek ar dažām nozīmīgām sarunām gadā, lai saglabātu ciešu saikni. Svarīgākais ir abpusēja vēlme uzturēt kontaktu un interese vienam par otru.
Ja draugu loks ar gadiem kļūst mazāks, tas ne vienmēr nozīmē zaudējumu. Bieži vien tas ir dabisks process, kurā paliek tie cilvēki, ar kuriem saikne ir visstiprākā.
Raksts sagatavots pēc ārvalstu preses materiāliem.
