Sodi par necieņu pret valsts valodu tagad būs bargāki 0
Saeima ceturtdien pieņēma “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas deputātu sagatavotos grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz palielināt sodus par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.
Ar šiem grozījumiem palielināti administratīvie sodi par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem un pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Palielināts naudas soda apmērs gandrīz visos likuma pantos, kas regulē valsts valodas lietojumu.
Izmaiņas skar gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tās esot vērstas uz preventīvu ietekmi, lai stiprinātu sabiedrības cieņu pret valsts noteiktajām normām, īpaši valsts valodu.
Fiziskām personām patlaban sods par dažādiem pārkāpumiem ir no septiņām līdz 28 naudas soda vienībām. Tagad tas palielināts līdz 10-39 vienībām.
Juridiskām personām sods ir no 28 līdz 140 naudas soda vienībām, atsevišķos pantos līdz 600 vai 1000 vienībām. Tas palielināts līdz 39-1390 vienībām atkarībā no pārkāpuma smaguma.
Soda apmērs palielināts arī amatpersonām – no 14-60 naudas soda vienībām līdz 20-84 vienībām.
Tāpat grozījumos iekļauta jauna redakcija 20. pantam – necieņa pret valsts valodu. Noteikts, ka par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz valsts valodas statusa un nozīmes noniecināšanu, piemēro naudas sodu no 20 līdz 400 naudas soda vienībām. Pašlaik par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu piemēro naudas sodu no septiņām līdz 140 naudas soda vienībām.
Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādījis, ka šie grozījumi nav tikai represīvs instruments, bet skaidra valsts nostāja par valsts valodas nozīmīgumu.
Valsts valodas centrs pēdējos gados konstatējis vairāk nekā 4000 pārkāpumu, tostarp gadījumus, kad valsts valoda netiek lietota profesionālo pienākumu veikšanā. Pašreizējie sodi, kas noteikti 2020. gadā, vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai un aktuālajai valodas politikai – tādēļ nepieciešama rīcība, uzskata politiskais spēks.
