”Starppilsētu” reisi represētajiem 0
Jums raksta divreiz represētais – 1941. un 1949. gadā. Mums, represētajiem, ir dota iespēja starppilsētu autobusos un vilcienos braukt par brīvu, bet tomēr ir viens maršruts Smiltene–Valka, par ko jāmaksā. Kādreiz man skaidroja, ka tad, ja pilsētas ir rajona robežās, ir jāpērk biļete.
Tagad mums ir dažādi novadi un atkal tas pats. Jāpērk biļete, jo tādi esot Ministru kabineta noteikumi. Kas tie par noteikumiem, kas attiecas tikai uz reisu ”Smiltene– Valka”? Ar cieņu, Uldis Kalniņš Smiltenē
Tā gluži nav taisnība, ka reiss ”Smiltene–Valka” būtu kāds īpašs izņēmums. Politiski represētajiem valsts neapmaksā braucienus arī, piemēram, no Valkas līdz Rūjienai, informēja Valkas autoostas dispečere Edīte Zute. Tas tāpēc, ka tie skaitās reģionālās nozīmes maršruti, pie kuriem pieskaita ne vien reisus, kas ir viena novada teritorijā, bet arī reisus no viena novada uz citu tā saucamā plānošanas reģiona robežās. Latvijas Republikas teritorija ir sadalīta Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Zemgales plānošanas reģionā un Rīgas plānošanas reģionā.
Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt tikai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, kas ”nodrošina pārvietošanos valsts teritorijā galvenokārt no vienas administratīvās teritorijas uz administratīvo teritoriju citā plānošanas reģionā vai kas savieno republikas pilsētas”, paskaidrots Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un MK noteikumos.
Piemēram, braucot no U. Kalniņa vēstulē minētās Valkas uz Smilteni, kas abas ir Vidzemes plānošanas reģionā un nav republikas nozīmes pilsētas, biļete būs jāapmaksā pašam. Toties, braucot no Valkas uz Valmieru vai Rīgu, biļeti 100% atmaksā valsts.
Taisnība U. Kalniņa kungam – agrāk atlaide politiski represētajiem patiešām neattiecās uz maršrutiem, ja pilsētas bija viena rajona robežās. Kopš novadu reformas rajoni kā administratīvā teritorija ir likvidēti, tomēr kāds avots Autotransporta direkcijā atzina, ka pēc novadu reformas atlaižu sistēma politiski represētajiem faktiski nav mainījusies. Visticamāk, izmaiņas nav gaidāmas arī nākotnē, lai gan pārvadātāji atzīst, ka būtu ieinteresēti, ja vairāk reisu pārveidotu par vietējās nozīmes maršrutiem. SIA “VTU Valmiera” Pārvadājumu daļas vadītājs Ēriks Bujans paskaidroja, ka kilometru skaits vietējās nozīmes maršrutiem ar starppilsētu maršrutiem nereti gandrīz sakrīt, ”toties vietējās nozīmes maršrutiem ir citas prasības par autobusu standartiem”.
Smiltenes autoostas dispičere vēl vairāk sajauc galvu: patiesībā nemaz neesot nozīmes ne plānošanas reģioniem, ne republikas pilsētām. Vietējās nozīmes maršrutus nosaka plānošanas reģioni. Piemēram, no Smiltenes bez maksas var aizbraukt arī uz Cēsīm, kas ir gan tajā pašā plānošanas reģionā, gan nav republikas nozīmes pilsēta, taču ir noteikts par starppilsētu maršrutu. Vakar skaidrojumu no Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem gan nesaņēmām.
Fakti 2013. gada 1. ceturksnī sabiedrisko transportu bez maksas izmantoja 113 096 politiski represētās personas, kas valstij izmaksāja Ls 140 567. Avots: Satiksmes ministrija, informatīvais ziņojums |
