Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vakcinācijas pret Covid-19 plānā apspriedīs iespēju iesaistīt armiju. Saruna ar premjeru Krišjāni Kariņu 87

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Apstākļi spieda rīkoties, jo sapratu – ja es to nedarīšu, tad nav cerību, ka vakcinācija un pēc iespējas ātrāka izeja no pandēmijas krīzes Latvijā būs sekmīga,” par rosināto veselības ministres nomaiņu intervijā “Latvijas Avīzei” saka valdības vadītājs KRIŠJĀNIS KARIŅŠ.

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 4
8 stundas
Lasīt citas ziņas
Pēc viņa teiktā, būs nepieciešama izmeklēšana, lai noskaidrotu, kāpēc no Eiropas Komisijas pieprasīts Latvijas iedzīvotāju skaitam neatbilstoši mazs vakcīnu daudzums un kāpēc īpaša priekšroka dota vienam vakcīnu ražotājam.

 

Jūs kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu esat uzsvēruši, ka patlaban valstij neesot svarīgāka uzdevuma par vakcināciju. Bet vai tas ir pareizi, ka visa atbildība par šo procesu ir uzvelta uz Veselības ministrijas pleciem? Varbūt valdībā ir nepieciešams kāds īpašo uzdevumu ministrs vai premjera biedrs, kam uzticēt krīzes procesa pārraudzību? Piemēram, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo vakcinācijas procesa organizēšanā ir iesaistījis militāristus, kas pārrauga loģistiku, lai vakcīnas nonāktu pie miljoniem kanādiešu. Trudo to nosaucis “par lielāko mobilizācijas pasākumu, ko Kanāda ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara”.

K. Kariņš: Esmu sekojis līdzi tam, kā citas valstis organizē šo procesu. Valdībā, kad par šiem jautājumiem diskutējām, rosināju jautājumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti.

Šobrīd valdībā iesniegtais vakcinācijas plāns to gan neparedz, bet šo iespēju noteikti apspriedīšu ar jauno veselības ministru Danielu Pavļutu.

Mums ir jāizšķir divas lietas, proti, veselības aprūpes jomas profesionalitāte vakcinēšanas jautājumos un loģistika jeb cilvēkiem ērti pieejamu vakcinācijas centru izveidošana, iedzīvotāju savlaicīga apzināšana potes saņemšanai, lai neveidotos rindas, kārtības nodrošināšana… Šopēcpusdien (saruna notika piektdien, 8. janvārī. – Red.) tikšos ar veselības ministru, lai pārrunātu, kā mēs varam būtiski uzlabot vakcinācijas procesu, lai tas būtu saprotams, drošs un ātrs.

Plāna projekts paredz iesaistīt vakcinācijā ģimenes ārstus, bet, kad ar viņiem runāju, uzzināju, ka ārstiem neesot informācijas, ko no viņiem sagaida. Tas ir jāmaina. Iespējams, ka procesu varētu uzlabot, ja tajā tiktu iesaistītas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Tās varētu palīdzēt uzlabot vakcinācijas loģistiku, bet saturs būs Veselības ministrijas un mediķu pārziņā.

Šobrīd iesniegtais plāns paredz pilnīgu vakcinācijas procesa decentralizāciju. Tas nozīmē, ka nav viena atbildīgā. Tas nav pareizi, tāpēc nepieciešams izveidot centralizētu darba organizāciju.

Jūsu uzdotajā jautājumā par īpašu amatu valdībā jau slēpjas ierosinājums, un tas virziens ir pareizs. Jāiesaista ātrās reaģēšanas un loģistikas kapacitāte, kas mūsu valstī ir attīstīta, tas jādara ar Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas struktūru atbalstu.

Mēs esam atkarīgi no vakcīnu ražotāju piegāžu tempiem, un tie ir mainīgi, tāpēc mēs nevaram paredzēt, cik daudz vakcīnu kurā nedēļā tiks atsūtītas, taču mums ir jāizdara tas, kas ir atkarīgs no mums, lai, tiklīdz tās ir atvestas, varam ātrā tempā nodrošināt vakcinēšanu.

Pagaidām gan nekas neliecina, ka potēšana uzņems tempu.

Droši vien tas ir daļēji saistīts ar slimnīcu pār­slogotību un ierobežotiem darba laikiem vakcinācijas kabinetos, kā arī daļas mediķu nevēlēšanos potēties. Taču, ja mēs neko būtiski nemainīsim, tad vakcinācijas procesu varēsim pabeigt, teiksim, 2023. gadā. Tas nav pieņemami. Arī ministrs Daniels Pav­ļuts piekrīt, ka jārīkojas daudz ātrāk un cilvēkiem saprotamāk.

 

Kā tas, jūsuprāt, izskatās, ka valsts atrodas pašā smagākajā kaujas laukā pret kovidu, bet aizsardzības ministrs Artis Pabriks “dezertē”, atsakoties dažas dienas uzņemties veselības ministra pienākumus? Formāli uz dažām stundām viņš par pienākumu izpildītāju gan kļuva.

Valdības ministriem ir jāsaprot, ka mēs visi strādājam vienam mērķim. Doma no kaut kā atteikties šajā kopējā darbā man ir pilnībā nesaprotama.

Mums ir jauns ministrs, un darbs tagad notiek ļoti skaidrā gultnē. Man jāraugās, kā šo procesu uzlabot. Piemēram, šodien uzzināju, ka Eiropas Komisija ir nodrošinājusi Eiropas Savienībai papildu 300 miljonus “BioNTech/Pfizer” vakcīnas devu, tātad dubultojusi to skaitu no tā brīža, kad sākās šīs vakcīnas piegāde dalībvalstīm.

Sazinoties ar komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, noskaidroju, ka otrajā ceturksnī tikšot piegādātas vēl līdz 75 miljoniem šo vakcīnu devu, tikpat arī trešajā ceturksnī un, šķiet, arī ceturtajā. Būšot vēl arī papildu devas. Mans uzstādījums, runājot ar veselības ministru, – Latvijai jāpiesakās.

Tas taču ir tik vienkārši: Eiropas Komisija vienojas ar ražotāju, pēc tam sanāk kopā speciāli izveidota komisija, kurā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, un katrai dalībvalstij ir iespēja pieteikties uz vakcīnu devām proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Ja kāda dalībvalsts ir atteikusies, tad nākamajā raundā proporcionāli sadala to, kas palika pāri no pirmā raunda.

Latvijai sākotnēji bija pieejami tikai 97 tūkstoši devu, un tas mani pamatīgi mulsina, jo rodas aizdomas, ka Latvijas pārstāvis ir atteicies no lielāka pieejamā vakcīnas devu skaita, kaut gan jautājumu par atteikšanos valdībā neesam skatījuši. Ja ņem vērā, ka sākumā Eiropas Savienība bija vienojusies par 300 miljoniem “BioNTech/”Pfizer” vakcīnas devu, Latvijai pēc iedzīvotāju skaita 97 tūkstoši devu ir neproporcionāli mazs skaits.

Rezultāts ir neapmierinošs, tāpēc, uzzinot informāciju, ka Eiropas Savienība vienojusies ar ražotāju par vēl 300 miljoniem vakcīnu devu, zvanīju Eiropas Komisijas prezidentei, lai uzzinātu, kā mēs varētu saņemt papildu vakcīnas (valdība piektdienas vakarā ārkārtas sēdē lēma pieteikties uz visām papildu “BioNTech/Pfizer” vakcīnas devām, kas pienākas Latvijai, līdz 1,4 miljoniem vienību. – Red.).

Mēs nevaram diemžēl mainīt agrākos lēmumus, bet varam aktīvi meklēt iespējas tikt pie papildu vakcīnām un strādāt pie tā, lai tad, kad ražotāji ir gatavi tās piegādāt, mēs varētu tās operatīvi saņemt un nodrošināt vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem.

Veselības ministrs piektdien tikās ar slimnīcu vadībām, lai vienotos, ka vakcinēšanas temps ir radikāli jāpalielina. Tagad valdības komandā ir ministrs, kurš izprot, ka šī faktiski ir sacensība ar laiku – jo ātrāk iegūsim vakcīnas, jo ātrāk cilvēkiem būs iespēja iegūt imunitāti un ātrāk varēsim atbrīvoties no jebkādiem ierobežojumiem mūsu ikdienai un tautsaimniecībai.

 

Tātad no jūsu sacītā izriet, ka nepareizs sākotnējo devu aprēķins ir novedis pie tā, ka Latvija ir saņēmusi mazāk vakcīnu, nekā tai pienāktos? Ja tas ir tā, vai tiks veikta izmeklēšana, lai atbildīgās personas sauktu pie atbildības?

Man nav oficiālas informācijas, bet, zinot, ka Eiropas Komisija sākotnēji bija vienojusies par 300 miljonu “BioNTech/Pfizer” vakcīnas devu piegādi, no kurām Latvija pieprasījusi tikai nepilnus 100 tūkstošus devu, tad kaut kas nav kārtībā. Visticamāk, kāds ir pieņēmis lēmumu, ka šo vakcīnu vajadzētu prasīt mazāk, jo tā ir jāglabā ļoti zemā temperatūrā, turklāt tās ievadīšana nav tik vienkārša, vakcīna ir jāatšķaida ar fizioloģisko šķīdumu. Veselības ministrs centīsies noskaidrot, kāpēc radusies šāda situācija.

Jautājumus raisa arī fakts, kāpēc, veidojot sarakstu, kuru ražotāju vakcīnas Latvijai pieprasīt vairāk un kuras mazāk, vienā no Imunizācijas valsts padomes sēdēm tika pieaicināts tikai viena ražotāja pārstāvis (“AstraZeneca” pārstāvis. – Red.).

Ar pagātni mēs tiksim skaidrībā, bet man ir jāstrādā tagadnē kopā ar veselības ministru un jāmeklē, kā Latvija var dabūt papildu vakcīnu devas. “Moderna” ir nākamā Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātā vakcīna, bet arī šajā gadījumā Latvijas pieteiktais daudzums ir tikai 168 tūkstoši devu.

Tie Latvijas speciālisti, kuri lēma par vakcīnu iegādi, lielāko daļu vakcīnu izvēlējās iegādāties tikai no viena ražotāja, proti, “AstraZeneca”, kuras vakcīna Eiropā vēl nav apstiprināta. Tas man pagaidām ir nesaprotami, kāpēc vakcīnu daudzums netika sadalīts vienmērīgi uz vairākiem ražotājiem, tādējādi vienmērīgi sadalot vakcīnu piegāžu risku.

Tas būtu nepiedodami, ja šajā situācijā varētu būt notikusi kāda lobēšana, bet tikpat nepiedodami ir tas, ja kādam būs licies, ka “BioNTech/Pfizer” vakcīna ir neērta, tāpēc labāk strādāt ar to, kas ir ērta.

 

Jūs intervijā “Latvijas Avīzei”, kad Ilze Viņķele 2017. gadā izstājās no “Vienotības”, sacījāt, ka viņas līdzdalība bremzē partijas attīstību, nu tas ir beidzies. Arī jūsu līdzgaitnieks Kārlis Šadurskis nesen publiski atzina, ka jebkurā kolektīvā, kur viņa atrodas, rodas problēmas. Vai nav tā, ka pats tomēr esat vainīgs, ka pašā sākumā nesaņēmāt drosmi un “Attīstībai/Par” nepateicāt, ka nespēsiet ar Viņķeles kundzi sastrādāties?

No piedāvātajiem ministra amata kandidātiem atteicu tikai vienam – Aldim Gobzemam, kurš pretendēja uz iekšlietu ministra amatu. Toreiz skaidri pateicu, ka neveidošu valdību ar viņu kā iekšlietu ministru.

Valdības veidošanas laikā bija ļoti daudz sarunu un stīvēšanās no partneru puses par daudz ko. Ja “Jaunajai Vienotībai” Saeimā būtu vairāk vietu un līdz ar to man vairāk balsu un es varētu veidot valdību, kurā iekļautu vairāk savas partijas biedru, tad es varētu izvēlēties, ko ņemt vai neņemt par ministru.

Diemžēl esmu koalīcijā, kur “Jaunajai Vienotībai” ir vismazāk vietu, un tas jau pats par sevi ir izaicinājums.

Reizēm no viena otra kolēģa Ministru kabinetā esmu gaidījis lielākas darba spējas, jo man licies, ka attiecīgais ministrs var izdarīt vairāk, un esmu vīlies, bet reizēm tieši no tā, par kuru esmu domājis, ka viņš nav tik spējīgs, esmu sagaidījis daudz vairāk, nekā biju iedomājies. Ir ļoti grūti iepriekš paredzēt, kā būs vai nebūs.

Es nebūt nepriecājos par to, ka man jāmaina veselības ministrs, jo tas nav vienkārši tik sarežģītā brīdī. Taču apstākļi spieda rīkoties, jo sapratu – ja es to nedarīšu, tad nav cerību, ka vakcinācija un pēc iespējas ātrāka izeja no pandēmijas krīzes Latvijā būs sekmīga.

 

Viņķele gan diezgan skeptiski norādījusi, ka jums esot īpaša interese par to, kad tiks vakcinēta valdība un Saeima, ka jūs neslēpjot vēlmi, lai tas tiktu darīts pēc iespējas drīzāk.

Prioritāte ir veselības aprūpes darbinieki, viņi šobrīd ir pirmajās frontes līnijās, un viņiem tajā skaitā ir jāvakcinē arī pārējā sabiedrība. Tas ir atklāts jautājums: vai tas, ka zināmas amatpersonas tiktu vakcinētas, kalpotu kā pozitīvs piemērs un palīdzētu mainīt mītu, ka vakcīna pret Covid-19 ir bīstama?

Dažās valstīs ir bijusi šāda prakse, bet mūsu valstī tas nav izdiskutēts jautājums. Pasaules veselības organizācija to vērtē kā pozitīvu praksi, lai veicinātu vakcinācijas procesu. Es nezinu, vai tas būtu pareizi Latvijā, bet noteikti zinu to, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt skaidrībai, kāda ir vakcinēšanās prioritārā secība. Mediķiem ir jābūt pirmajiem, par to nav šaubu.

 

Kā jūs raugāties uz to, ka eksministrs Pūce, kurš atkāpās par melošanu, tagad ir atgriezies Saeimā, turklāt vadīs nozīmīgu komisiju?

Vēlētāji izvēlas, ko ievēlēt Saeimā, un parlaments pats dala savus amatus, tāpēc vēlētājiem ir jāvērtē, vai tas ir vai nav pareizi. Es nekomentēšu citas partijas politiķa rīcību.

 

Bet kāds ir jūsu viedoklis par to, ka labklājības ministre Ramona Petraviča vienlaikus ir arī Saeimas deputāte? Atceros, ka kādreiz jūsu partijas biedre Ilma Čepāne ik pa laikam mēdza atgādināt, ka gulēt uz diviem krēsliem ir viegli, bet sēdēt grūti – var izkrist cauri…

Esmu bijis gan Saeimas deputāts, gan ministrs. Tas ir milzīgs izaicinājums apvienot šos amatus, man šķiet, ka šis darbs visvairāk cieš tieši Saeimas posmā.

Vakar runāju ar labklājības ministri Ramonu Petraviču, ko mēs varam darīt, lai samazinātu saslimstību veselības aprūpes centros. Ministre ir labi informēta un tajā jomā strādā. Algu jau saņem tikai vienā vietā, bet, iespējams, ka Petravičas kundze nespēj pilnīgi visā iedziļināties, strādājot arī Saeimā.

Jāatzīst, ka agrāk pazinu dažus deputātus, par kuriem palika iespaids, ka viņi nav likumprojektus pārlasījušies, acis ir atpūtušās un briļļu recepte nav jāmaina pārāk bieži.

 

Vai jūs esat apmierināts ar Ekonomikas ministrijas darbu? Preču saraksts, ko drīkst un nedrīkst pirkt ārkārtējās situācijas laikā, tiek stipri apšaubīts.

Eksperti piedāvāja vairākus variantus, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos. Eiropas Savienības valstīs šim jautājumam ir dažāda pieeja. Piemēram, Vācijā un vēl citās valstīs ir noteikti veikalu tipi, kuri drīkst būt atvērti, savukārt Francijā un Beļģijā ir noteiktas konkrētas preces, kuras ir atļauts iegādāties.

Smagā un garā politiskajā diskusijā tomēr beigās vienojāmies noteikt tirdzniecības ierobežojumus, ņemot vērā preču sarakstu.

Taču aicinu aizdomāties: valdība šos ierobežojumus pieņem, lai sargātu iedzīvotāju veselību un glābtu dzīvību. Mēs visi, arī es, labprāt dzīvotu bez neviena ierobežojuma, labprāt satiktos ar saviem draugiem, kopā ar sievu aizietu uz kādu teātra izrādi vai kafejnīcu un restorānu, lai baudītu citu cilvēku klātieni.

 

Frizieru pakalpojumi arī ir liegti…

Es būtu laimīgs, ja varētu tikt pie friziera, jo mani mati ir tik gari, kā sen nav bijuši. Bet pagaidām jāsamierinās ar dēla matu gelu, kas palīdz tos savaldīt.

 

Uzņēmēji interesējas, vai turpināsies algu subsīdijas un dīkstāves pabalsti.

Turpināsies. Ceturtdien par to runājām valdības sēdē, diemžēl līdz galam nebija izstrādāts juridiskais risinājums. To pieņemsim jau tuvākajā laikā. Visu ministru vēlme ir turpināt šīs programmas. Dīkstāves pabalstus saņem vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, papildus tam ir subsidētas darba vietas tiem uzņēmumiem, kas turpina darbu. Uzņēmēji grantu veidā var saņemt finansējumu, lai segtu savus tekošos izdevumus.

Valdība tagad spriež par to, kā šīs programmas varētu paplašināt, palielinot to naudas daudzumu, kas nonāk tieši cilvēku kabatās. Ņemot vērā to, ka ierobežojumus mēs būsim spiesti saglabāt vēl kādu laiku, mans priekšlikums ir paaugstināt dīkstāves pabalstu minimālo līmeni.

Bet tad, kad vakcīna būs nodrošināta nozīmīgai sabiedrības daļai, ierobežojumus vajadzētu atcelt kontrolēti – nevis steigā, bet gudri. Lai veikali ir vaļā, bet ierobežojumi būtu tam, cik cilvēku drīkst atrasties tirdzniecības vietā. Ekonomikas ministrija rosina, ka policijai būtu tiesības slēgt veikalu, piemēram, uz divām nedēļām, ja tiek pārkāpti noteikumi.

Es, protams, gribētu, lai visi veikali būtu vaļā, un ļoti labi saprotu tos, kas pauž savu neapmierinātību, bet tas šobrīd nav iespējams.

Eksperti atzinuši, ka esošie ierobežojumi strādā, bet tiem ir jādod laiks. Šodienas saslimstības cipari ir sekas tam, kas notika pēdējās vecā gada dienās. Acīmredzot 30. decembrī cilvēki vēl ciemojās.

 

Vai jūs joprojām pārvietojaties ar velosipēdu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš sākās slapjdraņķis un sniegs, daudz staigāju. Ejot no mājām uz darbu valdības namā, man ir vairāk laika padomāt, bet ļoti bieži viss garais ceļa gabals paiet vienās telefona sarunās.

Ja vien ir iespēja, jākustas! Kad biju jauns, mans sporta skolotājs Minsteres latviešu ģimnāzijā ik pa laikam atgādināja: kas kustīgs, tas lustīgs! Šis teiciens man pielipis uz mūžu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 4
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena sagādās tev ļoti daudz un dažādu pārsteigumu! Horoskopi 18.janvārim 2
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 15
4 stundas
Lasīt citas ziņas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Cilvēkam vajag nevis urbi, bet caurumu sienā.” Kā Latvijā ieviest “Zero Waste” jeb bezatkritumu ideju?
34 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Naktī dažviet bagātīgi snigs
50 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs Jansons atbild, vai darba devējs drīkst pieprasīt darbiniekam veikt Covid-19 testu 6
2 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Kā pirms 100 gadiem pāri Ventai braucējiem bija jābaidās no grimšanas
15:31
LE
LETA
Ziņas
ANO Cilvēktiesību birojs aicina nekavējoties atbrīvot Navaļniju
15:28
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Cilvēkam vajag nevis urbi, bet caurumu sienā.” Kā Latvijā ieviest “Zero Waste” jeb bezatkritumu ideju?
15:03
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 15
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu fotogrāfe iemūžina ziemas skaistumu neatkārtojamās bildēs: brīnišķīgā Latvijas daba 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princeses Diānas divi rokas pulksteņi, ko viņa nēsāja: beidzot noslēpums atklāts
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti vēl vairāki jaunā Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumi 6
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pēcbreksita iepirkšanās Lielbritānijas internetveikalos: PTAC skaidro, ar kādām izmaiņām jārēķinās
5 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Tiesas sēde policijas nodaļā, liegta piekļuve advokātiem. Kas notiek pēc Navaļnija atgriešanās Krievijā?
1 stunda
LE
LETA
Veselam
“Pfizer” un “Biontech” paziņo par vakcīnu piegādes kavēšanos. Pavļuts skaidro, ko tas nozīmē Latvijai 3
2 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Ejam sēņot ziemā! Nē, tas nav joks!
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai biezs un smags sniegs neapdraud siltumnīcu?
3 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Atkritumus izvedīs dārgāk? Pastāv bažas par izmaiņu ietekmi uz tarifiem un pašvaldību saistībām 5
4 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Latvijas uzņēmums ar dēlīšiem no finiera putekļiem un plastmasas iekaro Eiropu
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pastaigas laikā Ikšķiles novadā kāda ģimene ar zīdaini rokās ielūzusi Daugavas ledū
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Saldummīļi sarosās! Mājās gatavota saldā rulete ar aprikožu džemu un zemesriekstiem
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā līdz šim reģistrēti 55 908 Covid-19 gadījumi, mirušo pacientu skaits tuvojas 1000
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 63
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Antons, Antis un Antonijs
6 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 9
1 diena
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 41
2 dienas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 29
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
3 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 18. līdz 24.janvārim
6 stundas