“Tādu visatļautību un nihilistisku attieksmi!” Mašīnists asi reaģē uz runām par drošību pie dzelzceļa 0
Pēc kārtējās traģēdijas uz dzelzceļa sociālajos tīklos uzvirmojušas asas diskusijas par drošību pie sliedēm, nožogojumiem, gājēju pārejām un arī to, kā sabiedrība runā par gadījumiem, kuros cilvēks pakļūst zem vilciena. Īpaši plašu rezonansi izraisījušas mašīnista piezīmes, kurās viņš norāda — problēma nav tikai žogu trūkumā, bet arī cilvēku attieksmē pret savu un citu drošību.
“Un tomēr ir vēl ko teikt. Un riskēju kļūt nepopulārs. Pat ļoti riskēju,” sociālajos tīklos raksta kāds mašīnists, kurš norāda, ka uz dzelzceļa nostrādājis vairāk nekā desmit gadus.
Viņš atzīst, ka šajā laikā redzējis “tādu visatļautību un nihilistisku attieksmi pret savu un apkārtējo drošību”, ka brīžiem rodas jautājums — vai cilvēki tiešām nebaidās tikt “izmērētiem pret vairākus simtus tonnu smagu transporta līdzekli”.
Pēc viņa teiktā, ikdienā redzams viss — pastaigas pa sliežu ceļiem, muļķošanās un alkohola lietošana uz peroniem, kā arī pārvietošanās vietās, kur tas nav paredzēts. “Pilnīgs pofigisms, nevis vienaldzība, bet kliedzošs,” viņš raksta.
Diskusijā iesaistījās arī citi lietotāji, piekrītot, ka mašīnistiem šādos gadījumos nākas dzīvot ar smagu psiholoģisku slogu. “Žēl mašīnistu, kuram ar šo sajūtu jādzīvo visu atlikušo mūžu,” komentē kāds sociālo tīklu lietotājs.
Vienlaikus vairāki komentētāji aizrāda medijiem par lietoto formulējumu “vilciens notriecis cilvēku”. Kā norāda kāds komentētājs, korektāk šādos gadījumos būtu rakstīt, ka “cilvēks pakļuvis zem vilciena”. Arī pats mašīnists uzsver: “Mēs neesam nezvēri un cilvēkiem pakaļ nedzenamies.”
Tomēr diskusija ātri pārauga plašākā strīdā par to, vai pie dzelzceļa Latvijā ir pietiekami daudz drošu pāreju, nožogojumu un barjeru.
Daļa komentētāju uzskata, ka žogi un barjeras ir nepieciešami vietās, kur cilvēki regulāri šķērso sliedes neatļautās vietās. “Ir daudz cilvēku, kuri norāda, ka vajag barjeras, žogus, vairāk pāreju,” raksta kāds komentētājs, vienlaikus piebilstot, ka vienmēr būs arī tādi, kuri izvēlēsies riskēt, lai nebūtu jāiet līdz tuvākajai ierīkotajai pārejai.
Citi gan norāda, ka žogi vien problēmu neatrisinās. “Tur pēc kāda laika 200% būs caurumi,” raksta kāds komentētājs. Vēl kāds piebilst, ka, liekot žogu taisnā līnijā, caurumi tajā parādītos vēl pirms darbu pabeigšanas, jo cilvēki mēģinātu saglabāt ierastos maršrutus.
Kāds sociālo tīklu lietotājs pievērš uzmanību arī infrastruktūras plānošanai: “Katrs caurums žogā nozīmē tikai vienu — kaut kas nav pareizi izplānots.” Viņaprāt, vietās, kur cilvēki gadiem ilgi staigā pa vienu un to pašu ceļu, nevar vienkārši uzlikt barjeru, nepiedāvājot ērtu un drošu alternatīvu.
Diskusijā izskan arī kritika par situāciju Rīgas stacijās un būvdarbu laikā izvietotajiem nožogojumiem. Kāds komentētājs norāda, ka sarkanās lentas un pagaidu norobežojumi cilvēkos nerada drošības sajūtu, bet drīzāk “bezsaimnieka sajūtu”.
Savukārt citi atgādina, ka ne katrai taciņai iespējams ierīkot pāreju. “Katrai taciņai nav jākļūst par pāreju,” raksta kāds lietotājs, norādot, ka pretējā gadījumā vilcieniem nāktos samazināt ātrumu gandrīz katrā apdzīvotā vietā.
Tikmēr VAS “Latvijas dzelzceļš” aģentūrai LETA skaidrojis, ka gājēju nožogojumu vai barjeru izbūve gar visu dzelzceļa līniju prasītu būtiskus finanšu ieguldījumus. Turklāt nauda būtu nepieciešama ne tikai būvniecībai, bet arī turpmākai uzturēšanai.
LDz uzsver, ka nožogojumi ir būtisks drošības elements, tomēr tie pilnībā nevar novērst apzinātu pārkāpšanu vai riskantu rīcību sliežu tuvumā. Tāpēc uzņēmumā norāda arī uz sabiedrības izglītošanas nozīmi — drošības kampaņām un lekcijām skolās.
Uzņēmums skaidro, ka ar pieejamo finansējumu pastāvīgi tiek īstenoti dažādi tehniskie uzlabojumi — modernizētas pārejas, paplašināts segums, ierīkoti gājēju plūsmu organizējoši “labirinti”, kā arī potenciāli bīstamākās pārejas aprīkotas ar gaismas un skaņas signāliem.
LDz informē, ka 2025. gadā aktualizēts gājēju pāreju katalogs, kurā iekļautas vairāk nekā 500 pārejas. Tās vērtētas pēc vairākiem kritērijiem — pārredzamības, klājuma stāvokļa, vilcienu kustības ātruma, gājēju intensitātes un arī izglītības iestāžu tuvuma. Līdz 2027. gada beigām paredzēts modernizēt 45 pārejas.
Vienlaikus līdz 2026. gada jūlijam pagaidu ekspluatācijā paredzēts nodot 12 pārbrauktuves un vienu gājēju pāreju posmos Lielvārde–Skrīveri un Torņakalns–Jelgava. Savukārt līdz 2029. gadam drošības uzlabošanas pasākumi plānoti arī posmos Torņakalns–Imanta, Jāņavārti–Ogre un Sloka–Tukums II.
LDz uzsver, ka drošība ir viena no uzņēmuma prioritātēm, taču uzlabojumi tiek veikti pakāpeniski, ņemot vērā risku novērtējumu un pieejamo finansējumu.
Tomēr sociālo tīklu diskusija rāda — sabiedrībā nav vienprātības, vai galvenā problēma ir infrastruktūrā, cilvēku paradumos vai abu faktoru kombinācijā.
“Protams, ne tikai tas. Bet viss kopumā ir baisi,” raksta kāds komentētājs, piebilstot, ka dzelzceļš daudzviet atrodas tik tuvu ikdienas maršrutiem, ka cilvēkiem drošība pie sliedēm nav abstrakts jautājums, bet ikdienas realitāte.
