Foto – AFP/LETA

Māris Antonevičs: Pasauli satrauc Krievijas mēģinājumi atgriezties pie padomju laiku tradīcijām arī starptautiskajā politikā 136

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
Lasīt citas ziņas

“PSRS vakar cieta sakāvi pret somiem. Atkal. Kā parasti,” nesen tviterī ierakstīja publicists Andrejs Piontkovskis. Lai saprastu šo rēbusu, jāzina vēsture (Ziemas karš 1939–1940. gads) un jāseko līdzi mūsdienu notikumiem, turklāt jāskatās uz tiem plašākā kontekstā.

Maskavā šajā laikā norisinājās hokeja turnīrs, kur izšķirošajā cīņā par galveno favorīti uzskatītā Krievijas komanda zaudēja Somijas valstsvienībai. Sporta sacensību komentēšanā nereti tiek izmantota militāra terminoloģija, it īpaši, ja runa ir par komandu sporta veidiem, bet ne jau pats zaudējums bija iemesls, kāpēc Pion­tkovskis un daudzu citu politiskie analītiķi pēkšņi tik aktīvi sāka apspriest hokeju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudz ievērojamāks par pašu spēli bija fakts, ka Krievijas izlase uz šā turnīra mačiem izgāja PSRS laika formastērpos. Nav vērts iedziļināties oficiālajos skaidrojumos par iemesliem, kāpēc tas ticis darīts. Tie kārtējo reizi ieturēti “nejauksim sportu un politiku” stilā, bet gan paskatīties uz re­alitāti – hokejistu krekli ir tikai sīks “puzles gabaliņš” daudz plašākā un nopietnākā bildē.

Krievijas “sovjetizācijai” līdz šim bija izteikti ārišķīgs raksturs, kas izpaudās vairāk kā padomju laiku rituālu un simbolu atjaunošana. Viskrāšņāk to, protams, var vērot 9. maijā, taču arvien vairāk arī ikdienā, arī amatpersonu retorikā un darbības stilā. Protams, ir arī ar padomju periodu saistītas slidenas (Kremļa izpratnē) tēmas, kuras labāk aizmirst vai vismaz atvirzīt otrajā plānā, piemēram, revolūcija un pilsoņu karš. Šie jautājumi vairāk attiecas uz pašas Krievijas sabiedrību, kas to ir vai nav gatava visu pieņemt un sekot.

Daudzi jautā – un kā būtu, ja Vācijas hokejisti vai futbolisti nāktu laukumā nacistu laika formās, kas pēc idejas būtu tas pats, jo simbolizētu noziedzīgu totalitāru režīmu? Tomēr skaidrs, ka paši Vācijas sportisti no šāda piedāvājuma, visticamāk, kategoriski atteiktos, kamēr Krievijas sabiedrības vairākumam tas šķiet ne vien pieņemami, bet pat apsveicami.

Protams, vienmēr ir daži, kas apšauba, bet viņiem jārēķinās ar problēmām. Nesen šādā stāstā bija, ja tā var teikt, “iekūlies” krievu jauniešu vidū ļoti slavenais mūziķis Morgenšterns, kurš savu tēlu izveidojis ar dažādiem skandaloziem izgājieniem un to, ka viņa dziesmās skan daudz lamuvārdu. Nekādu problēmu… Bet atlika šim jaunajam censonim nedaudz šaubīgi izrunāties par “uzvaras” svinēšanas tradīcijām, lai sāktos lielas nepatikšanas.

“Es vispār nesaprotu šos svētkus par uzvaru, kas bija pirms 76 gadiem. Katru gadu uz to tiek tērēti miljoni, kaut ko tur svin, kaut ko cenšas… Laikam vienkārši nav nekā cita, ar ko lepoties. (..) Nu labi, uzvarēja, malači, bet vajag virzīties uz priekšu, uz jaunām uzvarām! Uz uzvarām informācijas un kosmosa tehnoloģiju jomā, un svinēt tās, nevis to, kas notika pirms 70 gadiem,” šie Morgenšterna vārdi intervijā Ksenijai Sobčakai bija ne vien izraisījuši plašu propagandas satraukumu un uzbrukumus, bet drīz par viņu sāka aktīvi interesēties arī izmeklēšanas iestādes. Parādījās apsūdzības it kā par narkotiku izplatīšanu, pēc kā mūziķis steidzīgi pameta valsti, un vēl nav zināms, kā šis stāsts attīstīsies tālāk.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr pārējai pasaulei daudz satraucošākas ir nevis Krievijas identitātes problēmas, cik tās mēģinājumi atgriezties pie padomju laiku tradīcijām arī starptautiskajā politikā. Un tas īpaši asi iezīmējies pēdējās nedēļās ar Krievijas mēģinājumu, žvadzinot ieročus Ukrainas robežas tuvumā, panākt, ka atkal tiek noteiktas ietekmes sfēras, līdzīgi kā tas bija pēc Otrā pasaules kara.

Šādi centieni nav nekas ­jauns, bet pirmo reizi tie uzstādīti tik ultimatīvā veidā kā prasība noslēgt līgumu, ka NATO nepaplašināsies tālāk uz austrumiem Krievijas virzienā un apturēs visas militārās darbības bijušajās padomju republikās, kas tagad ir neatkarīgas valstis.

Skaidrs, ka nākamgad gaidāmas sarežģītas ģeopolitiskās cīņas, kurās Krievija dodas ar uzrakstu “CCCP” uz krūtīm, savukārt Rietumi vēl domā, kādu tērpu labāk izvēlēties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.