Latvijā
Novados

Tehniskā gēna modinātājs – Brocēnu Zigis0


“Es par Brocēniem krītu un ceļos! Šaipusē esmu dzimis, te atradis sirdij tuvu nodarbošanos. Ir tāds slavens teiciens: atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā,” plati smaidot, saka Zigmunds Zaļenko, Brocēnu novada Kultūras un izglītības centra radoši tehniskā pulciņa ”Ripo auto” vadītājs.
“Es par Brocēniem krītu un ceļos! Šaipusē esmu dzimis, te atradis sirdij tuvu nodarbošanos. Ir tāds slavens teiciens: atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā,” plati smaidot, saka Zigmunds Zaļenko, Brocēnu novada Kultūras un izglītības centra radoši tehniskā pulciņa ”Ripo auto” vadītājs.
Foto: Anda Krauze, no “Ripo auto” arhīva

“Es par Brocēniem krītu un ceļos! Šaipusē esmu dzimis, te atradis sirdij tuvu nodarbošanos. Ir tāds slavens teiciens: atrodi darbu, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā,” plati smaidot, saka Zigmunds Zaļenko, Brocēnu novada Kultūras un izglītības centra radoši tehniskā pulciņa ”Ripo auto” vadītājs. Brocēnu Zigis – tā viņu sauc daudzi – ar aizrautību pulcina bērnus un pusaudžus radošam darbošanās priekam.

Kāda kolēģe rosināja uzrakstīt par Zigmundu, kuru viņa satika “3×3” nometnē. Zigmunds esot kā diriģents Ints Teterovskis jauniešu koru aprindās. Tātad – ļoti mīlēts, cienīts un apbrīnots. Tomēr jau ar pirmo teikumu Zigmunds liek robežas: “Man runāt nepatīk, īpaši par sevi, es labāk daru.”

Radoši tehniskais pulciņš ģimenēm “Ripo auto”, ko bērni dēvē par “ripeni”, iemitinājies Brocēnu kultūras nama pagrabstāvā. Kad Zigmunds savulaik iedegās par ideju Brocēnos rīkot automodeļu sacīkstes, viņš sāka meklēt vietu trasei, jo tai vajag plašu telpu.

Zigmunds iedomājās par veco kafejnīcu, kas sen vairs nedarbojās, telpas bija visai nolaistas. Saņēma atļauju to izmantot. Pagrabstāvu izremontēja paši, Zigmunds kopā ar bērniem. Tad visi kopā uzbūvēja nu jau slaveno “Ripo auto” trasi. Tā ir desmit metrus gara koka trase, visplatākā Latvijā, ar astoņiem celiņiem.

“Ripo auto” aizsākums ir automodeļi, bet nu jau te darbojas seši dažādi pulciņi, turklāt darboties nāk ne tikai bērni, bet arī vecāki. Zigmunda idejas spēj apvienot daudzus, pāraug savas pilsētas un pat novada robežas. Par to liecina viņam piešķirtie apbalvojumi gan kā brīvprātīgajam un sociālā darba veicējam, gan kā “Latvijas Lepnumam 2016” nominācijā “Iedvesmotājs”.

 

Putniem sava viesnīca

“Ja lielpilsētā pastāv seši dažādi pulciņi, katrs darbojas atsevišķi. Mums viss notiek kopā un vienlaikus. Vienā stūrī bērni izgatavo koka automodeļus, citā lodē vai slīpē. Kāds darbojas ar savu kuģa modeli, vēl kāds virpo, ēvelē vai krāso. Turpat līdzās bariņš puiku trenējas kendamas spēlē, savukārt citi uzņem vai montē video,” stāsta Zigmunds un nesteidzīgi izrāda “ripenes” telpas.

Šodien te ir kluss, bet pavisam citādi piektdienās un svētdienās, kad ir pulciņu dienas. Ierodas dažāda vecuma bērni, turklāt ne tikai brocēnieši, bet arī no tuvējiem pagastiem un Saldus. Nāk arī vecāki. Mammas mācās pīt grozus vai veido sapņu ķērājus. Tēvi palīdz gatavot mašīnu modeļus. Ir bijis, ka sanāk septiņi tēvi, lai darbotos kopā ar dēliem, bet beigās paši sāk sacensties. Kāda vecmāmiņa ierodas paslīpēt dzintaru, cita vienkārši paviesojas un izcep bērniem pankūkas.

Zigmunda pamata darbavieta ir Brocēnu novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mūsmājas”, viņš ir bērnudārza remontstrādnieks. Šis amats pat nedaudz samulsina, redzot, ar kādu vērienu Zigis darbojas “Ripo auto” pulciņā un citur. Ikvienā vietā, kur viņš strādā, darīšanai klāt allaž ir degsme un neparastas idejas.

Piemēram, jauniešu centrā viņam ienāca prātā doma nevis vienkārši nokrāsot grīdu, bet noklāt to ar avīzēm un nolakot. Turklāt – grīdu varēja lasīt, jo ikvienā laikraksta lapā, kas sedza grīdu, bija kāds raksts par Brocēniem.

Vecas mēbeles viņš prot pārvērst spēļu virtuvēs un citās bērniem tīkamās mantās. Zigmunda ideja bija arī savulaik slavenā putnu viesnīca – koks ar daudziem krāsainiem putnu būriem, ko, viņa rosināti, pagatavoja bērni.

 

Lai taču sit to naglu!

“Es neesmu ne pedagogs, ne darbmācības skolotājs, neesmu skolots tehniķis vai inženieris. Visu, ko mācu bērniem, vispirms apgūstu un izmēģinu pats. Es braucu uz dažādiem kursiem, velku kopā to, ko piedāvā citos Latvijas pulciņos. Citreiz mācāmies kopā ar bērniem un pēc tam prasmes ierādām citiem.

Piemēram, Liepājas jauniešu centrā apguvām kuģu modelismu, bet tagad citi skolojas pie mums. Mana ideja un misija – dot bērniem praktiskas un tehniskas zināšanas. Uzskatu, ka tehniskā jaunrade Latvijā ir atstāta novārtā, gribu šo situāciju mainīt,” sparīgi saka Zigmunds.

Ja pulciņā ierodas jauniņais, piemēram, pirmklasnieks, Zigis vispirms iedod viņam uzlocīt modeli no papīra – tas ļauj redzēt bērna domāšanas ievirzi, cik tā ir tehniska un vai šajā virzienā attīstāma.

1. septembrī visi “ripenes” bērni sacenšas naglu sišanā. Zigis ļauj, lai katrs sit, kā viņam sanāk, un tas nekas, ka galīgi šķērsām. “Atceros, kā man bērnībā pārmeta, ja nagla iesitās līki, un cik šis aizrādījums bija sāpīgs. Šādi bērnam var atņemt prieku vispār kaut ko darīt.”

 

Arī brochboti un kenkubi

Turpinām iepazīt “Ripo auto” telpas. To nav daudz, taču katrā stūrī Zigim ir kāds aizraujošs stāsts. Par to, kā visi kopā izlēja papīru no maltas džinsu un palaga auduma masas, iestrādāja tajā arī zāliena sēklas. Pavasarī glītās loksnes iekarinās logā, sāks smidzināt un laistīt, tad gaidīs izdīgstam zāli.

Lūk, brochboti – Brocēnu robotiņi. Zigis izpētīja, ka mobilā telefona vibrozvanu rada mazs motoriņš, kam ir ekscentrs, tātad griežas ar nobīdi no centra, līdz ar to rodas vibrēšana. Radās doma izmēģināt – vai detaļa vibrējot kustēsies uz priekšu? Tā tiešām notika. Bērni sāka no šīm veco telefonu detaļām gatavot robotiņus un rīkot ātruma sacīkstes.

Brocēnos ir radies arī kenkubs. Bērni paši to izdomāja un izgatavoja. Tas ir atvasinājums no populārās koka kendamas, kuras kausam ir apaļa forma. Kenkuba forma ir kantaina, kubs, tādēļ to ir daudz grūtāk noķert precīzi uz plaknes.

“Mums bija arī spineru laiks, kad tie bija modē. Bērni tos taisīja pat no skrituļslidu detaļām un rotaļu konstruktoriem. Dažām meitenēm tapa spineri no rotām.

Vēl izgatavojām pastiprinātājus no vecām tumbām – pieslēdz skārienjutīgo telefonu un vari skaļi klausīties mūziku. Tā bērni labāk apguva lodēšanu. Starp citu, meitenēm lodēšana padodas labāk nekā zēniem. Bet vislielāko pacietību prasa slīpēšana.

Ikviens, kurš vēlas, iemācās gan virpot, gan urbt, gan krāsot un līmēt. Un arī grozus pīt. Mēs paši vācam klūgas, tās žāvējam, padarām plakanas ar speciālu ēveli. Ēvelēt klūgas un arī darboties ar zāģmašīnu gan bērniem neļauju, pārāk bīstami,” piemetina Zigis.

 

Lietderīga nīkšana

Telpas vidū ir minibaseins, pamatīga tilpne. Tajā tiek laisti kuģu modeļi, notiek treniņi un sacīkstes. Nedaudz nostāk uz galda novietots dators, vēl kādas iekārtas. Zigis pagriežas un lepni saka: “Bet te ir nīkšanas stūris!” Pēc tam paskaidro, ka tā ir lietderīga nīkšana.

Šo piegājienu Zigis noskatīja “3×3” nometnē. Nīkšanas stūrī bērni var uzspēlēt galda hokeju vai novusu, zīmēt, trenēties mētāt kendamu. Te viņi filmē trikus, ko pēc tam ievieto savos interneta kanālos.

“Kad pirms vairākiem gadiem saņēmu balvu “Cilvēka izaugsmei”, ko piešķir Amerikas vēstniecība un Latvijas Pilsoniskā alianse, man tika 500 dolāri. Nopirku kameru. To joprojām lieto mūsu bērni. Montēt filmas vispirms iemācījos pats, pēc tam ierādīju puikām. Mums ir arī zaļā specefektu siena – filmējot video, var radīt efektu ar speciālas datorprogrammas palīdzību, ka atrodies, piemēram, pie ūdenskrituma vai viduslaiku pilsētas mūros.”

 

Pankūku prieki

Nav jau tā, ka bērni nopietniem ģīmjiem visu laiku lodē vai skrūvē. “Ripenē” ir jautri. Viena grupa cep ķiplokmaizes, citi nodarbību noslēdz ar pankūku gatavošanu.

“Bērni te atrodas ilgas stundas, tāpēc iekārtojām virtuvi. Paši visu taisījām. Re, flīzes – katra citāda, kādas nu bija pie rokas. Tukšumos ielīmējām veca spoguļa gabalus. Tā apguvām stikla griešanu. Turpinām remontēt telpas, paši te visu sakopjam un iztīrām. Ne visiem gan to patīk darīt, taču tā esam vienojušies.

Bet pats galvenais mans noteikums – nedrīkst darīt otram pāri! Šo robežu neļauju pārkāpt.” Zigim šķiet svarīgi, lai bērni iemācās arī sociālās prasmes, tādēļ viņiem pašiem uztic vadīt radošās darbnīcas. Lieldienās viņi dodas uz novada pagastiem, tur katrs ir savas darbnīcas saimnieks.

Skolotājs redz, kā pieaug bērnu prasmes, ceļas pašapziņa. Radās ideja vasarā ar darbnīcām apbraukāt arī citas vietas, pabija Bikstos, Saldū, Skrundā, Ventspilī un Aizkrauklē. Bērniem tas ir piedzīvojums, viņi sajūtas kā zvaigznes.

“Reizēm mēs dodamies arī uz krāmu tirgu Skrundā, pārdodam visādas nevajadzīgas lietas, ko katrs atrod mājās. No nopelnītā proporcionāli maksājam par busiņu. Atkal pieredze. Bērni mācās būt patstāvīgi, izprast naudas vērtību,” skaidro Zigis.

 

Svētki visiem pulciņiem

“Ripo auto” ir daudz atbalstītāju. Ne tikai pašvaldība, bet arī vietējie un citi uzņēmēji. Nesen “ripenē” parādījās galda hokejs. Ideju noskatīja Skrundas jauniešu centrā. “Redzējām galda hokeja sacensības, mums iepatikās. Sazvanīju galda hokeja federāciju, viņi piekrita ar atlaidi pārdot divus galdus.

Nopirku. Es daudz ko apmaksāju no savas kabatas, citādi lietas nevirzās uz priekšu. Es skaisti runāt nemāku, bet pārliecinu ar savu ideju. Jā, paziņas man bieži prasa: ko tu, Zigi, pīpē, ka tev rodas tik labas idejas,” smejas jaunais vīrietis.

Kā spoža ideja atnāca doma, ka jārīko tehniskās jaunrades svētki, lai ļautu satikties dažādu modelēšanas pulciņu dalībniekiem. Domāts, darīts – Zigis ķērās pie organizēšanas, paveica to kopā ar bērniem un vecākiem, vietējo atbalstu.

Pērn novembrī Brocēnos sabrauca 130 bērni no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes. Viņi sacentās kuģu, burulaivu, automodeļu un radiovadāmo modeļu precizitātē un ātrumā. Rādīja tehniskās modelēšanas un robotikas sasniegumus. Acis visiem spīdēja.

 

Vilciena spēks

Viena no Zigmunda idejām izpelnījusies īpašu atzinību. Tas ir arī ļoti emocionāls stāsts.

“Reiz, atgriežoties no sacensībām, puikas savā starpā runājās, ka nekad neesot braukuši ar vilcienu. Nekad?! Tā to nevarēju atstāt! Zvanīju “Pasažieru vilciena” priekšniecībai un izteicu ideju: kā būtu, ja jūs 80 bērnus aizvestu no Brocēnu stacijas uz Skrundu?!

Nācās apzvanīt daudzas amatpersonas, kamēr saņēmu akceptu. Veselu mēnesi uzņēmums gatavoja tehnoloģisko karti, jo vilciens Rīga–Liepāja desmit gadus nebija piestājis Brocēnos. Pa to laiku sameklēju vietējos bērnus, kuri nav braukuši ar vilcienu.

Viss notika vakarā. Ārā jau tumšs, stāvam viss bars uz perona. Bērni trinas: ja nu nepietur, ja nu neapstājas… Tomēr vilciens atbrauca, mēs iekāpām. Aizbraucām līdz Skrundai, paviesojāmies jauniešu centrā, mūs sacienāja ar pankūkām.

Atpakaļ braucām ar autobusiem. Bērniem brauciens ļoti patika. Viņi teica, ka vilcienā ir plaši un ērti, gandrīz kā lidmašīnā,” smejas Zigis.

 

Kur paliks mana cilts?

Vēl viena Zigmunda aizrautība ir Brocēnu fotovēsture. Viņš gan iemūžina pašreizējos notikumus un pilsētas pasākumus, gan krāj senas fotogrāfijas. Tās ievieto internetā – feisbukā izveidojis lapu “Brocēnu pilsētas foto un video vēsture”.

“Kādam tas viss ir atklājums, bet kādam – atmiņas. Pirms pāris gadiem, kad tikko parādījās droni, es samaksāju par vienu lidojumu, lai Brocēni tiktu iemūžināti no augšas. Man ir svarīgi saglabāt šodienu rītdienai. Vienmēr saku, ka esmu savas vietas patriots.

Saistītie raksti

Kādreiz teicu, ka varētu mirt par Brocēniem. Tagad vairs nezinu, par ko ta’ miršu, jo iecerētā novadu reforma visu sajauc, saplūdīsim ar Saldu. Karogus nomainīs, manu cilti pievienos citai ciltij.”

 

Tehniskā gēna modinātājs
LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
9 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
10 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
19 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
5 stundas