Vai gaidāma revolūcija? Cilvēka mati laika gaitā nosirmo, taču zinātnieki atklājuši, ka to var mainīt 6
Zinātnieki Ņujorkas Universitātes Grosmena Medicīnas skolas pētnieku vadībā pētījuši un, iespējams, noskaidrojuši, kā izstrādāt procedūru, kurā tiktu izmainītas šūnas, lai apturētu matu nosirmošanu, vēsta “The Guardian”.
Pētījumā skaidrots, ka cilmes šūnas varētu padarīt nemainīgas, neskatoties uz to, ka mati noveco un zaudēt spēju saglabāt krāsu. Dažām cilmes šūnām, kas spēj attīstīties par dažādiem šūnu tipiem, ir unikāla spēja pāriet starp augšanas segmentiem folikulās. Tās ar vecumu šo spēju zaudē, izraisot sirmumu.
Tika pētītas peļu ādas šūnas, kas atrodas arī cilvēku ādā, – melanocīti.
Saskaņā ar pētnieku atklājumiem, matiem novecojot, izkrītot un pēc tam ataugot, arvien lielāks skaits melanocītu iestrēgst cilmes šūnu nodalījumā, ko sauc par matu folikulu izliekumu, kur tie arī paliek.
“Ja atklāsies, ka tā ir patiesība, tas varētu būt potenciāls ceļš, kā apturēt cilvēka matu nosirmošanu, palīdzot iesprūdušajām šūnām atkal pārvietoties.”
Matu krāsu regulē melanocītu nepārtraukta vairošanās matu folikulās, šis process liek šūnām nobriest, proteīna pigmentus padarot atbildīgus par krāsu. Pētnieki konstatēja, ka melanocīti transformējas starp savu primitīvāko cilmes šūnu stāvokli un nobriešanas stadiju atkarībā no to atrašanās vietas.
Hameleonam līdzīgās funkcijas zudums melanocītu cilmes šūnās var izraisīt nosirmošanu un matu krāsas zudumu, taču pētnieki lēš, ka šo procesu, iespējams, varētu izmainīt.
