Sirmi mati – ne tikai novecošanas pazīme. Patoloģija, kam jāmeklē cēlonis? 28
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pamanot pirmos sirmos matus, reakcija mēdz būt atšķirīga – kāds steigšus mēģina tos noslēpt un tver pēc matu krāsas, cits to uztver mierīgi un ļauj matiem dabiski nosirmot. Atšķiras arī vecums, kādā nosirmojam: seniora vecumā vai pat jau agrā jaunībā. Kāpēc tā notiek, skaidroja Veselības centra 4 dermatoloģe, triholoģe Sandra Vizule.
Matu krāsu veido divu veidu melanīns: eimelanīns, kas matiem piešķir tumšāku toni, un feomelanīns, kas dod blondo un rudo toni. Matu tonis atkarīgs no melnā vai brūnā eimelanīna un dzeltenā vai sarkanā feomelanīna attiecības. Melanīnu producē šūnas melanocīti. Šūnu aktivitātei mazinoties, arī melanīns tiek izstrādāts mazāk, pigmentu matos aizstāj gaisa pūslīši, tāpēc mats kļūst bezkrāsains jeb sirms.
“Pārsvarā cilvēki sāk sirmot ap 50 gadu vecumu. Tas ir fizioloģiskas process – līdz ar organisma novecošanos mazinās šūnu aktivitāte. Taču sirmums var parādīties arī agrāk – ap 40 gadiem, daļai pēc 30 gadiem. Par normu uzskata, ja melanocītu aktivitāte sāk kristies pēc 20 gadu vecuma,” skaidro Sandra Vizule. Ja mati sāk sirmot agrāk, tā jau ir patoloģija, un būtu jāmeklē tās cēlonis.
