Valsts Meža dienesta pārraudzībā jau trīsdesmit gadus ir visu Latvijas mežu apsaimniekošana 17

Līga Bulmeistere, žurnāls “Baltijas Koks”

Teju ikviens, kuram bijusi kāda saikne ar mežsaimniecību, ir saskāries ar Valsts meža dienestu un noteikti zina, kas tas ir. Tā modrā pārraudzībā ir visu Latvijas mežu apsaimniekošana. Šogad Valsts meža dienests atzīmē trīsdesmit gadu pastāvēšanas jubileju. Trīsdesmitgade sagaidīta arī ar jaunu ģenerāldirektoru – no meža nozares profesionāļu rindām par vadītāju izraudzīts Arvīds Ozols.

Reklāma
Reklāma

Funkcijas un mērķi

7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
TV24
Kreituse: Pozņaka kungs “nopirka” vietu EP par 400 tūkstošiem eiro. Vai tā ir adekvāta summa?
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams 23
Lasīt citas ziņas

Lai pārraudzītu vienu no būtiskākajiem un vērtīgākajiem Latvijas resursiem – mežus –, nepieciešama vienota, uz ilgtspējīgiem pamatiem būvēta mežu resursu pārvaldes sistēma un koordinācija. Biežāk sabiedrībā tiek pamanīta tieši normatīvo aktu prasību ievērošanas funkcija, taču patiesībā Valsts meža dienests uzrauga mežu apsaimniekošanu, medību nosacījumu ievērošanu, piedalās meža politikas izstrādē, vāc, uzkrāj un apkopo informāciju par mežu, kā arī īsteno meža aizsardzības pasākumus no ugunsgrēkiem. Lai pakalpojumu tīkls būtu pieejams  ikvienam, kopumā Latvijas teritorijā darbojas divdesmit astoņas mežniecības.

Valsts meža dienestam definētās funkcijas ir uzraudzīt meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, pārtraukt un novērst meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, nodrošināt meža ugunsapsardzību, atklājot, ierobežojot un likvidējot meža ugunsgrēkus visos mežos. Tāpat tā pienākumos ir uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20. oktobra regulas Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus prasību ievērošanu, piedalīties valsts meža politikas izstrādē un ieviešanā, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsta pasākumu izstrādē un ieviešanā. Nozīmīga ir arī vietējās un starptautiskās sadarbības joma, nosakot uzdevumus sadarboties ar tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, nevalstisko un starptautisko institūciju un organizāciju, kā arī citiem sabiedrības un institūciju pārstāvjiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts meža dienests izveidots 1993. gadā, likvidējot tā laika Meža ministriju (līdz 1988. gadam — Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija), bet jaunu funkcionālo meža pārvaldības struktūru sāka realizēt 2000. gadā. Tajā pašā gadā sāka darboties arī akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, sākot pavisam cita veida meža resursu pārvaldības dinamiku nozarē un meža resursu apsaimniekošanā.

Valsts meža dienestu turpmāk vadīs nozares profesionālis Arvīds Ozols

Noslēdzoties atklātajam konkursam uz Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu, kā atbilstošākais pretendents izvēlēts nozares profesionālis Arvīds Ozols. Teju visa Ozola profesionālā dzīve saistīta ar mežsaimniecības nozari. Viņa līdzšinējā darbavieta ir Zemkopības ministrija, kurā Ozols jau kopš 1993. gada ir ieņēmis dažādus amatus. Viņš bijis valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos, mežu valsts ministrs un kopš 1997. gada – Meža departamenta direktors. Līdztekus šim amatam no pagājušā gada augusta Ozols ir arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītājs. 2015. gadā Ozols bija Eiropas Savienības Padomes Mežsaimniecības, ģenētisko resursu un vides jautājumu darba grupas vadītājs, bet pirms tam vairākus gadus – Apvienoto Nāciju Organizācijas Meža foruma sesiju biroju priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk biroja priekšsēdētājs.

Visa pamatā – profesionāļi

Valsts meža dienestā ir vairāk nekā seši simti amata vietu, bet, lai nodrošinātu ugunsdrošības funkciju izpildi, ugunsnedrošajā periodā parasti tiek papildus nodarbināti vairāk nekā trīssimt ārštata darbinieku. Valsts meža dienesta profesionalitāti raksturo arī darbinieku izglītība, jo vairāk nekā 90% strādājošo ir augstākā izglītība.

Reklāma
Reklāma

Meža nozarei ir sava specifika, tādēļ labā lieta ir tāda, ka Latvijā ir specializētas studiju programmas, kas sagatavo profesionāļus darbam tieši meža nozarē. Kā norāda Ozols, var pat teikt, ka Valsts meža dienests ir kadru kalve mežsaimniecības jomas speciālistiem arī privātajam sektoram. Nenoliedzami, strādājot Valsts meža dienestā, iegūstamo zināšanu spektrs ir ļoti plašs. Pēc meža nozares speciālistiem pieprasījums pieaug ik gadu, tomēr jāatzīst, ka labu kadru piesaistes un motivācijas apstākļu radīšana valsts iestādei ir liels izaicinājums, pie kura noteikti jāstrādā.

Valsts meža dienesta galvenā vērtība ir cilvēki, tādēļ viena no prioritātēm ir atalgojuma sistēmas uzlabošana, slodžu samērošana, apdrošināšanas nodrošinājums. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka tehniskais nodrošinājums, kaut vai salīdzinot ar periodu pirms desmit gadiem, ir strauji audzis, tādējādi Valsts meža dienestā strādāt kļuvis ērtāk un dinamiskāk.

Vasaras prioritāte – ugunsdrošība mežā

Viens no realizējamiem projektiem sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir par mežu ugunsdrošības uzlabošanu. Projektu plānots pabeigt 2024. gadā, sasniedzot līdz šim augstāko gatavību ugunsnelaimēm mežā. Uz šo sadarbību Valsts meža dienests raugās cerīgi, jo paaugstināsies reaģēšanas ātrums un samazināsies izdegušā meža platības, tomēr joprojām klupšanas akmens ir cilvēku vieglprātība un elementāru ugunsdrošības prasību ignorēšana.

2023. gads vasaras periodā iezīmējas ar ilgstošu sausumu un ir gana izaicinošs mežu aizsardzībai no uguns. Līdz jūlija sākumam šogad reģistrēti un dzēsti jau 508 meža ugunsgrēki. Kopējā izdegusī meža zemes platība  ir 607  hektāri, no tiem 105 hektāri ir jaunaudzes un 362 hektāri – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ir lijis, Valsts meža dienests aicina joprojām ievērot īpašu piesardzību, izmantojot uguni mežā. Diemžēl šogad pirmajā pusgadā jau ir pārsniegts pēdējos trijos gados izdegušo meža platību apjoms gada griezumā. Proti, 2023. gada pirmajā pusgadā 508 ugunsgrēkos izdeguši 607 hektāri meža, 2022. gadā kopumā 391 ugunsgrēkā izdedzis 221 hektārs meža, 2021. gadā kopumā 466 ugunsgrēkos izdeguši 505 hektāri meža, 2020. gadā kopumā 581 ugunsgrēkā izdeguši 528 hektāri meža.

Valsts meža dienests ugunsapsardzības nodrošināšanai izveidojis plašu ugunsnovērošanas torņu tīklu visā Latvijas teritorijā un iespēju robežās īsteno informatīvās kampaņas, bet rezultāti joprojām nav tuvu vēlamajam mērķim.

Medību problēma

Valsts meža dienests ik gadus veic medījamo dzīvnieku stāvokļa novērtēšanu un nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku. Lai gan nereti daļā sabiedrības valda bažas par medību intensitātes pieaugumu un ir diskusijas par medību ierobežojumiem, problēma ar daudzām sugām ir pretēja – nomedīto dzīvnieku skaits nav proporcionāls dzīvnieku populācijas pieaugumam –, un tas rada dažādas problēmas: cūku mēra izplatību, postījumus lauksaimniecības zemēs, uzbrukumus mājputniem un mājlopiem un citas. Valsts meža dienests regulāri monitorē savvaļas dzīvnieku populācijas, lai laikus reaģētu – palielinātu vai samazinātu medījamo dzīvnieku skaitu. Piemēram, lai nodrošinātu medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, 2022./2023. gada medību sezonā galvenokārt tika pieņemti lēmumi par aļņu un staltbriežu skaita saglabāšanu un ierobežošanu. Savukārt, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, aizvadītajā medību sezonā tika noteikts meža cūku minimālais nomedīšanas apjoms medību iecirkņos.

  1. gada izaicinājums – egļu astoņzobu mizgrauzis

Otro reizi pēdējo 15 gadu laikā atsevišķās Latvijas vietās izsludināta ārkārtējā situācija bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) ierobežošanai, tādēļ saistībā ar  egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos no 2023. gada 1. jūlija līdz 1. septembrim izsludināti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.

Iepriekšējā reize, kad mizgraužu ierobežošanai valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, bija 2007./2008. gads. Togad ārkārtas situācija tika izsludināta pēc vienas no 2005. gada spēcīgākajām vētrām, kad izgāztajos un lauztajos skuju kokos masveidā savairojās mizgrauzis.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šā kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos. Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm – parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 centimetru. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, arī priede var tikt bojāta. Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir aptuveni 40 centimetru, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3000 līdz 5000 vaboļu. Ja kaitēkļu intensitāte ir maza, vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir liels, bojā var iet pat veselas audzes.

Līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu ir apzinātas vērtīgas, nebojātas egļu mežaudzes un noteiktas trīs aizsardzības zonas, kurās definēti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai ciršanas rezultātā skuju koku radītais terpēns jeb smarža nepievilinātu mizgraužus un neradītu apdraudējumu vērtīgām un veselām mežaudzēm.

Arī pagājušajā gadā bija vērojami lieli egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi. 2022. gadā Latvijas valsts mežu apsaimniekotajos mežos bojātu koku cirtes tika apzinātas miljona kubikmetru apjomā, no tām izstrādāti tika aptuveni 850 tūkstoši kubikmetru. Faktiskais bojāto koku cirsmu strauji pieaugošais apjoms pērn gandrīz uz pusi pārsniedza gada sākumā prognozēto. Tas izraisīja papildu mežizstrādes jaudu nepieciešamību bojājumu skartajām teritorijām un daļēju tehnikas pārvirzīšanu no krājas kopšanas cirtēm.

Noslēguma vārda vietā Ozola vēlējums Valsts meža dienesta trīsdesmit gadu jubilejā. «Šajā pasaulē nav nekā pastāvīgāka kā izmaiņas, jo tās ir attīstības dzinulis. Un svarīgākais, kas novēlams Valsts meža dienestam, ir, lai visi spētu strādāt kopā arī turpmāk vienā komandā uz pozitīvu, saprotamu, dabai un sabiedrībai nozīmīgu attīstību. Daudz laimes esošajiem un bijušajiem Valsts meža dienesta darbiniekiem!» Cieņā Arvīds Ozols.

Apsveikumam pievienojas arī žurnāla Baltijas Koks draudzīgais kolektīvs, vēlot darbīgu un uz izaugsmi vērstu nākamo desmitgadi!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.