Vējš slimību neiepūtīs! Bet inhalācijas palīdzēs, ja saslimi. Iesaka ārste Dace Snipe 0
Kolēģis pa labi šķauda, kolēģis pa kreisi klepo, bērni no skolas pārnāk sāpošiem kakliem. Trolejbusā, šķiet, saaukstēšanās slimības izraisošie vīrusi sarīkojuši rudens olimpiskās spēles – sasārtušām acīm, iesnains vai vismaz saguris ir gandrīz katrs otrais pasažieris. Par to, kā šajā sacensībā uzvarēt, lieki neiztērējot spēkus un līdzekļus, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas otolaringoloģe jeb vienkārši lors Dace Snipe.
Kā raugāties uz dažādiem tautas paņēmieniem pret saaukstēšanos – ķiplokiem, sīpolu kompresēm, novārītām, siltām olām pie deguna?
Kopumā šādus paņēmienus atbalstu, it īpaši tos, kas stiprina imunitāti. Piemēram, uzskata, ka ķiplokiem piemīt pretvīrusu iedarbība – tajos esošie fitoncīdi mazina vīrusu aktivitāti. Tikai ķiplokus nevajag bāzt degunā, jo var apdedzināt gļotādu.
Labas ir priežu, eikalipta inhalācijas, šie aromāti mazina tūsku, elpceļi labāk attīrās.
Pieminējāt arī novārītas olas pie deguna. Saaukstēšanās gadījumā lokāli sildīt nevajag! Siltums palielina tūsku. Ja pirms tam vēl deguna blakusdobumi prātoja, vai iztīrīties vai ne, bet, palielinoties tūskai, attece tiek pilnīgi nosprostota. Arī sāpošas ausis nedrīkst sildīt!
Un kā ar kāju mērcēšanu karstā ūdenī? Vai tas palīdz?
Pašā slimības sākumā, pirmajās stundās vai pēc tam, kad gadījies nosalt vai izmirkt, kāju mērcēšana der itin labi. Bet, ja cilvēks jau ir pamatīgi slims, tā neko nedod.
Līdzīga iedarbība ir siltam parafīnam uz pēdām. Terpentīna ziede uz krūtīm lokāli pastiprina asinsriti, bet tās aromāts īslaicīgi atvieglo elpošanu. Iesnu gadījumā ziedi var uzsmērēt uz virslūpas – tāpat kā tā saukto zvaigznīti, tīģerziedi, rinogelu vai citu aromātisku līdzekli.
