Kas izveidoja pirmo īsto laika prognozi? 0
19. gadsimtā Napoleons III lūdza matemātiķi Urbēnu Leverjē izstrādāt metodes viesuļvētru un vētru prognozēšanai. Iemesls bija dabas katastrofa, kas Krimas kara laikā izraisīja lielus zaudējumus Francijas un Lielbritānijas karaspēkam.
Leverjē izmantoja telegrāfu, lai apkopotu datus no visas Eiropas, un atklāja, ka vētru varēja paredzēt dienu iepriekš, jo tā bija ciklona, kas iepriekš tika novērots Spānijā un Francijā, rezultāts.
Toreiz parādījās pirmās sinoptiskās kartes, taču pēc kara interese par tām ātri izzuda. Tā kā slikti laikapstākļi galvenokārt kaitēja tirgotājiem un pašas prognozes bieži vien nepiepildījās, Napoleons aizliedza publicēt vētru brīdinājumus.
Drīz vien meteorologs un britu jūras spēku virsnieks Roberts Ficrojs sāka nodarboties ar prognozēšanu, kurš vēlāk kļuva par Lielbritānijas Tirdzniecības padomes Meteoroloģijas departamenta vadītāju. Ficrojs cerēja, ka prognozes palīdzēs glābt jūrniekus no nāves jūrā.
Meteorologs savas kartes sastādīja, pamatojoties uz 24 telegrammām, kas saņemtas no dažādām Eiropas valstīm. Viņš atzīmēja punktus ar atmosfēras spiediena vērtībām un savienoja tos ar līnijām, lai redzētu anticiklonus un ciklonus.
Pirmā laika prognoze, kas balstīta uz šādām kartēm, tika publicēta laikrakstā Times 1860. gada augustā, un pirmais vētras brīdinājums tika izdots gadu vēlāk. Tomēr arī Ficroja prognozes bieži vien nepiepildījās, kas izraisīja sabiedrības sašutumu.
Zvejnieki bija sašutuši, jo vētras brīdinājums liedza viņiem doties jūrā, kur viņi pelnīja iztiku. Kad prognoze nepiepildījās, tas noveda tikai pie zaudējumiem. Laikrakstos pat sāka parādīties karikatūras, kurās izsmēja meteorologus.
Interese par to, kā cilvēki agrāk prognozēja laikapstākļus, turpina pieaugt pat satelītu laikmetā. Mūsdienu prognozēšanas metodes ir daudz precīzākas. Pašlaik laika prognožu precizitāte nākamajām trim dienām ir 98,5 procenti.
