Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
 (6)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Tik lielu ļoti plāni sagriezta Baltijas laša šķēlīti drīkst apēst ik dienu, bet ar noteikumu – ja uzturā neiekļaujat citus dzīvnieku izcelsmes produktus.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts  “BIOR” pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma veicis pētījumu par dioksīna daudzumu Baltijas jūras lašos. Un rezultāti ir satriecoši. Izrādās – Baltijas jūras lašus uzturā lietot drīkst ļoti ierobežoti.

Dioksīni jeb, precīzāk, polihlorētie dibenzo-p-dioksīni, dibenzofurani un bifenīli ir hlorēto poliaromātisko savienojumu klases pārstāvji, kam piemīt spēcīga tetratogēna, mutagēna un kancerogēna iedarbība. Tie veiksmīgi spēj bioakumulēties dabā un dzīvajos organismos, un tiem piemīt spēja migrēt pārtikas ķēdēs. Nonākuši cilvēka organismā, dioksīni uzkrājas taukaudos. Un, izrādās, Baltijas jūrā dioksīnu ir tik daudz, ka ar šo indīgo vielu ir piesātināti laši un, visticamāk, arī citas zivis.

Kur rodas dioksīni? Galvenie procesi, kuros tie veidojas, ir atkritumu dedzināšana un utilizēšana un metalurģiskās norises, lasāms zinātniskā institūta “BIOR” mājaslapā.

– Baltijas jūrā dioksīni nonāk no visiem šiem procesiem, jo ap Baltijas jūru ir daudz valstu ar attīstītu rūpniecību, tajā skaitā ķīmisko, – skaidro “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs ķīmijas zinātņu doktors Vadims Bartkevičs.

Balstoties uz Pārtikas zinātniskās komitejas datiem, Pasaules veselības organizācija (PVO) ir noteikusi ar pārtiku uzņemto dioksīnu un dioksīniem līdzīgo savienojumu pieļaujamo nedēļas devu, ko šobrīd uzskata par nekaitīgu cilvēku veselībai. Simt kilogramu smags cilvēks nedēļā maksimāli drīkstētu uzņemt 1400 pikogramu dioksīnu.

“BIOR” veiktajā pētījumā secināts – ja Baltijas lasi patērē kā vienīgo dioksīnu avotu uzturā (t. i., ja ikdienas uzturā neiekļauj citus dzīvnieku izcelsmes produktus kā gaļu, tostarp mājputnu gaļu, citus gaļas un zivju produktus, pienu un piena produktus, olas, kā arī netiek izmantoti augu tauki), tad ieteicamais laša daudzums uzturā sievietēm ir 80 līdz 100 g nedēļā, bet vīriešiem 90 līdz 100 g nedēļā.

Dioksīnu vidējas koncentrācijas gadījumā (7,8 pikogrami uz vienu Baltijas laša gramu) gan vīriešiem, gan sievietēm Baltijas lasi nevajadzētu patērēt vairāk par 14,3 g dienā (100 g nedēļā). Bet dioksīnu maksimālās koncentrācijas gadījumā (12,5 pikogrami uz vienu Baltijas laša gramu) vīriešiem Baltijas lasi nevajadzētu patērēt vairāk par 12,86 g dienā (90 g nedēļā), bet sievietēm – 11,43 g dienā (80 g nedēļā).

Ja Baltijas lasi patērē kopā ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tad ieteicamais laša daudzums uzturā sievietēm ir 25 līdz 50 g nedēļā, bet vīriešiem 25 līdz 40 g nedēļā. Dioksīnu vidējās koncentrācijas gadījumā (7,8 pikogrami uz vienu Baltijas laša gramu) sievietēm Baltijas lasi nevajadzētu patērēt vairāk par 7,15 g dienā (50 g nedēļā), bet vīriešiem – vairāk par 5,71 g dienā (40 g nedēļā jeb 160 g mēnesī). Bet dioksīnu maksimālās koncentrācijas gadījumā (12,5 pikogrami uz vienu Baltijas laša gramu) gan vīriešiem, gan sievietēm Baltijas lasi nevajadzētu patērēt vairāk par 3,575 g dienā (25 g nedēļā jeb 100 g mēnesī).

Ņemot vērā Baltijas lašos konstatēto maksimālo dioksīnu koncentrāciju (šobrīd 12,5 pg/g), Baltijas lašu patēriņš īpaši jāsamazina riska patērētāju grupām – bērniem, pusaudžiem un sievietēm reproduktīvajā vecumā. Baltijas laši nav rekomendējami bērnu uzturā – ja lasis ir vienīgais uzturā lietotais dzīvnieku izcelsmes produkts, bērniem ar ķermeņa svaru 20 kg pieļaujamā deva ir 3,2 g dienā (22,4 g nedēļā), bet bērniem ar ķermeņa svaru 30 kg – 4,8 g dienā (33,6 g nedēļā). Ja bērni ar uzturu saņem arī citus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, tad minēto Baltijas laša patēriņu vajadzētu samazināt vismaz četrkārtīgi.

Ja Baltijas lasis ir vienīgais uzturā lietotais dzīvnieku izcelsmes produkts, sievietēm reproduktīvajā vecumā Baltijas lasi vajadzētu lietot ne vairāk kā 11,43 g dienā (80 g nedēļā). Ja uzturā lieto dažādus dzīvnieku izcelsmes produktus, sievietēm reproduktīvajā vecumā Baltijas lasi vajadzētu lietot ne vairāk kā 3,575 g dienā (25 g nedēļā jeb 100 g mēnesī), secināts “BIOR” veiktajā pētījumā.

Vai spējat iedomāties, kā izskatās 14,3 gramus liela Baltijas laša porcija? Un kā bērnam paredzēto 3,2 gramus lielo zivs porciju var sadalīt vēl četrās daļās? “BIOR” pārstāvim Vadimam Bartkevičam jautāju, kāpēc iedzīvotājiem netiek skaidri pateikts, ka Baltijas lasi iekļaut ikdienas ēdienkartē nav ieteicams.

– Ja šo maksimāli pieļaujamo patēriņu rēķina uz visu mēnesi, tātad trīsdesmit dienām, tad vīriešiem sanāk 14,3 g x 30 dienas = 429 g, t. i., apmēram divas porcijas mēnesī. Turklāt veikalos “RIMI”, “Maxima” u. c. pārdod Norvēģijas lasi, ar kuru šādu problēmu nav, – skaidro V. Bartkevičs. Pētījuma apskata noslēgumā lepni paziņots: “Patērētāji saņem pilnīgu informāciju par uztura ieteikumiem saistībā ar Baltijas reģiona zivju patēriņa ierobežojumiem.” Taču kā ir patiesībā? Vai mēs līdz šim bijām informēti par to, ka Baltijas lasi drīkst ēst tikai pa pirksta gala izmēra kripatiņai ik dienu vai dažas sviestmaizes divas reizes mēnesī?

“Turpmāk jāveic dioksīnu un tiem līdzīgo savienojumu koncentrācijas monitorings Baltijas reģiona zivīs, lai mazinātu tajās esošo dioksīnu un tiem līdzīgo savienojumu iedarbību uz cilvēkiem,” uzsvērts institūta “BIOR” mājaslapā. Un tas nozīmē, ka arī nākotnē, iespējams, mūs sagaida jauni pārsteigumi. Ja vien tie atkal netiks noklusēti, jo šeit pieminētais pētījums par dioksīnu daudzumu Baltijas jūras lašos veikts jau 2012. gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Lūdzu, raksta autoram vajadzētu palūgt līdzīga pētījuma rezultātus no zviedriem un somiem un atd bilde kļūtu skaidrāka, jo iespējams Joffem samaksāja par šādu rezultātu uzrādīšanu.

  2. Domāju, ka fleitē…

  3. Mjaa! Baltijas lasis tatad nav edams, tapec Latvijas zvejnieki savu kvotu iemaina pret sprotem. Lai tie dumjie somi un zviedri ed! Dioksini rodas uz pannas taukos cepot kartupelus. Mes ar tiem dzivojam kopa gandriz kops dzimsanas.
    Norvegu lasis ir pilns ar aizliegtam un veselibai kaitigam vielam. Tas tiek barots ar esmu, kurai ka konservantu pievieno cilvekiem kaitigas vielas, kas pecak uzkrajas lasos. Nemaz nerunajot par videi nodarito zaudejumu Norvegijas piekraste.

  4. Un kā tad ar mums, mūs ēd krietni vairāk nekā neesošo baltijas lasi???

  5. forši………… tāpēc domāju kāpēc mans kaimiņš panakti spīd izrādās ēd lašus būdams zvejnieks.

  6. Un cik Norvēģijas audzētāji samaksāja ” BIOR” par vajadzīgo rezultātu???

Draugiem Facebook Twitter Google+