Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Kas tā tāda – funkcionālā pārtika

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Der zināt

Organisma funkcijas uzlabojošus produktus iegūst 
* no dabiskiem produktiem, kuros ir vairāk noteiktu sastāvdaļu, jo nodrošināti īpaši augšanas
vai ražošanas apstākļi – piemēram, olas ar palielinātu omega-3 taukskābju daudzumu; 
* no tradicionāliem produktiem,  ar dažādām tehnoloģiskām metodēm tiem pievienojot (probiotiskās baktērijas, kalcijs), samazinot vai pilnībā atņemot (tauki) noteiktas sastāvdaļas; 
* ar īpašiem paņēmieniem uzlabojot kādas produkta sastāvdaļas izmantojamību organismā.

Ne preparāts, ne kosmonautu ēdiens tūbiņās, kā nereti ironizē. Un krietna daļa no šiem produktiem – ar kalciju un folijskābi bagātinātu brokastu pārslu maisījumi, maize ar kliju piedevu, skābpiena produkti ar pievienotām labajām baktērijām, olas, kas satur vairāk vērtīgo taukskābju, un vēl citi – ir ierasta mūsu uztura daļa. No parasta piena, maizes vai olām tos atšķir vien sastāvā palielināts vai samazināts noteiktu komponentu daudzums. Pateicoties tam, šāda pārtika spēj ne vien remdēt izsalkumu, bet arī mērķtiecīgi ietekmēt dažādas organisma funkcijas.

Pētījumi par dažādu pārtikas produktos esošo bioloģiski aktīvo savienojumu un mikroorganismu ietekmi uz imūnsistēmu, to spēju iedarboties uz gremošanas procesu vai veicināt kādu citu norisi organismā, aizsargāties pret slimību ierosinātājiem tika aizsākti 80. gados Japānā. Pašlaik šādu produktu lietošana kļuvusi teju ikdienišķa, it īpaši cenšoties izvairīties no tā dēvētajām civilizācijas slimībām – piemēram, aterosklerozes izraisītām sirds asinsvadu kaitēm un veselību apdraudošas aptaukošanās, kas var novest pie saslimšanas ar otrā tipa diabētu, hipertensiju, dažu veidu audzējiem.

Krietnu daļu no funkcionālās pārtikas veido speciāli raudzēti piena produkti, kas ražoti, pievienojot organismam labvēlīgās pienskābās lakto, acidofilās un bifido baktērijas jeb probiotiķus. Tās veicina zarnu trakta darbību, nomāc citu, slimības izraisošu baktēriju pārmērīgu savairošanos
organismā, kā arī sekmē B grupas vitamīnu un gremošanas fermentu sintēzi. Savukārt prebiotiķi, nesagremojamas sastāvdaļas, stimulē organismam labvēlīgo, pirmām kārtām bifido baktēriju vairošanos un aktivitāti un aizsargā pret sirds, asinsvadu un gremošanas sistēmas slimībām.

Vistu barībai pievienojot linsēklas, tiek iegūts funkcionāls produkts – olas, kas satur vairāk omega-3 taukskābes. Polinepiesātinātās
taukskābes labvēlīgi  ietekmē sirdi un asinsvadus, veicina smadzeņu šūnu darbību, palīdz pret diabētu izraisošiem cukura vielmaiņas  traucējumiem. Šo taukskābju uzņemšanu var palielināt, uzturā lietojot augu eļļas – gan olīvu un rapša, gan lietojot smalcinātas linsēklas,
gan no tām un arī kaņepēm iegūtu eļļu. Un tāpat – ēdot īpaši veselīgas, īpaši barotu vistu olas.

Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas, toties
veicina gremošanas atkritumproduktu un kaitīgu savienojumu izvadīšanu. Tās nepakļaujas fermentu iedarbībai gremošanas traktā, uzsūc un palīdz izvadīt no tā lieko, turklāt veicina arī holesterīna līmeņa pazemināšanos un mazina cukura daudzumu asinīs. Šādam mērķim noder klijas, arī veseli graudi un dažādas sēklas, ko tradicionālo pārtikas produktu funkcionālo īpašību uzlabošanai piejauc maizei. Graudaugu piedevas pievieno arī īpaši raudzētiem skābpiena produktiem.

Pierādīts, ka ārstnieciska iedarbība piemīt lielogu dzērvenēm, kurās ir ne vien vitamīni, bet arī daudz bioloģiski aktīvu savienojumu polifenolu. Fruktozes un glikozes dēļ tās vēlams iekļaut diabēta slimnieku uzturā, bet organiskās skābes iedarbojas pret mikrobiem. Pievienojot dzērvenes maizei no rupja maluma miltiem, var iegūt funkcionālu produktu ar jaunām, papildu īpašībām. Ja sulām un sauso brokastu maisījumiem pievieno kalciju, tie kļūst veselību stiprinošāki, bet sāls ar joda piedevu palīdz mazināt šīs minerālvielas trūkumu. Taču, tikai ēdot pilngraudu
maizi, ēdienu papildinot ar klijām vai dzerot kefīru, kas raudzēts ar specifisku baktēriju piedevu, lai cik tie veselīgi,tomēr nevar cerēt izārstēt  kādu kaiti. Šādu produktu lietošana uzturā veicina noteiktas norises organismā, spēcina to, pasargā no nevēlamas iedarbības, nevis izārstē. Tāpat ne katrs visnotaļ veselīgs produkts ir funkcionāls; par tādu atzīstams, zinātniskos pētījumos pamatojot un precīzi mērķējot tā īpašo sastāvu noteikta efekta sasniegšanai. Un šo efektu pierādot.

Produkti, kas ražoti no attaukota, tumsā slaukta (tāpēc miega hormonu melatonīnu vairāk saturoša) piena, bagātināti ar organismam labvēlīgām  baktērijām un kalciju, veicina kaulu stiprību, labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus, palīdz iemigt, mazina aterosklerozes risku – tā var  raksturot vienu funkcionālās pārtikas grupu. Līdzīgi – maize, kas cepta no rupja maluma miltiem ar veselu graudu un kliju piedevu, nodrošina ēdājam vairāk balastvielu, B grupas vitamīnu un papildu E vitamīna devu, kas darbojas kā antioksidants, palīdz novērst zarnu kūtrumu un regulēt svaru, pazemināt holesterīna līmeni asinīs.

Par pirmo Latvijā radīto oriģinālo funkcionālās pārtikas produktu uzskatāms auzu biolakto – no vājpiena gatavots dzēriens ar pienskābām probiotiskām baktērijām un īpaši apstrādātu auzu substrātu.

 

Izmantots raksts no “Latvijas Avīzes” tematiskā izdevuma “Ēd gudri”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+