Latvijā
Sabiedrība

Rīgas Ļeņins 25 gados izkūpējis gaisā; visticamāk, sagriezts metāllūžņos 11


Foto – Sputnik/LETA
Foto – Sputnik/LETA
Ļeņina piemineklis Rīgā pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados. Kreisajā pusē – pirminekļa uzraksta plāksne, kas atrodas Jevgeņija Gomberga īpašumā.

Pieminekļu gāšana revolūcijām nāk līdzi

1991.gada 24.augustā tika gāzts bronzā atlietais tēlnieku Bogoļubova un Ingala veidotais Ļeņina piemineklis ar izstiepto roku, kas Rīgas centrā uz postamenta bija stāvējis kopš 1950.gada tolaik Ļeņina un Kirova ielas krustojumā. Simtiem cilvēku tam kļuva par aculieciniekiem un noskatījās šajā vēsturiskajā notikumā.

Viņu stāsti liecina par to, cik sarežģīta bijusi Ļeņina nogāšana, jo piemineklis turējies stingri. Demontāžu savām acīm redzēja arī mākslas zinātnieks pašreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš šodien atceras: “Kad pieminekli demontēja, protams, darbs nebija viegls, es, iedams garām, redzēju, ka tur stāvēja autopacēlājs un cilvēki darbojās ļoti nopietni, jo postaments bija pamatīgs. Vieglāk bija nocelt pašu skulptūru, bet postamenta nolīdzināšana prasīja daudz vairāk enerģijas. Es biju aculiecinieks demontāžas epizodei. Tā ir lieta, kas revolūcijām nāk līdzi.” Spārītis atminas, ka redzējis gāztā Ļeņina un Stučkas skulptūras koka kastēs Pārdaugavā kādā teritorijā, kas pēc tam nonākušās privātās rokās.

Pieminekļa demontāža Rīgas centrā ievilkusies negribēti ilgi, portālam “LA.lv” apliecina viens no demontāžas organizētājiem, tolaik Augstākās padomes Apsardzes dienesta, Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieks Juris Vectirāns. “Bija rīkojums, ka vajag ierasties un darīt. Bija stingrs lēmums – nost.” Ar vienu ceļamkrānu nepieticis, vajadzējis vēl otru, kas sagādāti sadarbībā ar pilsētas komunālajiem dienestiem un autotransporta ministru. “Viņš sākumā tika aizvests uz Rīgas komunālās saimniecības noliktavām, bet es nepasekoju līdzi, kas ar to notika. Tajā laikā svarīgāk likās, ka viņa vairs tur nav, ka ir norauts iepriekšējās varas viens no galvenajiem simboliem.” Atmodas laika līderis un politiķis Romulads Ražuks norāda, ka pirms 10 gadiem dzirdējis, ka skultpūra joprojām esot novietnē veco pieminekļu teritorijā, kas ir aiz krematorijas ēkas Rīgā. Taču citi minēja, ka tur bijis tikai postaments, bet ne pati skulptūra.

Gombergs nopirkt atteicies, Viktors Grūtups “redzējis sen”

Uzņēmējs un mecenāts Jevgēņijs Gombergs zina pastāstīt vairāk. Viņam savulaik piedāvāts nopirkt Ļeņina skulptūru, bet viņam “speciālas vajadzības nebija”, tāpēc viņš atteicies. “Pie manis pieminekļa nav. Pats esmu to savām acīm redzējis noliktavā Grūtupa īpašumā,” viņš stāsta.

Pēc viņa vārdiem, pieminekļi pie viņa nonākuši zemes gabala privatizācijas rezultātā līdz ar visu kustamo mantu uz tās. Piemineklim tad nebija vienas kājas, kas tika atdalīta demontāžas laikā, un rokas, par kuru neviens īsti nezina, kur tā pazudusi. Pats postaments nogādāts pieminekļu novietnē aiz Rīgas krematorijas, kuras tas sadalīts. “Plāksni paprasīju sev. Kā suvenīru,” neslēpj Gombergs, un tā tagad stāv viņa birojā.

Sazvanīts pa telefonu ārzemēs, slavenā advokāta Andra Grūtupa dēls Viktors Grūtups portālam “LA.lv” pastāstīja, ka īpašumu nodevis nomā. Kur palikušas skulptūras, viņš nezinot. “Pie manis nav, neko nevaru pastāstīt. Redzēju tās ļoti sen,” viņš saka.

Dārgmetālus izveda no Latvijas kā inku zeltu

Šodienas pieminekļu sargiem nav oficiālas informācijas par Rīgā gāztā “ļeņinekļa” likteni.

“Dokumentāli nekādas liecības mūsu institūcijā nav. Ir daudz un dažādu nostāstu. Jautājums, kas toreiz sagādāja mašīnu. Toreiz visus sauktos “ļeninekļus” izslēdza no aizsargājamo pieminekļu saraksta, lai nebūtu problēmas,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris. Zinot tā laika “dinamiskās norises”, esot vairāki varianti, kas notika ar demontēto skulptūru, min Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins. Viņaprāt, esot naivi cerēt, ka tā ir vesela, jo pieminekļi nogādāti teritorijā, kas nebija apsargāta.

“Zinot tā laika “dinamiskās norises valstīs”, ir dažādi varianti – viņi varēja tikt nodoti metāllūžņos un ar kuģiem izvesti ārā no Latvijas. Latvija bija gandrīz kā inku valsts, kā veda inku zeltu ārā, tā no Latvijas veda ārā krāsaino metālu ar kuģiem. Otrs ceļš, ka piemineklis bija nodots glabāšanai kādai organizācijai, kas iespējams drīz likvidējās. Padomju laikā pieminekļi piederēja valstij, tikai tagad ar grūtībām Rīgas pieminekļu aģentūra atjauno īpašumtiesības. Pēc 1991.gada visi pieminekļi atradās kā bezsaimnieka manta. Latvijā to liktenis bija dažāds.”

Šobrīd Rīgas pieminekļu aģentūra ir viena bāzes vieta – Varoņu ielā 3, kur pēc 10 gadiem esot “izkarota” teritorija, vācot kopā diskutablos pieminekļus. Tur iecerēts izveidot pieminekļu publisku novietni un restaurācijas centru.

Ļeņina pieminekļa demontāža notika dienu pēc tam, kad Augstākā padome pieņēma lēmumu apturēt dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju – Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas un Latvijas ĻKJS darbību.

Saistītie raksti

Ļeņina piemineklis Brīvības ielā, kas toreiz tika saukta par Ļeņina ielu, atradās kopš 1950. gada. Padomju Savienības laikā tas bija centrālais varas simbols, pie kura pakājes vienmēr bija jābūt ziediem.

LA.lv