Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

“Sveiki, vīri! Smēķējam nost arī otru kāju?” Pērn kāja amputēta 600 cilvēkiem

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

“Sveiki, vīri! Smēķējam nost arī otru kāju?” tā savus pacientus, kuri pēc kājas amputācijas ratiņkrēslos devušies uzvilkt dūmu, uzrunā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Biķernieki” ķirurģiskās nodaļas vadītājs Juris Nikolajenko.

Read More

 

Tipisks ielaistas perifēro artēriju slimības pacients ir vīrietis vecumā no 60 līdz 80 gadiem, visbiežāk kaislīgs smēķētājs. Diemžēl bieži vien pat kājas noņemšana nav iemesls, lai atteiktos no postošās nodarbes. Tikpat vieglprātīgi reizēm mēdz būt cukura diabēta pacienti, kuri nelieto valsts apmaksātos kompensējamos medikamentus un līdz ar to nespēj izvairīties no slimības komplikācijām, tostarp kājas amputācijas. Tieši šobrīd ķirurģijas nodaļā nonācis vīrs pašos spēka gados, kurš nebija lietojis zāles, aizbildinoties ar labu pašsajūtu, darbu un laika trūkumu. Tagad vienu kāju skārusi gangrēna un, visticamāk, tā būs jānoņem līdz pat augšstilbam.

 

Ja sākusies 
gangrēna – jāgriež

Diemžēl daudzi Latvijas iedzīvotāji pie ār­sta vēršas tikai tad, kad jau sākusies gangrēna, audi atmiruši un kājas pirksti vai pēda kļuvusi melna. Tad tieši no poliklīnikas vai ģimenes ārsta kabineta viņi nonāk slimnīcas ķirurģijas nodaļā, kur vienīgā iespēja ir kājas amputācija pēc iespējas zemāk, piemēram, noņemot tikai pēdu vai apakšstilbu zem ceļgala. No tā atkarīga cilvēka turpmākā dzīve un kustības spējas, jo, staigājot ar zemceļa protēzi, jāpatērē daudz mazāk enerģijas nekā tad, ja atlicis vien neliels stumbenis un kāja jāprotezē visā garumā. Turklāt augšstilba amputācija pacientiem ir ļoti traumējoša – ap 20% pēc tās neizdzīvo.

Ķirurgu Juri Nikolajenko visvairāk uztrauc tas, ka ļoti daudzi perifēro artēriju slimības pacienti pirms amputācijas nekad nav apmeklējuši asinsvadu ķirurgu, nav nopietni izmeklēti un ārstēti, lai novērstu vai vismaz attālinātu kājas zaudēšanas brīdi.

“No pāri par simts pacientiem, kuri kritiskā stāvoklī pērn tika ievesti mūsu nodaļā, tikai divpadsmit procentiem bija veikta kājas asinsvadu ārstēšana, piemēram, ielikti stenti,” viņš uzsver. Citās Eiropas valstīs gada laikā pēc perifēro artēriju slimības diagnosticēšanas asinsvadu paplašināšanu veic vismaz pusei pacientu.

Savlaicīgu slimības atklāšanu ierobežo arī rindas pie valsts apmaksāta speciālista un uz izmeklējumiem. Lai gan Latvijā ir pāri par 30 sirds un asinsvadu ķirurgu, ārpus Rīgas ambulatori asinsvadu ķirurga konsultāciju var saņemt tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā. Pēc J. Nikolajenko domām, daudz rūpīgāk varētu sekot līdzi cukura diabēta slimnieku veselībai, piemēram, ik pēc pāris gadiem viņiem apmaksājot kāju asinsvadu dupleksdoplerogrāfiju, kas ļauj laikus atklāt kāju arteriālās asinsrites traucējumus.

 

Arī kājas artērijās 
liek stentus

“Perifēro artēriju slimības biežākais cēlonis ir ateroskleroze, kuras gaitu īpaši paātrina smēķēšana, augsts asinsspiediens, lipīdu vielmaiņas traucējumi jeb paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī cukura diabēts,” skaidro RAKUS stacionāra “Gaiļezers” asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš. Turklāt vairāk nekā 22% cilvēku ateroskleroze mēdz būt gan sirds, gan kāju artērijās.

Kā pamanīt pirmos perifēro artēriju slimības simptomus? Pirmkārt, slodzes laikā, piemēram, pastaigājoties, parādās sāpes kājas ikru muskuļos. Var būt arī tā saucamais skatloga sindroms, kad pacients sāpju dēļ spiests ik pa brīdim apstāties, lai sāpes mitētos. Par nopietnām problēmām liecina sāpes arī miera stāvoklī, piemēram, naktī. Reizēm atrāvies trombs var nosprostot kājas artēriju un izraisa išēmiju. Tad pacientam ir pēkšņas, ļoti stipras sāpes, kājas āda kļūst bāla, auksta. Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība.

Par sāpēm kājās jāpastāsta ģimenes ārstam, kurš var veikt sākotnēju kāju artēriju pārbaudi, piemēram, palpējot pulsu uz pacienta pēdām, bet aizdomu gadījumā nosūtot uz kājas asinsvadu dupleksdoplerogrāfiju, bet pēc tam pie asinsvadu ķirurga. “Ļoti svarīgi laikus sākt ārstēšanu, lai izvairītos no kājas amputācijas,” uzsver V. Zvirgzdiņš.

Perifēro artēriju slimību vispirms ārstē ar medikamentiem, kas paplašina asinsvadus. Jāatmet smēķēšana, jānormalizē asinsspiediena, cukura un holesterīna līmenis. Lai veicinātu perifēro asinsriti, daudz jāstaigā – pat spītējot sāpēm.

Nākamais solis – asinsvadu angiogrāfija, kuras laikā asinsvadi tiek paplašināti, bet lielajos augšstilba asinsvados var ievietot arī stentus.

Ja nav iespējams izmantot saudzējošas metodes, pacientam veic operāciju, lai atjaunotu asinsriti. Pirms dažiem mēnešiem divi pacienti ārstēti ar jaunu metodi – kaulu smadzeņu šūnu injekcijām. Procedūras mērķis – veicināt jaunu asinsvadu veidošanos.

 

Fakti* 2012. gadā Latvijā veiktas 619 kājas amputācijas augšstilba un apakšstilba līmenī, tostarp P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 112, RAKUS – 160, reģionālajās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās – 263, lokālajās – 84.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+