
18 stundu gara darba diena un tikai divas brīvdienas gadā. Atklājas skarbas aizkulises par darba apstākļiem Krievijā 21
Lielbritānijas raidorganizācijas BBC korespondents Dienvidkorejā tikās ar sešiem Ziemeļkorejas strādniekiem, kuri aizbēga no Krievijas pēc kara sākuma Ukrainā. Vīrieši stāstīja par verdzīgiem darba apstākļiem un to, kā viņus pastāvīgi uzraudzīja Ziemeļkorejas specdienesti, informē ārzemju medijs.
Lai kompensētu darbaspēka trūkumu, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā, tūkstošiem ziemeļkorejiešu dodas strādāt uz Krieviju. Karojošā Maskava vairākkārt ir vērsusies pie Ziemeļkorejas pēc palīdzības, un Ziemeļkoreja ir nosūtījusi Krievijai raķetes, artilērijas čaulas un savu karaspēku.
Kā Dienvidkorejas izlūkdienestu pārstāvji ziņoja ārzemju medijam BBC.com, Krievija arvien biežāk izmanto Ziemeļkorejas darbaspēku. Gan strādnieki, gan amatpersonas, kas runāja ar BBC, apstiprina, ka Ziemeļkorejas varas iestādes pastiprina darba ņēmēju kontroli, lai neļautu viņiem aizbēgt no Krievijas.
Divas brīvdienas gadā
Viens no strādniekiem stāstīja, ka no lidostas līdz būvlaukumam viņu pavadīja Ziemeļkorejas drošības aģents, kurš stingri norādīja ar nevienu nerunāt un nevienam neskatīties acīs. “Ārpasaule ir mūsu ienaidnieks,” viņš teicis.
Strādnieks no Ziemeļkorejas tika nosūtīts būvēt daudzdzīvokļu mājas. Darba dienas ilgums – 18 stundas.
Visi seši BBC intervētie strādnieki aprakstīja līdzīgas darba dienas: piecelties pulkstens sešos no rīta, strādāt līdz pulksten diviem naktī un to, ka gada laikā pienākas vien divas brīvdienas.
“Pamosties un saprast, ka man būs jāpārdzīvo viena un tā pati diena atkal un atkal, bija briesmīgi,” atceras būvstrādnieks, kuram pagājušajā gadā izdevās aizbēgt no Krievijas.
Vīrietis atceras, kā no rītiem pēc vakardienas darītā darba, krampji savilka rokas, un viņš nevarēja tās izstiept. “Daži mēģināja atpūsties, gulēt stāvot, bet apsargi viņus atrada un sita. Šķita, ka mēs vienkārši mirstam,” stāsta cits strādnieks.
“Apstākļi ir vienkārši briesmīgi,” saka Dienvidkorejas universitātes profesors, kurš vairākas reizes ir intervējis Ziemeļkorejas strādniekus Krievijā. “Naktī gaisma tiek izslēgta un viņi strādā tumsā, gandrīz bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem,” turpina profesors.
Strādnieki nevar atstāt būvlaukumu dienā vai naktī – viņus pastāvīgi uzrauga Ziemeļkorejas Valsts drošības departamenta aģenti. BBC intervētie stāsta, ka strādnieki guļ netīros, pārpildītos kravas konteineros vai nepabeigtās daudzdzīvokļu ēkās uz grīdas, pašu spēkiem aizklājot durvju atveres, lai pasargātu sevi no aukstuma.
Viens no darbiniekiem stāstīja, ka reiz būvlaukumā nokrita no četru metru augstuma, savainoja seju, bet vadība pat neļāva doties uz slimnīcu.
ANO rezolūcijas apiešana
Desmitiem tūkstošu ziemeļkorejiešu jau gadu desmitiem strādā Padomju Savienībā un Krievijā, nopelnot miljonus Ziemeļkorejas režīmam. Tomēr 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) aizliedza citām valstīm pieņemt valsts darbiniekus, kā daļu no sankcijām pret Ziemeļkoreju par kodolieroču izstrādi.
Tādējādi lielākā daļa ziemeļkorejiešu tika nosūtīti atpakaļ uz dzimteni. Pagājušajā gadā BBC ziņoja par vairāk nekā 10 000 strādniekiem no Ziemeļkorejas, kuri vēlējās palikt anonīmi. Ir informācija, ka šogad Ziemeļkoreja plāno nosūtīt vairāk nekā 50 000 karavīru uz Krieviju.
Saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienesta avotu iegūto informāciju, lielākā daļa darbinieku strādā pie lieliem būvniecības projektiem, citi – šūšanas rūpnīcās. Krievijas valdības dati rāda, ka 2024. gadā valstī ieradās vairāk nekā 13 tūkstoši Ziemeļkorejas pilsoņu, 12 reizes vairāk, nekā pirms gada. Gandrīz astoņi tūkstoši no viņiem ieradās ar studentu vīzām, bet eksperti uzskata, ka viņi patiesībā nav studenti – Krievija izmanto šo triku, lai apietu ANO sankcijas.
Jūnijā Krievijas Drošības padomes sekretārs pirmo reizi atzina, ka nogalināti 5000 Ziemeļkorejiešu, kuri tiks nosūtīti atjaunot Kurskas reģionu.
“Krievija šobrīd piedzīvo nopietnu darbaspēka trūkumu, un ziemeļkorejieši ir lielisks risinājums. Tie ir lēti, strādīgi un nerada problēmas,” uzskata universitātes profesors un Krievijas un Ziemeļkorejas attiecību eksperts.
Celtniecības darbi ārzemēs
Darbs ārvalstīs Ziemeļkorejā ir ļoti pieprasīts, jo tiek maksāts vairāk kā mājās. Lielākā daļa darbinieku cer tādā veidā izkļūt no nabadzības un atgriezties, lai nopirktu māju vai atvērtu savu biznesu. Pēc rūpīgas pārbaudes tiek atlasīti tikai uzticamākie. Ģimenēm nav atļauts doties līdzi, un lielākā daļa viņu ienākumu nonāk tieši valstij.
Eksperti uzskata, ka šī metode tiek izmantota, lai novērstu bēgšanu. Kāds darbinieks stāsta: “Es jutos kā darba nometnē vai cietumā bez restēm. Citi strādnieki mūs sauca par vergiem. “Jūs neesat cilvēki, bet tikai runājošas mašīnas,” viņi ņirgājās.”
Kad priekšnieks draudēja, ka, atgriežoties Ziemeļkorejā, viņš varētu nesaņemt nopelnīto naudu, vīrietis nolēma riskēt un aizbēgt. Naktī viņš ielika savas lietas atkritumu maisā, paslēpa segu zem palaga, lai izskatītos, ka tur kāds guļ un nekavējoties pameta būvlaukumu, ceļojot tūkstošiem kilometru līdz mājām, kur viņu sagaidīja advokāts.
Dažiem darbiniekiem ir izdevies aizbēgt, izmantojot aizliegtos viedtālruņus, kurus iegādājušies, taupot naudu uz cigaretēm un alkoholu.
Ideoloģiskais spiediens un uzraudzība
Lai novērstu bēgšanu, Ziemeļkorejas varas iestādes pastiprina darbinieku ideoloģisko apmācību, biežāk organizējot paškritikas sesijas, kurās darbinieki ir spiesti izrādīt lojalitāti un atzīt savas kļūdas. Ir informācija, ka jau tā retās atļaujas atstāt būvlaukumus, tagad ir kļuvušas vēl ierobežotākas.