Foto: SHUTTERSTOCK
Fluorīda savienojumu veidi zobu pastās 1
Fluorīds zobu pastās netiek izmantots tīrā veidā, bet gan dažādu ķīmisko savienojumu formā:
– nātrija fluorīds — ātri bloķē skābju veidošanos un palēnina baktēriju augšanu;
– aminofluorīds (Olaflur) — veido noturīgu aizsargplēvi un efektīvi iesūcas emaljā;
– alvas fluorīds — piemīt antiseptiskas īpašības, taču ilgstošas lietošanas gadījumā var iekrāsot zobus;
– nātrija monofluorfosfāts (MFP) — darbojas lēnāk un parasti tiek uzskatīts par mazāk efektīvu.
Fluorīda daudzums zobu pastā tiek mērīts ppm (miljonās daļās). Jo lielāks skaitlis, jo aktīvāka ir zobu pasta emaljas aizsardzībā. Pieaugušajiem optimālais fluorīda līmenis ir 1350–1500 ppm. Bērniem līdz 6 gadu vecumam ieteicami aptuveni 500 ppm, zobu tīrīšanu veicot pieaugušo uzraudzībā.
