Šķēpmetējs Gatis Čakšs pēc veselības likstām un teju divu mēnešu ilga pārtraukuma atkal ir atgriezies sacensību apritē, ar pozitīvām domām gatavojoties Eiropas čempionātam, kas nākamnedēļ sāksies Minhenē.
Šķēpmetējs Gatis Čakšs pēc veselības likstām un teju divu mēnešu ilga pārtraukuma atkal ir atgriezies sacensību apritē, ar pozitīvām domām gatavojoties Eiropas čempionātam, kas nākamnedēļ sāksies Minhenē.
Foto: Zane Bitere/LETA

Atpakaļ ierindā: Gatis Čakšs pēc Laimas slimības pievarēšanas ar pozitīvām domām gatavojas Eiropas čempionātam 7

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Lasīt citas ziņas

 

Pēdējo gadu Latvijas labākajam šķēpmetējam Gatim Čakšam šī sezona bijusi pārdzīvojumu pilna. Ne tik daudz stadiona sektorā, bet cīnoties ar veselības likstām. Sezonu viņš sāka daudzsološi, sacensībās Vācijā izcīnot trešo vietu ar rezultātu 83,66 metri, kas joprojām ir šosezon labākais rādītājs starp Latvijas šķēpmetējiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc tam 80 metru robežai pāri tikt nav izdevies, piedevām ap vasaras saulgriežu laiku Gatim tika konstatēta Laimas slimība. Secen gāja starts pasaules čempionātā, bet viņnedēļ 27 gadus vecais šķēpmetējs atgriezās sacensību apritē ar piekto vietu Dimanta līgas sacensībās Polijā. Šķēps lidoja 77,14 metrus tālu.

Protams, ir kur pielikt, bet Čakšs sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsver, ka galvenais bija sajust pašam, ka spēks atkal ir kaulos un tālāk jābūt tikai labāk, jo jau jaunnedēļ Minhenē startēs Eiropas čempionāts, kura dalībnieku vidū būs arī trīskārtējais Latvijas čempions.

 

G. Čakšs: Sacensībās Silēzijā jutos ļoti labi, pozitīvi. Sajūta bija, ka esmu atgriezies savā ritmā, bet diemžēl tas bija tikai iesildoties. Bija diezgan drēgns laiks, visu dienu lija. Uz sacensību brīdi lietus gan pārstāja, bet bija nomācies un tumšs. Iesildoties šķēpu varēju uzmest, šķita, ka esmu spēcīgs, arī labi lidoja. Viss bija kārtībā.

Jau pašā stadionā, izmēģinot skrejceļu, arī pāris metieni pašam šķita, ka ir labi, pie 80 metriem noteikti. Noteikti vairāk, nekā pašās sacensībās man izdevās. Pirmajā metienā diemžēl ievilku muguras kreiso sānu un vairs nebija brīvuma sajūtas, tālāk jau bija jānomoka viss starts. Mēģināju sildošo smēri mugurai smērēt, bet nekas daudz nemainījās.

Tomēr esmu priecīgs un no sacensībām mājup devos uz pozitīvas nots, jo iepriekšējos startos, no kuriem pēdējais bija pirms pusotra mēneša, man pat 70 metri nāca ar milzīgām mokām.

Tās bija briesmīgas sacensības, bet tagad sajūtas krietni labākas un viss vienkāršāk. Zinu, ka esmu gatavs, vēl jāpastrādā pie tehnikas, jo pēc tik ilga pārtraukuma ar to arī kaut kas bija nogājis greizi. Ar treneri arī nesanāca sastrādāties, jo viņš bija saslimis ar kovidu. Tās mešanas, ko taisīju pēc pauzes, tomēr ir par maz.

 

Pastāsti, kā tev gadījās ar Laimas slimību saslimt. Ērci dabūji?

Ērci neesmu redzējis, tik, cik sunim kādu esmu izņēmis. Tajā pašā laikā diezgan daudz laika esmu pavadījis mežā, mammas privātīpašumā. Tikpat labi, ar bērnu spēlējoties, ārā var dabūt ērci. Kas to zina, pat grūti pateikt, kad tas notika. Tas, ka tā ir Laimas slimība, nebija nekādu šaubu, jo analīzes bija diezgan šokējošas – parasti testu skalā esot ap 19/25 procentiem, man uzrādījās 200.

Uzreiz bija skaidrs, ka ir diezgan traki.

Dzēru antibiotikas, bet diemžēl tāpēc nācās izlaist pasaules čempionātu.

 

Kādi bija saslimšanas simptomi? Bezspēks, temperatūra?

Nē. Man vairāk bija ne īsti kustību, bet līdzsvara traucējumi. Pamatīgi kaklā un padusēs sapampa limfmezgli, kurus pat varēja redzēt. Treniņos nevarēju izdarīt elementāras lietas, uz vienas kājas stāvot, grīļojos. Sacensībās nebija tā, ka ir slikti un nevaru, bet nāca tādi kā ģīboņi virsū. Mešanas brīdī bija sajūta, ka nekā nav – ne eksplozivitāte, nekā, tāds tukšums.

To, ka kaut kas nav kārtībā, pats sapratu pēc tam, kad pēc Jāņiem atbraucu no Somijas, jo nākamajā dienā sieva saka, ka man viss ķermenis ir plankumos. Sākumā domājām, ka odu kodumi, bet ātri bija skaidrs, ka nē, ir kas nopietnāks. Pēc antibiotiku kursa viss pārgāja.

Kamēr dzēru zāles, nevarēju trenēties, jo ārsts piekodināja, ka, dzerot šāda veida antibiotikas, nedrīkstu doties saulē, var iegūt apdegumus.

Izvēlējos, ka labāk neko nedaru, bet pilnīgi atveseļojos.

Pēdējās divas nedēļas gan esmu aizvadījis treniņus, žēl, ka vienīgi treneris nebija visu laiku klāt. Viss tā sakritis, bet nenokaru galvu, viss iet uz labo pusi.

Ar kādām domām posies uz Minheni?

Man bija svarīgi, ko varu izdarīt Dimanta līgas posmā Polijā. Lai arī nebija 80 metri, bet tiešām esmu ļoti pozitīvi noskaņots, jo tagad esmu pilnīgi pārliecināts, ka varu mest tālāk par 80 metriem. Iespējams, šonedēļ varētu noderēt vēl vienas sacensības, no otras puses, nevajag, jo tur varētu lieki patērēt savu enerģiju. Dimanta līga bija izcils variants, lai atgrieztos, jo tur viss bija noorganizēts augstākajā līmenī, līdzīgi kā būs Eiropas čempionātā. Līdz ar to sajūtas ir atgūtas, esmu noskaņojies. Mērķis vienmēr ir tikt finālā, ja tur tiek, tad jau tur jācenšas tikt pēc iespējas augstāk.

 

Kā bija sekot līdzi pasaules čempionātam?

Divējādas sajūtas, jo pats tur varēju būt, bet šoreiz nesanāca. Tajā pašā laikā turēju īkšķus par savējiem (Patriku Gailumu un Rolandu Štrobinderu). Par sevi nebiju tik daudz sabēdājies, jo sapratu, ka tur neko neparādītu. Nebiju ne trenējies, ne pietiekami spēcīgs. Tobrīd biju fiziskajā bedrē un es tur būtu lieks. Šoreiz biju kā skatītājs, izbaudīju pasaules čempionātu pie TV, kā kādreiz jaunībā.

 

Sezona tev sākās daudzsološi. Kā gatavojies šai sezonai?

Treniņnometne man bija labākā, kāda jebkad bijusi. Izdarīts liels darbs, un pirmie mači Vācijā to arī parādīja, ka biju gatavs, lai gan tad vēl nebija tāda metiena brīvuma, jo tā parasti nav sezonas sākumā. Viss liecināja, ka esmu labi sagatavojies.

Pēc tam turpinājumā jauda bija liela, bet kaut kas nojuka pašā šķēpa izmešanā. Lidoja šķībi un greizi. Tālāk jau tehnisks izpildījums bija, bet vairs iekšās nekā nebija. Pēc pirmajiem diviem mačiem šķita, ka esmu labi sagatavojies, bet pēc tam pašam bija sajūta, ka esmu tā kā samainīts pret citu cilvēku.

 

Šosezon Latvijas labāko šķēpmetēju sešniekā ir divi Čakši. Artis ir tavs radinieks?

Jā, brālis. Mūsu mamma (Edīte Čakša) savulaik nodarbojās ar vieglatlētiku, daudzveidīga, lēca tālumu, skrēja. Vēlējās tikt Murjāņu sporta ģimnāzijā, bet viņu neuzņēma. Tad pati sev pateikusi, ja netiku es, tiks mani bērni, un tā arī sanāca.

 

Artis ir nepilnus septiņus gadus par tevi jaunāks. Kādu potenciālu tu viņā redzi, pārspēs tavus rezultātus?

Bija brīdis, kad biju pārliecināts, ka viņam ir augstāks potenciāls nekā man, piedevām dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Tad gan mūsu rezultāti izlīdzinājās. Pēc ķermeņa uzbūves varu teikt, ka viņam ir daudz lielākas iespējas nekā man. Taču traumas, kuras bijušas padaudz un nopietnas. Tāpat nācās domāt par to, ja nesanāks sportā, ko darīt tālāk.

Jauniešiem tā ir liela problēma, jo, nesasniedzot panākumus jauniešos vai junioros, neizcīnot kādu medaļu starptautiski, atbalsts neseko.

Tie tomēr ir 18 gadus veci bērni, kuriem vēl nav īsta pamata zem kājām, tāpēc labi padomāt arī par izglītību un nākotni. Artis to dara, studē, arī strādā un trenējas. Šī sezona viņam ir izdevusies daudz labāka, jo pērn bija smaga trauma.

Uzmeta personīgo rekordu. Ceru, ka viņam kādā brīdī paveiksies ar sportu un būs cits redzējums uz to. Man jau arī viss mainījās tikai tad, kad uzvarēju pasaules junioru čempionātā. Tad spēju dabūt kaut kādu finansiālu atbalstu un domāt tikai par sportu. Citādi jauniešiem ir grūti.

 

Varbūt ir vēl kāds brālis vai māsa, kas ies jūsu abu pēdās?

Ir brālis, bet viņam vēl nepilni septiņi gadi.

 

Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātā

Minhenē no 15. līdz 21. augustam norisināsies XXV Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kurā Latviju pārstāvēs astoņi sportisti. Pieci šķēpmetēji – Gatis Čakšs, Patriks Gailums un Rolands Štrobinders, kā arī Līna Mūze un Madara Palameika. Mūze pirms nepilnām trim nedēļām pasaules čempionātā izcīnīja augsto sesto vietu. Tāpat Minhenes olimpiskajā stadionā 400 metrus skries Gunta Vaičule, trīssoli lēks Rūta Lasmane, bet 20 km soļošanā startēs Raivo Saulgriezis. Minhenē Eiropas čempionāts notiks otro reizi (pirmā bija 2002. gadā).

SAISTĪTIE RAKSTI

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas mūsējie ir izcīnījuši deviņas medaļas. Zelta god­algas kaklā tika kārtas Staņislavam Olijaram (110 m/b), Inetai Radevičai (tāllēkšana) un Zigismundam Sirmajam (šķēpmešana), sudraba medaļas izcīnīja Aigars Fadejevs (20 km soļošana), Olijars un Laura Ikauniece (septiņcīņa), bronzas – Māris Bružiks (trīssoļlēkšana), Māris Urtāns (lodes grūšana), Aiga Grabuste (septiņcīņa).

Madarai Palameikai Minhenē būs sestais Eiropas čempionāts, 2014. gadā Cīrihē viņa palika uzreiz aiz goda pjedestāla, izcīnot 4. vietu. Līna Mūze Vecā kontinenta meistarsacīkstēs startēs piekto reizi, Gunta Vaičule un Rolands Štrobinders ceturto reizi, Gatis Čakšs un Patriks Gailums otro reizi, kamēr Rūtai Lasmanei un Raivo Saulgriezim šī būs debija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Lasīt citas ziņas
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 14
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Šaušana pa vēlētāju sapulces laiku. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
19:29
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
19:01
TIEŠRAIDE. Jaunākas par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
18:59
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas?
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs
zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme?
Lai stiprinātu Latviju militāri, ASV piešķirs 145 miljonus eiro 85
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Nobela Miera prēmiju piešķir Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aktīvistiem 7