Biedrība valsts vietā rūpējas par HIV inficētu mammu bērniem 0
Atbalsta biedrība HIV un AIDS pacientiem Agihas ir vecākā pacientu atbalsta organizācija Latvijā un pat Baltijā – 16. jūlijā tā svinēs savus 23 pastāvēšanas gadus. Kā saka Agihas vadītājs Andris Veiķenieks, šo gadu laikā izdarīts daudz, taču biedrība nesēž uz lauriem un arī šo gadu uzsākusi ar aktīvu rosību.
Stereotipi un bailes
Sarunas sākumā Andris uzsver, ka diagnoze HIV vai pat AIDS vairs nenozīmē skaitītas mūža stundas un pat ne mēnešus. Medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka arī ar šo savulaik par nāvējošu uzskatīto diagnozi cilvēki sadzīvo ilgus gadus. Jā, katram pacientam, kurš nemet plinti krūmos pēc diagnozes uzzināšanas, visu turpmāko dzīvi katru dienu jālieto medikamenti, taču viņš joprojām var dzīvot pilnvērtīgi.
Protams, diagnoze ir gana nopietna, tāpēc smagākais posms parasti ir tas pirmais, kad jāpārvar daudz psiholoģisku šķēršļu. “Sabiedrībā ir milzīga stigma, nosodījums. Tā nav diagnoze, par kuru var brīvi runāt, jo valda stereotipi, kuru dēļ cilvēkiem ir nepamatotas bailes no šīs saslimšanas. Piemēram, paspiedīšu roku sveicienam un inficēšos. Tā nav, tāpēc sabiedrības izglītošana joprojām ir viens no mūsu biedrības lielajiem mērķiem. Savā ziņā ir saprotama arī sabiedrības piesardzība, jo 80. gadu beigās mira pirmie HIV/AIDS upuri, piemēram, pasaules līmeņa zvaigzne Fredijs Merkūrijs. Par to daudz rakstīja presē, cilvēkiem zemapziņā palicis fakts, ka šī slimība ir neārstējama un automātiski nozīmē nāvi. Sak’, ja pat tik augsta līmeņa personība nespēja to uzveikt, tātad man kā vienkāršam cilvēkam inficējoties nebūs izredžu,” stāsta Andris un atklāj arī otru lielo problēmu – cilvēki ar HIV/AIDS diagnozi vēlas pašizolēties. Kāpēc? “Jo sabiedrībā valda uzskats, ka šī infekcija skar tikai ielasmeitas, vīriešus ar netradicionālu seksuālo orientāciju un narkomānus,” uzskaita biedrības vadītājs, “tāpēc par savu pamatuzdevumu vienmēr esam uzskatījuši un arī tagad izvirzījuši sabiedrības informēšanu.”
