Latvija ķērusies pie stratēģijas izstrādes jaunuzņēmumiem un īpaši “fintech” uzņēmumiem 5
Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šā gada sākumā starptautiskā riska kapitāla firma “Index Ventures” nosauca Latviju par vienu no jaunuzņēmumu nozarei draudzīgākajām valstīm pasaulē. Tomēr pie sasniegtā Latvija negrasās apstāties un ķērusies pie stratēģijas izstrādes jaunuzņēmumu attīstībai un īpaši “fintech” nozares uzņēmumiem.
Paredzams, ka šī attīstības stratēģija vēl vairāk stiprinās Latvijas pozīcijas starptautiskajā tirgū. Galu galā – jau šobrīd Eiropas visstraujāk augošais “fintech” jaunuzņēmums ir “Sun Finance” no Latvijas.
No praktiskā viedokļa – ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāt finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” nozares attīstības stratēģiju, lai identificētu un mazinātu šķēršļus nozares tālākajai izaugsmei.
Paziņojums par to izskanēja pagājušajā nedēļā notikušajā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu festivālā “TechChill”, kas šogad svinēja jau 10 gadu jubileju. Stratēģijas izveides darba grupu veido Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī “fintech” nozares, banku un dažādu nozares asociāciju pārstāvji.
Paredzams, ka jaunā atbalsta politika tiks izstrādāta līdz šā gada 31. oktobrim. “Latvija ir gatava izcelties kā inovāciju centrs, kur pārbaudīt un attīstīt jaunākos un inovatīvākos “fintech” risinājumus.
Visu ieinteresēto pušu uzdevums ir uzlabot tiesisko regulējumu un attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, lai paātrinātu uzsākto nozares attīstību,” norādījis LIAA Investīciju nodaļas vecākais projektu vadītājs Tarass Leočko.
Daudz risināmu problēmu
Komentējot paredzamo stratēģiju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska skaidroja, ka šobrīd Latvijā ir vairāki “fintech” tirgus dalībnieki, taču tirgus ir ļoti fragmentēts un saskaras ar virkni nākotnes attīstības grūtību.
“Būtu nepieciešams noskaidrot un mazināt “fintech” jomas uzņēmumu attīstības barjeras. Otrkārt, būtu nepieciešams saprast, kā veidosim finanšu tehnoloģiju ekosistēmu. Aiz šā vārda slēpjas vairāki jautājumi, tādi kā kapitāla pieejamība, un problēma ir tāda, ka šobrīd Latvijā bankas “fintech” uzņēmumus nekreditē.
Tātad jāatrod alternatīvi finansējuma avoti – riska kapitāls un fondi, kas gatavi to uzņemties. Nākamā ekosistēmas problēma – nepieciešamā darbaspēka un talantu bāze, vai tā ir pietiekama vai arī jāaicina speciālisti no ārvalstīm.
Vēl viena problēma – nozares infrastruktūra, kas atkal ir vārds, kas aptver veselu problēmu kopumu. Piemēram, cik viegli izveidot un reģistrēt uzņēmumus šajā jomā, vai spējam nodrošināt maksājumu infrastruktūru.
Šobrīd situācija ir tāda, ka “fintech” jomas uzņēmumiem ir problēmas pat ar kontu atvēršanu bankās – neskatoties uz to, ka FKTK tiem izsniegusi licenci darbībai, bankas šos uzņēmumus vērtē kā aizdomīgus augsta riska klientus un sadarbojas nelabprāt.
Būtībā varētu teikt, ka bankas vienkārši nesaprot, ar ko īsti “fintech” uzņēmumi nodarbojas. Īsi sakot – jānodrošina, ka šiem uzņēmumiem pieejams viss tas pats pakalpojumu kopums, kas pieejams citiem uzņēmumiem.
Visbeidzot – jāizdomā, kā tieši mēs sevi padarīsim atpazīstamus starptautiskajā tirgū un piesaistīsim šīs jomas investīcijas. Vēl pie stratēģijas uzdevumiem varētu minēt nepieciešamību izlemt, uz kuru tieši “fintech” jomu – mākslīgo intelektu, lielo datu apstrādi vai citu – Latvija koncentrēsies.”
Viena no stratēģijas izpausmēm būšot konkrētu pasākumu plāns valsts iestādēm, lai novērstu diskusiju gaitā atklātos normatīvās vides trūkumus.
Atbalsta mehānismi jau ir
Jau šobrīd darbojas divi “fintech” nozares atbalsta mehānismi – inovāciju centrs un inovāciju smilšukaste.
Pirmā ir jebkuram nozares uzņēmumam brīvi pieejama iestāde, kas piedāvā bezmaksas konsultācijas par valsts noteiktajām regulācijām, licences iegūšanas procesu, AML sistēmu, IT drošības pārvaldību u. c.
Savukārt smilšukaste ļauj pārbaudīt uzņēmējdarbības modeļus un inovatīvus finanšu pakalpojumus normatīvajā vidē, vienlaikus nodrošinot elastīgu licencēšanas procesu
“Katrā jaunuzņēmumu ekosistēmas vidē ir atsevišķas nozares, kas tiek pārstāvētas nedaudz vairāk par citām. Vēsturiski Latvijā tie ir bijuši tieši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Īstenojot vienotu nacionālo “fintech” atbalsta politiku, mēs sūtām signālu arī citiem jaunajiem šīs jomas pārstāvjiem, vēlreiz atgādinot, ka tie Latvijā ir laipni gaidīti,” uzsvēra “TechChill” līdzdibinātājs Ernests Štāls.
Arī FKTK uzsver, ka ir gatava pilnveidot atbalsta mehānismus un sekmēt inovāciju ekosistēmas veidošanu valsts līmenī, kā arī mazināt barjeras “fintech” inovāciju attīstībai.
Kā zināms, Latvijā dibināta vēl virkne Eiropā labi zināmu “fintech” uzņēmumu, piemēram, “Mintos”, “Twino”, “Nordigen”, “LendSecured”, “Sun Finance” u. c.
