“Cilvēki nevēlas pārmaiņas.” Brizga atbild uz Kiršteina skaļajiem pārmetumiem Zaļajam kursam 1
Eiropas Zaļais kurss nav tikai klimata politika, bet arī mēģinājums modernizēt ekonomiku un mazināt atkarību no ārējiem resursiem, TV24 raidījumā “Klimata balss” norādīja vides zinātnieks un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Savukārt Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), partijas “Mēs mainām noteikumus” biedrs Aleksandrs Kiršteins šo pieeju raksturoja daudz skarbāk, nosaucot to par “lielu krāpniecību”.
Brizga skaidroja, ka Eiropai jāmeklē veidi, kā kļūt mazāk atkarīgai no fosilajiem energoresursiem un importa, jo pēdējo gadu krīzes, tostarp Krievijas iebrukums Ukrainā un enerģijas cenu kāpums, parādījušas esošās sistēmas ievainojamību.
“Zaļais kurss nav tikai par klimata pārmaiņām. Tur ir lauksaimniecība, resursu izmantošana, atkritumu samazināšana. Eiropā mums ir maz savu resursu, un mums jādomā, kā labāk izmantot to, kas ir pieejams,” sacīja Brizga.
Savukārt Kiršteins uzskata, ka zaļā kursa aizstāvji neņem vērā pilnu ainu.
“Zaļais kurss, protams, ir liela krāpniecība,” viņš paziņoja.
Deputāts argumentēja, ka vēja parku, bateriju un citu tehnoloģiju ražošana pati par sevi prasa milzīgus energoresursus, bet atjaunojamās enerģijas attīstība rada arī ievērojamas izmaksas tīklu balansēšanai un infrastruktūras pielāgošanai.
Kiršteins pauda pārliecību, ka dabasgāze joprojām ir viens no tīrākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas avotiem, kā arī kritizēja esošo pieeju gāzes iepirkumiem.
Brizga gan šiem argumentiem nepiekrita. “Nē, es nepiekrītu, ka tā ir krāpniecība,” viņš uzsvēra.
Vides zinātnieks atgādināja, ka pastāv daudzi dzīves cikla novērtējumi un pētījumi, kuros tiek analizēta dažādu enerģijas avotu ietekme visā to darbības laikā.
Pēc Brizgas teiktā, šādi pētījumi pierāda, ka saules un vēja enerģija kopumā rada mazāku ietekmi uz vidi nekā fosilie energoresursi.
Vienlaikus viņš atzina, ka jebkuras pārmaiņas sabiedrībai ir sarežģītas. “Cilvēki nevēlas pārmaiņas. Cilvēki labāk grib stabilitāti,” sacīja Brizga.
Diskusijā tika skarta arī kodolenerģija. Brizga norādīja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem joprojām ir radioaktīvo atkritumu droša uzglabāšana ilgtermiņā, jo runa ir par laika periodiem, kas mērāmi tūkstošos gadu.
Pilnu sarunu raidījumā “Klimata balss” par Zaļo kursu, skatieties pirmdien, 8. jūnijā plkst. 20.30.
Raidījums “Klimata balss” skatāms TV24 ēterā pirmdienās plkst. 20.30 ar atkārtojumiem otrdienās plkst. 12.30 un svētdienās plkst. 16.00.
Projektu “Klimata balss” finansiāli atbalsta Emisiju kvotu izsolīšanas instruments.
