Foto: SHUTTERSTOCK

Gluži kā dzīvnieki: pētnieki atklājuši, ka cilvēku uzvedība sociālajos tīklos atspoguļo tādu uzvedību, kuru uzrāda… žurkas 5

Vilma Veldre, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Cilvēks un atkarība allaž gājuši kopsolī. Faktiski pat lielā mērā var apgalvot, ka atkarība ir izteikta cilvēku “slimība”, jo laikam jau nekur citur dabā kaut ko tamlīdzīgu nevar novērot. Ja nu arī šis un tas dažkārt ir līdzīgs dzīvnieku uzvedībā, tad to tomēr drīzāk var dēvēt par pieradumu, varbūt pat dresūru. Tiesa, izrādās, šajā atkarības aspektā cilvēks nemaz tik ļoti neatšķiras no dzīvnieka. Jo sevišķi mūsdienās.

I

Foto: SHUTTERSTOCK
CITI ŠOBRĪD LASA

Visdrīzāk, neviens uzreiz pēc Facebook, X vai Instagram parādīšanās pat nesapņoja par to, ka šīs sociālās vietnes jau drīz dominēs praktiski visās cilvēka dzīves sfērās. Šodien tīmeklī var atrast teju vai jebkuru informāciju, iepazīties ar jauniem draugiem vai pat sameklēt dzīvesbiedru, atrast piemērotu darbu un izklaidēties, kā arī apmierināt savu godkāri un noslieci allaž būt uzmanības centrā un tostarp arī puslīdz brīvi paust savu viedokli praktiski jebkurā jautājumā.

Starptautiska pētnieku komanda no ASV Ņujorkas universitātes secinājusi, ka cilvēku uzvedība sociālajos tīklos atspoguļo tādu uzvedību, kuru saistībā ar sagaidāmo barības gandarījumu uzrāda… žurkas.

Proti, tīmekļa platformas Instagram un Facebook būtībā ir gluži kā digitālā “Skinera kaste” – laboratorijas instruments, kuru pētnieki izmanto nolūkā pētīt dzīvnieku uzvedību, ievietojot kastē žurkas (vai kādu citu mazu dzīvnieku), – pēc tam, kad dzīvnieks veicis noteiktas darbības, piemēram, nospiedis sviru, tas saņem balvu pārtikas veidā.

Lai arī šā pētījuma rezultātus var uzskatīt par lielā mērā maz iepriecinošiem, tie tomēr izgaismo to, kā mācās dažādas sugas. Un pētījuma autori uzsvēruši, ka savstarpējā mijiedarbība sociālajos tīklos atbilst galvenajiem starpsugu apmācības principiem ar gandarījumu jeb apbalvojumu.

Izrādās, 2020. gadā vismaz četri miljardi cilvēku visā pasaulē Twitter, Facebook, Instagram un citās platformās pavadīja vidēji vismaz dažas stundas katru dienu! Tajā pašā 2020. gadā sociālo tīklu kopējā auditorija palielinājusies par aptuveni 9% jeb 350 miljoniem jaunu lietotāju tikai viena gada laikā. Tāpat esot zināms, ka patlaban visā pasaulē mobilo tālruni ikdienā lieto jau vairāk par pieciem miljardiem cilvēku. Izklausās iespaidīgi.

Līdz ar to laikam nav iemesla lieki brīnīties par to, ka jau tagad sociālos tīklus var pielīdzināt atkarībai, kas piespiež cilvēkus tiekties pēc pozitīvas atpakaļsaites, piemēram, vairāk “patīk” atzīmēm, mazāk tiešai sociālajai mijiedarbībai un daudzos gadījumos pat virknei pamatprasību – dzērienam, ēdienam un tamlīdzīgi. Ņemot vērā to, ka tīmeklis un sociālie mediji mainījuši mūsdienu pasauli, pētniekiem nācies iztērēt daudz laika, pētot cilvēku uzvedību virtuālajā vidē. Taču iemesls, kāpēc vidējais statistiskais Zemes apdzīvotājs pastāvīgi atjauno savu profilu sociālajos tīklos, ilgi tā arī palika praktiski neizprasts.

Reklāma
Reklāma

II

“Skinera kaste” – laboratorijas instruments, kuru izmanto, lai pētītu dzīvnieku uzvedību, ievietojot kastē žurkas (vai kādu citu mazu dzīvnieku), – pēc tam, kad dzīvnieks veicis noteiktas darbības, piemēram, nospiedis sviru, tas saņem balvu pārtikas veidā.
SHUTTERSTOCK ilustrācija

Lai pamatīgāk izpētītu cilvēku jauno kaislību, amerikāņu, šveiciešu un zviedru zinātnieku apvienotā komanda eksperimentālā veidā pārliecinājās – tik aizrautīgu sociālo tīklu izmantošanu var izskaidrot ar to, ka cilvēka prāts apstrādā informāciju un mācās akurāt tieši gandarījuma jeb apbalvojuma saņemšanas sistēmā. Tagad noskaidrojies, ka arī sociālie tīkli pakļaujas shēmai “apmācība – balva” jeb tātad tieši tā, kā notiek… dzīvnieku dresūra.

Savā publikācijā izdevumā Nature Communications pētījuma autori analizējuši vismaz miljonu dažādu ierakstu tīmekļa vietnēs, kurus veikuši aptuveni 4000 Instagram un citu platformu lietotāji. Izrādās, ļaudis savas “gudrās domiņas” izvieto tā, lai maksimāli palielinātu “patīk” skaitu, turklāt biežāk savus ierakstus veidojot kā atbildi uz lielu daudzumu “patīk” un retāk pēc maza saņemto “patīk” daudzuma.

Var piebilst, ka pētnieki pielietojuši speciālus skaitļošanas modeļus, lai varētu iespējami labāk parādīt, cik ļoti šis aspekts saistīts ar jau labi zināmo apmācības par apbalvojumu mehānismu, kas vispār ir jau pietiekami sen iesakņojusies psiholoģiskā koncepcija, atbilstoši kurai uzvedību var noteikt un pastiprināt sagaidāmais apbalvojums. Proti, attiecīgais pētījums apliecinājis, ka cilvēku darbošanos sociālajos tīklos noteic faktiski tie paši principi, kas liek dzīvniekiem tiekties pēc tā, lai ar atbilstošu uzvedību sapelnītu vairāk barības.

Vēstīts, ka eksperimentos iegūtos rezultātus pētnieki apstiprinājuši, izmantojot tā dēvēto tiešsaistes eksperimentu, kurā brīvprātīgie eksperimenta dalībnieki varēja publicēt amizantus attēlus ar dažādām frāzēm vai tā dēvētajām “mēmēm”, pretim kā atgriezenisko saiti platformā (vai nu Instagram, vai tamlīdzīgā) saņemot “patīk” atzīmes.

Eksperimenta rezultāti uzrādīja, ka cilvēki vidēji biežāk izvietoja dažādus paziņojumus pēc tā, kad bija saņēmuši pietiekami daudz “patīk” atzīmju.

Savukārt atsevišķā paziņojumā pētījuma autori pauduši cerību, ka gūtie rezultāti viņiem piešķirs iespēju labāk saprast tos iemeslus, kuru dēļ sociālie tīkli sākuši dominēt mūsdienu sabiedrības ikdienas dzīvē, kā arī labāk saprast, kā varētu efektīvāk cīnīties ar nelāgajām sekām, ko izraisa nomācošā atkarība no šiem tīkliem. Pat vēl vairāk – gribētos cerēt, ka jaunie šā virziena pētījumi skaidri un gaiši norādīs uz to, cik lielā mērā un cik nelāgi tomēr ilgstoša uzturēšanās tīmeklī un nonākšana attiecīgajā atkarībā ietekmē cilvēka psiholoģisko un fizisko veselību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.