Pirmais darbs siltumnīcā – izkārt dzeltenos līmes vairogus. Ja vēlas tikt pie ražas, nelietojot ķīmiju, nedaudz nežēlības pret baltblusiņām un citiem augu kaitēkļiem nāksies izrādīt. Praksē pārbaudīts, ka bites un citus labos šie ķērāji nevilina. Dzeltenos vairogus atstāj visu sezonu. Tie nebīstas mitruma un var izlikt arī ārā, piemēram, rožu krūmā.
Pirmais darbs siltumnīcā – izkārt dzeltenos līmes vairogus. Ja vēlas tikt pie ražas, nelietojot ķīmiju, nedaudz nežēlības pret baltblusiņām un citiem augu kaitēkļiem nāksies izrādīt. Praksē pārbaudīts, ka bites un citus labos šie ķērāji nevilina. Dzeltenos vairogus atstāj visu sezonu. Tie nebīstas mitruma un var izlikt arī ārā, piemēram, rožu krūmā.
Foto: Inita Šteinberga

Dārza kaitēkļus – zaptē! 0

Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. “Mani, 71 gadu vecu buku, neviens nemācīs!” Drāma ap Andra Bērziņa lomu izrādē vēršas plašumā 1
Krievijas televīzijā parāda karti ar valstīm, kuras Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstīs 196
Kokteilis
Radošs, īgns, ambiciozs vai egoistisks: ko par tavu raksturu atklāj dzimšanas mēnesis?
Lasīt citas ziņas

Kukaiņi, tāpat kā lāči pavasarī, mostoties tieši Māras dienā. Ar lāčiem labāk pa labam, bet pret nedraudzīgiem kukaiņiem, kas plāno postīt ražu, cīņu vēlams sākt jau tagad.

Daudziem šajos nemierīgajos laikos rodas vēlme sakārtot savu pagrabu. Bet tur – vecās zaptes, gadiem krātas. Taču – stop! Nevajadzētu tās uzreiz izmest atkritumos. Aizstāvējušos ievārījumus lieliski var izmantot kaitēkļu ierobežošanai.

Nīcina lapsenes un iršus

CITI ŠOBRĪD LASA

Katrai radībai dabā ir sava vieta, taču arī cilvēkam jācīnās par savu izdzīvošanu un pārtiku. Lielu ļaunumu dārzā nodara lapsenes un irši. Šie negauši ir arī gaļēdāji, kam garšo gan bites, gan taureņi, gan citi mazie apputeksnētāji. Jo mednieku ģimenes un pūžņi kļūst lielāki, jo vairāk apputeksnētāju tie aprīs, un mazāka būs raža. Savukārt ogu un augļu laikā kaitēkļi atradīs dārzā pašus saldākos un maigākos no tiem.

Lapseņu un iršu ierobežošanai var izmantot viņu vājību – kāri pēc grādīgiem dzērieniem. Pie darba ķeras tagad, lai nenokavētu pirmo pārziemojušo ciltsmāšu izlidojumu. Ja izliek lamatas vēlāk, vasarā, tad cīņa būs mazāk efektīga, jo kaitēkļi vairojas strauji.

Cieņā dzirkstošie

Raudzekli lej plastmasas pudelēs un izkar dārzā. Stikla trauki nav tik labi, jo vējā var saplīst. Turklāt, ja pēkšņi atgriežas sals, tas var saplēst trauku, un tad lauskas sakritīs zālē.
Foto: Inita Šteinberga

No lapsenēm un citiem ogu kārotājiem savu dārzu ar zaptsūdeņiem sargā arī vīnogu audzētāja Gunta Niedra no Tukuma novada “Mazburkām”. Viņas draugi jau zina, ka vecie kompoti un ievārījumi vedami vīn­ogu aizsardzībai.

…un vislabāk noder tieši ierūgušie ievārījumi. Tādus atšķaida ar ūdeni, ielej pudelēs un izkar dārzā. “Ja ievārījums nav ierūdzis, tad zapts­ūdeni patur istabā, kamēr ierūgst,” iesaka Gunta Niedra. “Tas vajadzīgs, jo parasts sīrups var pievilināt gan bites, gan citus vērtīgos kukainīšus.”

Jo vairāk dziras trauku būs dārzā, jo efektīvāk. Kad bezmaksas uzdzīves kārotāji dzerdami būs dabūjuši galu, tos izlej no pudeles (kompostā tās būs īstas dzīres dārza draudzenēm sliekām). Šķidrumu ik pa laikam atjauno. Līdzekli tur augļudārzā visu sezonu.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.