Personīgā arhīva foto

Vīrs manā vadībā notievēja, pat ēdot čipsus! Uztura speciālistes Lizetes Pugas dzīves ēdienkarte 0

Bērni aptaukojas dēļ pāraprūpes

Linda Rozenbaha, Veselam.lv

Lizete Puga sevi pierādījusi kā zinošu uztura speciālisti gan darbā ar pacientiem, gan cītīgi izglītojot cilvēkus par veselīgu uzturu dažādās meistarklasēs, lekcijās un plašsaziņas līdzekļos, arī mūsu portālos. Šobrīd viņa vairāk strādā ar mazajiem pacientiem – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vecākiem un bērniem palīdzot šķetināt, kas uzturā var kaitēt, palīdzēt vai pat dziedināt. Taču kā lielāko bērnu liekā svara iemeslu nosauc… vecāku pāraprūpi! Bet bērnībā viņa pati bijusi “bumbiņa”.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 183
1 diena
Lasīt citas ziņas

Savukārt poliklīnikā “Šarlote” Lizete vairāk strādā ar pieaugušajiem, bieži vien apjukušiem tik dažādajos priekšstatos par pareizu un nepareizu uzturu.

Lizete vairāk zināma ar uzvārdu Māldere, taču šopavasar apprecējusies un kļuvusi par Pugu. Lielu daļu laika vēl aizņem divgadīgā Ernestiņa audzināšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Uztura speciālists drīzāk saistās ar palīgu, pie kura “aizej resns un iznāc tievs”. Bet slimnīcā droši vien ir citādi. Ko īsti dara uztura speciālists bērnu slimnīcā?

– Daudzas veselības problēmas ir saistītas ar dzīvesveidu, tostarp uzturu. Arī bērnu slimnīcā galvenokārt jāstrādā ar bērnu aptaukošanos jeb adipozitāti. Pie mums ir speciāla svara korekcijas programma bērniem, kuriem ir liekais svars – tā ilgst divas dienas, darbojos ar šiem bērniņiem.

Jāpalīdz arī piemērot ēdienkarti dažādu, tostarp ļoti smagu slimību gadījumos. Piemēram, ir bērni ar cerebrālo trieku – viņiem ēšana nav tik vienkārša. Bieži vien viņi nevar norīt maltīti, tad vecāki ēdienu blendē, lieto stomas. Man jāseko, lai kopējā uzturvērtība arī šādi tiktu uzņemta, jo ne vienmēr ārstējošajam ārstam ir laiks smalki izstāstīt, ko ēst un ko ne.

Pie katra mazākā “neveselības” stāvokļa bieži vien jāsaprot, ko īsti tagad var ēst.

Citreiz izsauc uztura speciālistu, jo bērns jau mēnesi ir slimnīcā un sāk māsiņas “dīdīt” – man, lūdzu, saldējumu, man, lūdzu, jogurtu, to un to… Viņi jau ir gudri! (Lizete pasmaida) – var izdīdīt visus. Pēc tam negrib vairs ēst normālu ēdienu. Ir onkoloģiskie pacienti, kuriem mēdz būt vai nu zems svars vai virssvars. Dažkārt palīdzēt vajag pašiem mazākajiem – jaundzimušajiem, kuri tikai zīž mammas pienu, bet gana nepieņemas svarā. Tad talkā var nākt vai nu zīdīšanas speciālists, bet tikpat labi – uztura speciālists.

Bērniņi ir daudz un dažādi. Un katru nedēļu ir kaut kas jauns un interesants, vienmēr radoši jādomā risinājumi. Katru reizi izskatām ēdienkarti, un bieži vien tajā atrodas daudzas mazas kļūdiņas, bet tās sakrājas un sāk veidot veselības un svara problēmas.
Vecākiem ir daudz jautājumu par ēšanu. Slimnīcā viņiem ir fantastiska iespēja uztura speciālista konsultācijas saņemt bez maksas, kārtīgi izrunāties par uzturu.

– Kas ir galvenais iemesls, kāpēc bērni aptaukojas?

– Īstenībā ir diezgan traki… – katru nedēļu slimnīcā ierodas bērni ar adipozitāti. Populārākais iemesls, kāpēc tā notiek, ir hiperaprūpe! Atceros ainu – divpadsmitgadīgs puika nemāk sasiet šņores – un mamma sasien šņorītes… Liekā svara programmā vienu dienu mēs runājam, nākamajā kopīgi gatavojam ēst. Diezgan bieži var redzēt, ka mammas nevar mierīgi nostāvēt un noskatīties, kā bērns kaut ko dara. Satraucas – viņš taču neprot pareizi noturēt nazi! Nemāk to un šo… No tādas attieksmes viņš pat nemēģina! Viņš ņem to, ko zina – tur stāv baltmaize, tur – sausās brokastis, veikalā var nopirkt šokolādes batoniņu… – tos tad arī ēd. Viņš izvēlas to, ko ir vienkāršāk pagatavot.
Nereti svars bērniem sāk pieaugt laikā, kad vecāki šķiras. Ar ēdiena palīdzību atvase var pievērst sev uzmanību, bet vecāki – izpirkt vainas sajūtu, pārmēru lutinot. Var sāksies pārlieka ēšana psiholoģisko iemeslu dēļ, tā notiek ļoti bieži.

– Tev pietiek zināšanu psiholoģijā? Cik tās sniedza studijas Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciālistu bakalaura un maģistrantūras programmās, kuras esi beigusi?

– Jāteic, ka psiholoģiju mums mācīja ļoti maz. To vairāk esmu mācījusies saskarsmē, strādājot. Taču tieši šīs ir zināšanas, ko labprāt vēl papildus apgūtu. Jo ir jāpalīdz meitenēm un puišiem ar anoreksiju, bērniem ar dažādiem ēšanas traucējumiem… Jāprot atrast katram piemērotāko pieeju. Viņiem vajag atrast motivāciju, kāpēc kaut ko mainīt. Citreiz palīdz tas, ka jaunietim ar ēšanas traucējumiem saku – tev pēc pusgada ir jānāk un man jāatrādās. Ko tu darīsi, ja tev izveidosies 2. tipa cukura diabēts un būs paaugstināts asinsspiediens? Kā tu dzīvosi? Katru mēnesi nāksi pie manis?

Mēs slimnīcā strādājam komandā, tieši blakus manam kabinetam ir psihologs un es mēdzu pārrunāt ar viņu dažādas situācijas, kopīgi meklēt risinājumus.

Diemžēl ir daudzi vecāki, kas ir maz motivēti pielikt pūles, lai bērnam nebūtu liekā svara. Viņi neizprot, ka nav normāli ikdienā ēst našķus. Viņiem liekas – mēs taču bērnībā visi ēdām cukurainus ēdienus, nebija nekādu problēmu! Kāpēc tagad lai dēls vai meita nevarētu ēst?

Turklāt bērns var nesaistīt ēdiena un liekā svara likumsakarības! To zinu no savas pieredzes. Kad biju maziņa, es biju tāda apaļīga un skolā arī klasesbiedri apsaukāja – cik gara, tik plata! Bet man pašai nebija izpratnes, ka tas ir no tā, ko ēdu! Līdz mana ģimenes ārste, šobrīd jau pazīstamā daktere Vizma Meikšāne, pateica – bet neēd desmaizes! Un baltmaizi! Viņa to pateica tik skarbi, ka es uzreiz pieņēmu, ka viņas ieteikumi jāpilda. Taču tad nonācu otrā galējībā – ēdu vārītus kartupeļus ar biezpienu un dzēru ūdeni. Skolas kafejnīcā vienmēr bija nolikts ūdens, jo visi zināja, ka “šī meitene nāks pakaļ ūdenim”. Ēdu makaronus ar sieru. Viss! – nekādas šokolādes un bulciņas! Tad visi jau sāka uztraukties, vai man nav anoreksija. Es atteicu – dodiet man ēst un es ēdīšu, jūs jau man neļāvāt!

Nokritos svarā, tad pazuda mēnešreizes…

Ar vīru esam kopā kopš vidusskolas…

– Cik gados tu biji “bumbulītis”?

– Sestajā klasē, tātad man bija 12 gadi. Man nebija aptaukošanās, bet virssvars gan. Tomēr es nekad nedomāju, ka tas ir no tā, ko ēdu! Es domāju – es vienkārši tāda esmu, mamma arī ir omulīgāka.

– Kāda mamma ir tagad, kad meita ir uztura speciāliste?

– Viņai visu mūžu nedaudz ir virssvars. Viņa man citreiz zvana, saka – man vajadzīgs uztura speciālists. Bet kurš klausa ģimenes locekļus!? Neviens. (Lizete pasmaida) Es viņai varu stāstīt nezin cik reizes, viņa tik un tā manī neklausās un turpina to, ko nu dara. Citreiz, kad viņa mani neklausa, saku, ka aizsūtīšu viņu pie kādas kolēģes. Mamma ēšanā ir izmēģinājusi visu ko. Tad viņai bija saraksts ar atļautajiem un neatļautajiem ēdieniem. Prasīju – kas tās par muļķībām: kāpēc tu nevari ēst sēnes!? – Nē, es tagad neēdīšu! – viņa atbildēja. Tas, protams, vainagojās ar to, ka pēc kāda laika roka stiepjas pie visa ko kārojas. Mēs visi pēc striktām diētām tā darām. Jā, mammai ar tēti ir neliels virsvars, bet viņi mani neklausa. Toties omīte gan skatās, ko un cik daudz viņa ēd.

– Viņa ir slaida, ja?

– Viņa tagad ir pat nokritusies svarā. Tā gan nav mana vaina (Lizete pasmaida). Nācās iet pie dakteriem pārbaudīties, jo viņas gados nevajadzētu strauji zaudēt svaru. Viņa dzīvo viena pati un atmet ar roku – ko nu es ko īpašu taisīšu. Vienā no tikšanās reizēm es viņai uzdāvināju blenderi, aizsūtīju receptes, tagad viņa taisa visādus kokteiļus, piemēram, gatavo banānu sorbetu. Saldēts banāns, nedaudz piens un kakao. Izdodas tāds šokolādes saldējums, ka nemaz nenojautīsi, ka tas nemaz nav īsts saldējums.

– Tu arī esi ļoti slaida. Atļaušos pajautāt, cik tu sver?

– Es sveru 50 kilogramus, esmu 1,65 m gara. Man ir maziņš svariņš. Normāls svars man būtu 55-60 kilogrami. Kad bija minētā neēšana, nokritos līdz 46 kilogramiem. Tad pazuda mēnešreizes…

– Vai tā bija anoreksija?

– Domāju, ka īsti tā nebija anoreksija, varbūt nedaudz nosliece uz anoreksiju. Biju galīgi tieviņa, neēdu našķus un viss. Ja man tobrīd kāds būtu atļāvis ēst bulciņas, es tās ēstu – vienkārši neviens neatļāva. Ēdu, ko skolā deva – visiem jau bija pateiks, ka Lizete nedrīkst to un to. Nedrīkst treknu – vēders sāpēs. Arī citur ļoti priekšzīmīgi ievēroju, ko drīkstu un ko ne. Kad pazuda mēnešreizes, tajā vecumā likās, ka tas ir labi – nav lieku klapatu. Kurš tad pusaudžu vecumā skaita mēnešreižu dienas? Pēc pāris mēnešiem gan pateicu to mammai un mani aizrāva pie ārsta. Pēc tam biju laimīga, ka man atkal jāuzbarojas un varu ēst visu ko, arī bulciņas. Taču, ja desmitajā klasē vēl ēdu frī kartupeļus – visi ēda – , jutu, ka atkal sāku apvelties, un vienpadsmitajā klasē vairs tos neēdu. Pēc tam kopš vidusskolas esmu palikusi savā “piecdesmitniekā”.
Kad gaidīju Ernestu, grūtniecības svara pieaugums man likās kā kultūršoks! Kā var pienākt tik daudz kilogramu? 17! No kurienes? Protams, sapratu, ka tas ir normāls svara pieaugums gaidībās, tā kā man bija mazs sākumsvars. Tomēr iekšēji to bija grūti pieņemt. Vienā mēnesī bija pienākuši trīs kilogrami. Atkal tik daudz! Ginekoloģe jautāja – ko jūs ēdat? Kūkas nedrīkst ēst! Daktere nezināja, kāda ir mana profesija. Man pasaka – neēd tik daudz kūkas! Tas bija smieklīgi (Lizete pasmaida). Bet – cik ātri svars pienāca, tikpat ātri pēc grūtniecības arī pazuda. Laikam jau sava loma ir iedzimtībai. Taču nevaru teikt, ka neko arī nedaru lietas labā.

– Uztura speciālists ar savu vizuālo tēlu arī rada uzticēšanos. Diezin vai kāds gribēs iet pie apaļa uztura speciālista… Tev visa mūža garumā jābūt labā formā!

– Jā, piekrītu. Tas nav tikai darbs, bet arī dzīvesveids. Ēst gatavošana caurstrāvo katru dienu.Izpētīju, kas notiek, ja neēd pēc pulksten sešiem

Personīgā arhīva foto

– Vai tu ēd arī ārpus mājas?

– Jā. Citreiz, ja aizeju ēst kopā ar kādu, ko ne tik ilgi pazīstu, man saka – nē, es negribu sēdēt tev blakus, tu skatīsies, ko es ēdu. Atbildu – man ir vienalga, ko tu ēd. Citreiz gan man ir grūti noskatīties uz bērniem, kuriem dod daudz našķu, cukura stienīšus un vēl visu ko. Ja redzu, ka sešas dienas no vietas bērns neko normālu nav apēdis, tad patiesi man ir grūti uz to skatīties.

Vienmēr var atrast kaut kādu līdzsvaru. Piemēram, manam vīram ļoooti garšo čipsi. Kad universitātes laikā man bija jāatrod pētījumam cilvēki, kuri man būtu “jātievina”, viņš vājēja manā vadībā un man nācās viņam ļaut katru dienu iesvērt ēšanai 30 gramus čipsu.

– Viņam viss, pateicoties tev, uzturā bija tā sabalansēts, ka viņš to varēja atļauties?

– Jā. Viņš drīkstēja apēst 30 gramus čipsu. Man vienmēr patīk izdomāt, kā ēdienu pārvērst par veselīgu. Vienu periodu, piemēram, biju aizrāvusies ar dabisko augu saldinātāju stēviju. Cepu kūkas un liku to cukura vietā. Uz vienu 26 cm diametra kūku liku aptuveni vienu tējkaroti stēvijas pulvera. Liku klāt un garšoju, kā ir. Tad pieteicās Ernests, un es “puķi” atcēlu – bērnu gaidot taču neēdīšu kaut kādu cukurpuķi.

Man patīk eksperimentēt. Citreiz atbrauc ciemiņi un brīnās – es nedomāju, ka atbraukšu pie tevis un varēs ēst burgeri! Bet es jau esmu izdomājusi, ko tajā vērtīgu likšu iekšā. Parasti draugi arī saka – tev jātaisa sava pavārgrāmata ar receptēm, kā jebko ēdamu padarīt veselīgu. Bieži izdomāju ko jaunu virtuvē. Kad apnīk novitātes, var uzēst ārpus mājas. Man vispār patīk uzēst kaut kur citur!

– Savulaik lasīju diētas ārstes Lolitas Neimanes teikto, ka nedrīkst ēst ārpus mājas, ja grib notievēt.

– Savā ziņā tā ir, bet var būt vērīgs izvēlēs. Ko parasti dāmas dara, kad aiziet uz kafejnīcu? Vismaz, ja iet ar mani, piefiksēju, ka svešākas dāmas ņem salātus. Bet viņas nezina, ka, piemēram, Cēzara salātos mērce ir teju no vienas eļļas! Briesmas! Nu labi, nav jau briesmas, ir gardi un nav jau neveselīgi. Bet mazkustīgam cilvēkam tas būs par daudz. Taču cilvēki domā – tas taču nekas, tas ir tikai “salātiņš”. Tādu apēdot, pēc pusstundas atkal gribas ēst un tad jau meklē ko sātīgāku.

Parasti diezgan droši figūrai sabiedriskajā ēdināšanā var ņemt zupu. Tām receptūra pārsvarā ir līdzīga. Ja nu vienīgi biezzupām var klāt būt trekns putukrējums.

– Zupās varētu būt daudz sāls.

– Protams, arī. Man gan sāļi ēdieni garšo. Kaut gan sāli ikdienā nelietoju. Man vispār patīk ēst. Tāpēc brīnos par cilvēkiem, kas “ieliek sevī” vienā piegājienā mednieku desiņas, frī kartupeļus un šķovētus kāpostus tā vietā, lai ēstu veselīgi, bieži un līdz ar to – daudz. Vai cilvēkiem tiešām nepatīk ēst? Man patīk.

– Minēji, ka universitātes laikā konsultēji vīru. Vai tajā laikā arī iepazināties?

– Nē, mēs iepazināmies, kad mācījāmies vidusskolā. Tā kopīgi esam izauguši. Viņš ir iesaistījies daudzos manos eksperimentos. Vai – viņam nācies piedalīties. Čipsu tievēšanas kūrē Oskars zaudēja septiņus kilogramus. Bakalaura darba pētījumā salīdzināju divas grupas – vienā bija cilvēki, kuri tievēja un neēda pēc sešiem, otrā – tievētāji, kas pēc sešiem ēda. Abās grupās varēja uzņemt vienādu kaloriju skaitu. Oskars bija grupā, kas drīkstēja ēst pēc sešiem, es – nedrīkstēju. Fantastiska kombinācija! Jo viņš ēda un man arī gribējās ēst, bet es nedrīkstēju. Secināju, ka neēst pēc sešiem ir grūti un ierobežojoši. Pēc tam izbaudīju iespēju vakarā paēst tā, ka man pienāca klāt divi trīs kilogrami.

– Un kādi bija pētījuma kopīgie rezultāti?

– Notievējuši cilvēki bija abās grupās, taču tiem, kuri ēda līdz sešiem, pēc pētījuma svars pienāca klāt, kad atsāka ēst vakaros. Tiem, kuri bija ēduši pēc sešiem, viss bija mierīgi – samazinātais svars nepieauga. Turklāt tie, kuri nedrīkstēja vakarā ēst, bija uz mani dusmīgi! Viņi arī krāpās – atradās “snikerīši” un našķi, ko normāli viņi ikdienā neēstu, bet, kad ir aizliegums, roka tā vien pēc tādiem sniedzas!

Šī pieredze rāda, ka nevienai diētai nevajadzētu kļūt par drastisku pienākumu uz pāris nedēļām. Vairāk jādomā par dzīvesveida pārmaiņām kopumā.

– Krievu tievēšanas raidījumā “Es tievēju”, kur cilvēkiem visu laiku seko kameras, pilnīgi visi kādā brīdī “norāvās”. Un – pēc tam to noliedza…

– Šo raidījumu neesmu redzējusi, bet arī raidījumā “Noslēpumainie ēdāji” (“Secret Eaters”) redzams tas pats – visi apgalvo, ka neko neēd, lai gan rij. Tomēr, strādājot ar bērniem un pieaugušajiem, novēroju, ka te ir atšķirība. Pieaugušie visi kā viens apgalvo – es neko neēdu. Tikai salātus graužu. Bērni ir godīgi. Man reizēm kolēģi jautā, kā es varu strādāt ar bērniem. Esot jātiek galā ar vecākiem un tā. Es atbildu – kā jūs varat visu laiku strādāt tikai ar pieaugušajiem? – viņiem bieži ir ambīcijas, tad nevar izdarīt šo un to. Atšķiras arī pacientes sievietes no vīriešiem. Stiprais dzimums ieteikumus pilda kārtīgāk, kamēr sievietes emociju uzplūdos sevi attaisno – man šodien bija slikta diena, tāpēc ēdīšu šokolādi.

– Tev pašai ir stingrs raksturs un tu neaizraujies ar, teiksim, saldumiem vai tev tie negaršo?

– Nav tā, ka negaršo. Protams, ja uz galda stāvēs gardumi, es tos ēdīšu. Tāpēc es vienkārši tos nepērku. Ja nu ļoti kaut ko sagribas, gatavoju pati. Taču ir daudzi kaitīgi ēdieni, kas man patiešām negaršo, piemēram, man nekad nav garšojušas limonādes, saldie jogurti. Īsti negaršo arī gatavās kūkas. Bet labprāt baudu mājās taisītās. Ciemos iedrošinu – ja tu pati gatavo kūku, man nav nekādu pretenziju, man gribas tādu kūku. Industriāli ražotās gan nenovērtēšu.

Kā dēls aizmeta saldējumu pa gaisu

Ar dēliņu Ernestu. Personīgā arhīva foto

– Vai cilvēki nekļūst tramīgi, kad ciemos nāk uztura speciālists?

– Pazīšanās sākumā jā. Saka – aha, tu man sēdēsi blakus. Man uz šķīvīša ir trīs kruasāni… Es saku – bet rekur man arī uz šķīvīša ir kruasāns. Draugi jau zina, ka es neko par viņu ēdienu nekomentēšu.

– Vai tavam vīram ir mainījušies ēšanas paradumi jūsu kopābūšanas laikā?

– Mēs kopā esam desmit gadu, lai gan apprecējāmies tikai šogad. Kad iepazināmies, mēs ļoti ātri sākām dzīvot kopā, es vēl mācījos 12. klasē. Mums toreiz nebija virtuves un nebija lielas intereses par ēšanu. Toreiz tādus s… ēdām… Ārprāts! Uz mazās plītiņas gatavoju kaut kādus pusfabrikātus. Kādreiz citi domā, ka man negaršo trekni ēdieni, bet viss jau ir garšīgs, ja klāt ir daudz cukura un sāls. Tikai – vai mums to vajag?

Tagad, jāteic, vīrs Oskars, aizejot ciemos, ir lielākais mācītājs par uzturu. Ciemos jābaidās no viņa, nevis manis. Viņš ir lielākais runātājs. Vienmēr pajautās – kas tev tā pa mērcīti, kas tur klāt ir? Nē, nē, tad to es neēdīšu.

Viņa vecāmamma gan bažījās, ka vīru izbadināšu, jo es negatavoju gaļu kā tipiskā latviešu ģimenē – ar karbonādēm, kotletēm… Pirmdienā nopērku puskilogramu gaļas uz nedēļu, brīvdienās varbūt ejam vēl ciemos vai ēst ārpus mājas. Viņa vecmamma gan nesaprot – vīriešu cilvēks bez kārtīgas gaļas nevarot iztikt.

– Vai divgadīgais Ernests vispār saldumus dabū?

– Laiku pa laikam dabū, bet tie ir manis gatavotie auzu pārslu cepumi vai pilngraudu – banānu kēksiņi. Vienīgi kategoriski esmu pret šokolādēm un industriāli ražotājiem saldumiem.

– Kāpēc pret šokolādēm?

– Šokolādē ir laimes hormoni, kas uzlabo garastāvokli. Bet bērni ir viegli ietekmējami. Un ir teorija – ja bērnam agri sāk dot šokolādi, viņi ātri vien var kļūt atkarīgi no tās. Tiem, kuri agri sākuši ēst šokolādi, vēlāk ar to ir “tuvas, atkarīgas attiecības”. Es pati esmu spilgts piemērs. Man bērnībā garšoja tikai ārzemju šokolādes, bet tās jau nevarēja dabūt. Tāpēc tās vienkārši neēdu un šobrīd varu teikt, ka šokolāde nav mans ēdiens.

Dodu bērnam pašas gatavotus cepumus. Cukurotu ēdienu vietā labāk pasniedzu augļus. Cukuru ēdienam, ko dot bērnam, vispār esmu sākusi likt tikai nesen. Šodien Ernestiņš ieraudzīja cukuru un iesaucās – cukurs!

Ciemos, ar bērniem skraidot, varbūt viņš vienu “Selgas” cepumu ir nogaršojis.

Atceros, mājās uztaisīju pusdienas un cepumus. Dodu pusdienas, bet dēls iebilst – mamma, nē – cepumus! – un rāda ar pirkstiņu uz gardumiem. Protams, nekādas pusdienas viņš neēda, gribēja tikai cepumus.

Tajā pašā laikā viņš mūs pārsteidza ceļojumā. Dēls tobrīd savā pusotra gada vecumā jau bija garšojis saldējumu. Ārā bija saule, karsts – kurš tad neēdīs saldējumu? Puika sāka ēst, bet blakus bija banāns – viņš aizmeta saldējumu pa gaisu un ņēma banānu!

Reiz bijām ciemos, un viņš ēda jau otro bulciņu. Viņu slavēja – o, kāda Ernestiņam laba apetīte. Bet, ja tur stāvētu brokoļi, viņš tos ņemtu tāpat, – teica tētis. Tā patiešām ir.

– Kāda ir atbilde sev pašai, kāpēc tu vēlies ēst veselīgi?

– Tā es labāk jūtos. Ziemā bijām Liepājā un tā arī neviena no sešām kafejnīcām neizrādījās īstā. Nekur normāli nebija dārzeņu, nesapratu – kā tā var būt? Likās, ka es varētu veselu gurķi nograuzt! Sapratu, ka man veselīgās garšas kļuvušas par dzīvesveidu, esmu pieradusi ēst daudz dārzeņu. Ja nav dārzeņu, mājās neko nevar pagatavot!

– Ko tu vispār ēd?

– Visu ko. Ēdu daudzveidīgi. Šorīt no rīta bijām ciemos, baudīju arī kūku, zemenes no dobes un zirnīšus. Ēdu kā parasts cilvēks. Vienīgi bez klasiskajiem latviešu ēdieniem. Nāku no mākslinieku ģimenes, un mamma vienmēr gatavoja interesantus ēdienus. Ziemassvētku vakarā ir bijusi galdā pat svaigēdāju kūka. Ar klasiskajiem ēdieniem, karbonādēm vairāk vai mazāk iepazinos tikai vīra ģimenē. Manās mājās mamma vienmēr ir gatavojusi ļoti interesantus un daudzveidīgus ēdienus. Tur es tikai varu slavēt savu mammu. Pa lielam domāju mana vēlme eksperimentēt diezgan sasaucas ar viņas eksperimentiem manā bērnībā. Vienmēr esmu teikusi pusaudžu gados bērns ēdīs kārumus, bet pēc tam, kad aizies savā dzīvē sāks atcerēties tomēr to kādi bija ģimenes ēšanas paradumi.

Visos ēdienos vienmēr iekļauju dārzeņus, izvēlos veselīgākus produktus. Kotletēm vienmēr lieku klāt dārzeņus – kāpostus, cukini. Ja tās ir pankūkas, tajās būs pilngraudu milti, ja makaronu ēdiens, tad – pilngraudu. Ja gatavoju lazanju, tad bešamela mērces vietā būs vājpiena biezpiens. Ierastās plāksnes aizvietošu ar cukini strēmelēm vai pilngraudu plāksnēm.

Ceļš līdz profesijai un slimnīcai

Kopā ar diētas ārsti Lolitu Neimani un uztura speciālisti Lieni Sondori.

– Kā tu vispār nonāci līdz izvēlei kļūt par uztura speciālisti?

– Kā jau teicu, nāku no mākslinieku ģimenes. Mana mamma Ērika Māldere veido papīra lampas (viņai ir lampu dizaina darbnīca) un nu jau labu laiku dzīvo savā idillē laukos, toties tētis Gints Mālderis vairāk ir tāds pasaules pilsonis. Iekārto dažādas izstādes…

Es pati sākumā mācījos skolā ar mākslas novirzienu – Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā, gāju arī uz “lietišķajiem” kursos. Tomēr es ātri sapratu – jā, es māku zīmēt, man padodas, bet es tajā nerodu prieku. Tad aizgāju mācīties uz Rīgas 49. vidusskolu, uz bioloģijas un ķīmijas novirziena klasi. Un pēc tās visi stājās skolās kādā no medicīnas nozarēm. Es sapratu, ka no manis, teiksim, ķirurgs neiznāks. Skatījos, ko “Stradiņi” piedāvā vēl un izvēlējos tolaik visnotaļ jauno uztura zinātnes programmu. Tobrīd neviens īsti nesaprata, ko mēs pēc absolvēšanas darīsim, pat ne pašā augstskolā.

Jau otrajā kursā sāku braukāt pa skolām, darbojoties organizācijā “Dzīvo veselīgi” – lasījām bērniem lekcijas. Tātad jau sākotnēji darbojos ar bērniem. Pa vidu bija dažādi projekti, strādāju pašā Stradiņa Universitātē, palīdzēju organizatoriskos jautājumos. Mēs abas divas ar Lolitu (programmas izveidotāju, diētas ārsti Lolitu Neimani – Aut.) bijām tur tādas mākslinieces, radošu domāšanu.

Es arī lasīju universitātē lekcijas par veselīgu uzturu – sporta treneriem, “mūsējiem” (uztura speciālistiem), mediķiem u.c.

Tagad jau labu laiku nestrādāju augstskolā. Taču aktīvi piedalos konferencēs un esmu Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijā. Ir svarīgi būt kopā ar nozares profesionāļiem, darboties roku rokā.

Visas darbavietas manā dzīvē atnākušas pašas un katra kaut ko iedevusi. Esmu strādājusi vairākās ārstu praksēs, iesaistījusies dažādos projektos. Drīzumā braukšu pie SOS bērnu ciemata bērniņiem un kopīgi darbosimies: gan gatavosim, gan diskutēsim, gan arī būs jāpaklausās manī. Ik gadu Ziemassvētku laikā piedalos Radio 5 labdarības akcijā DOD PIECI, kur puišiem palīdzu gūt pilnvērtīgu uzturu ar kokteiļiem. Esmu piedalījusies dažādās konferencēs, dalos ar savu viedokli medijos.

Līdz ar Ernestiņu bija lielāka pauze un pamazām atgriežos darbos, bet arī ierobežotu slodzi, jo viņš vēl ir mazs. Nejūtos neko nokavējusi. Dēls man liek daudz ko pārvērtēt. Ja es pirms tam strādāju piecās vietās ar lielu slodzi, tagad piebremzēju skraidīšanu.

– Tu strādā arī ar slimiem bērniņiem. Kā tu kā mamma jūties, viņus redzot?

– Tas ir grūti, īpaši sākumā. Pirms dēla es nestrādāju bērnu slimnīcā. Pirmajās nedēļās katru dienu braucu mājās asarām acīs. Patiesībā vēl pagājušajā nedēļā bija sāpīgi – lasīju bērniņa slimības vēsturi, kāds viņš piedzima, kāds ir šobrīd, kādi ir visdažnedažādākie ārstu spriedumi par viņa stāvokli… Protams, mēģinu to dziļi neielaist sevī. Tomēr – pirms tam likās, ka kopumā bērni dzimst veseli. Protams, sapratu, ka ir arī slimības, tomēr likās – mani tas noteikti neskars. Tagad, kad redzu slimus mazuļus un zinu, ka man pašai nebūs tikai viens bērniņš, bet vairāki, atzīstu, kļuvis nedaudz bail. Kaut gan mūs visus vienmēr biedē nezināmais. Tas laikam ir mans gadījums.

Tajā pašā laikā es novērtēju šo bērniņu vecākus – viņos ir spēks! Šonedēļ pat pie manis bija fantastiska mamma. Viņa skrēja pa gaiteni, sauca: “Re, kur uztura speciāliste! Neejiet prom!” Pēc tam vēl uzmeklēja, par visu ko bija ieinteresēta. Kāda meitenīte man uzdāvināja puķīti, ko pati sašuvusi. Ja nedomā tikai par sāpi, vari ieraudzīt skaisto attiecībās. Galvenais, lai visa pamatā ir mīlestība. Jā, ir kādreiz situācijas, kad var redzēt – bērniņš nav gaidīts. Tad ir dubultā smagi. Bet ja vecāki mīl un rūpējas, tas ir kas spēcīgāks par grūto stāstu! Vienreiz biju palātā, kur ap mazo bija mamma, tētis, vecmāmiņa un vēl auklīte! Visi sēdēja, priecājās, ēdināja viņu. Ko tik vecāki neizdomā, lai tikai pierunātu mazos uzēst! Ir liels prieks strādāt ar mīlošiem vecākiem.

– Tev ir kaut kāds tavs uztura zinātnes guru? Skolotājs, ko godā?

– No skolotājiem vairāk dzīvē nācies satikt, protams, Lolitu. Vēlāk pat atklājās, ka esmu ar viņas dēlu vienā bērnudārzā gājusi. Vispār viņa ir bijusi gan mana skolotāja, gan priekšniece, gan draudzene. Man ir brīnišķīgas kursabiedrenes – kolēģes, ir brīnišķīga sajūta – ja kaut ko nezini, ir, kam pajautāt. Uztura jautājumos ir liela mainība. Dažkārt ir grūti, ja atnāk pacients, kurš ir pilnīgi pārliecināts par pretējām lietām. Diētām ir modes kliedzieni, viļņi un atviļņi. Man ir kolēģe, kas papildus mācījās par ājūrvēdu, un viņa saka – nu  ir brīži kad gan vairs neko nevar saprast. 

Labais un ļaunais tomāts

– Tā jau ir! Ja ājūrvēdā teic, ka, piemēram, nakteņi ir slikti, citi saka – tie palīdz pret vēzi. Pēc asinsgrupu diētas izrādīsies vēl kas cits… Ko tu dari, ja pie tevis atnācis apjucis klients?

– Patiešām ir daudz apjukušo. Smejos, ka visi pieņēmumi iet pa apli. Sākumā bija veģetārieši, kas teica – ēdiet augu valsts produktus, pēc tam parādījās vegāni, kas teica – nevar ēst neko no dzīvnieku izcelsmes produktiem, vajag ēst dārzeņus un pākšaugus. Pēc tam nāca svaigēdāji, kas apgalvoja, ka vajag ēst tikai svaigus dārzeņus. Tad populāra kļuva paleodiēta un Atkinsa diēta, kas saka, ka tomēr gaļu vajag. Nevajag tik daudz graudaugu. Un pēdējais modes kliedziens – ketogēnā diēta, kas saka, ka taukus vajag, neaizmirstiet par taukiem! Galu galā atgriežamies pie tā, ka jāēd daudzpusīgi. Katru mirkli kāds izdomā, par kaut ko bļaut. Es smejos, ka katrs tendenciozais ieskats par uzturu atgādina par kādu uztura grupu, kas ir kādu laiku aizmirsta.

– Tu esi mūsu portālā pozitīvi atsaukusies par veģetāriešiem, vienkārši iesakot, kam šādā ēdienkartē jāpievērš lielāka vērība. Ja pie tevis uz konsultāciju atnāk kaut vai tas pats veģetārietis, tev ir jāpiemērojas viņa dzīvei un uzskatiem, nevis otrādi, vai ne?

– Jā, es tā arī daru – mēģinu pielāgoties. Citreiz pacients pats savas domas maina. Atceros meiteni, kura bija nolēmusi kļūt par svaigēdāju. Mēs izrēķinājām visu viņas ēdienkartē tā, lai nekā netrūktu. Taču trim mēnešiem viņa man atsūtīja ziņu – esmu sākusi ēst gaļu. Pirms tam viņa to vispār neēda.

Vienmēr jāizvērtē, vai būdamam vegānam uzturā nevajadzēs lietot uztura bagātinātājus vai kādus vitamīnus, piemēram, B 12. Vai reizēm tomēr kaut kas jāapēd no dzīvnieku valsts.

– Bet citi veģetārieši saka, ka vitamīnu B 12 var dabūt, no dobes izraujot un apēdot svaigu burkānu. Man reiz bija jākomentē raksts par vegānismu, kurā tika apgalvots, ka avota ūdens satur vitamīnu B12. Konsultējos ar asociēto profesoru Zigurdu Zariņu, un man patika, kā viņš pateica – nu, tad tur kāds tajā avotiņā riktīgi sakakājis, ja reiz tur ir vitamīns B12! (smejamies) Ar burkāniem varētu būt līdzīgi – ja ir mēslojums, būs arī B 12 vitamīns.

Man patīk jebkurš no uztura virzieniem – no katra var kaut ko paņemt. Mājās man pašai patīk eksperimentēt gatavošanā, taisot kaut ko no tā saucamo slaveno diētu ēdieniem.

– Kā uztura speciālisti savā vidē vērtē kolēģes Ksenijas Adrijanovas blogus?

– Viņai ir “riktīgas iekšas” to visu darīt. Malacis, ka viņa mēģina atspēkot populārākos mītus, tas ir pozitīvi. Tiesa, reizēm tajā varētu būt plašāks skatījums, ir uzstādījums – nē, tā ir nepatiesība, un viss! Taisnība ir tikai šī, jūs esat muļķi un neko nezināt. Netiek pieņemtas kaut kādas alternatīvās iespējas lietas. Taču pa lielam tas arī viņas blogā ir tas foršais, kas piesaista! Tā turpināt!

– Jau minētajā krievu raidījumā “Es tievēju” diētas ārsti izmanto šoka terapiju pirmajā vizītē ar klientiem. Piemēram, atnāk sieviete ar milzu lieko svaru. Viņi runājas, kā viņa jūtas, sieviete saka – “kak sviņja” (kā cūka). Un ārsts no galda apakšas izvelk īstas beigtas cūkas galvu, lai radītu viņai šoku. Citā reizē sievietei lika kāpt baseiniņā, kurš bija pilns ar pretīgiem taukiem. Vēl citai sievietei ap ķermeni apsien gaļas gabalus, lai viņa justu, kāda viņa būs, ja turpinās pārmēru ēst… Katru reizi pirmās tikšanās norit šādā garā. Viņas visas, protams, ir asarās.

– Tā viņi paaugstina motivāciju.

– Vai Latvijā būtu iedomājama šāda šoka terapijas metode? Vai jūs darbojaties tā mierīgāk?

– Domāju, ka šāda pieeja nebūtu iespējama. Mums, uztura speciālistiem, vēl diezgan nopietni jācīnās par savu vietu, tādēļ, ja mēs šādi rīkotos, diez vai mūs kāds ņemtu, piemēram, strādāt slimnīcā… (Lizete pasmaida) Jāpaiet laikam, lai sabiedrībā un valstiskā līmenī sakārtotu uztura speciālistu profesiju, izpratni par to un iespējas. Piemēram, šobrīd jau cilvēki izprot, kas ir fizioterapeiti. Par uzturu savukārt konsultē ļoti daudzi. Jā, ginekologi ir ierakstījuši savā amata aprakstā, ka viņi konsultē par uzturu gaidībās. Gastroenerologi arī par to konsultē. Taču – cik reāli viņiem ir laika par to runāt? Turklāt par uzturu ārstiem māca ļoti, ļoti maz. Medicīnas fakultātē 6. kursā ir izvēles (izvēles!) kurss “Uztura mācība”. Tas ir vienīgais kurss, kur padziļināti apgūst uztura jautājumus. Līdz ar to katram mediķim bāze par uzturu ir tāda, cik viņš pats ir ieinteresēts. Tāpēc nav brīnums, ka ir ārsti, kas iesaka kaut kādas interneta diētas…

Nesen man bija mazais pacients, kurš brokastīs, pusdienās, vakariņās visu ēdu ar pienu. Dārzeņi bija vārīti pienā, no rīta putra vārīta pienā, vakarā putra – atkal pienā, launagā biezpiens. Tik daudz jau piena produktus nevar lietot, teicu viņa vecmammai. No tā bērnam rodas liekais svars. Pēc nedēļas nācu vēlreiz pie viņiem, jautāju, vai viņi ir padomājuši par to, ko es teicu. – Nē, mums endokrinoloģe teica, ka pienu var ēst! – atteica vecmāmiņa. Vienkārši – ārstam nav laika iedziļināties ēdienkartē.Haoss uztura ekspertu piedāvājumā

Konsultējot par sirds veselību.

– Tu vari pateikt galvenās atšķirības starp uztura speciālistu un diētas ārstu?

– Ārsts ir ārsts, bet uztura speciālists ir funkcionālais speciālists – mēs beidzam rehabilitācijas fakultāti un esam ārstniecības personas. Dietologs ir ārsts, kurš pēc ārsta diploma ieguvis diētas ārsta specializāciju. Šobrīd Latvijā vairs nevar kļūt par diētas ārstu – ir tikai uztura speciālisti.

– Šķiet, Latvijā uztura speciālistu kļūst arvien vairāk. Ir, kur strādāt?

– Jā, katru gadu programmu absolvē ap 30 jauno kolēģu, bet maza daļa no viņiem strādā profesijā. Ir diezgan nopietni sevi jāpierāda. Vakances uztura speciālistiem nevar atrast. Ir arī diezgan liels haoss uzturā konsultējošo cilvēku laukā: ir uztura speciālisti, diētas ārsti, vēl ir uztura konsultanti, veselīga uztura speciālisti… Mums pašiem universitātē ir akadēmiskā maģistrantūra, kas ir akadēmiskā programma, bet ir cilvēki, kas uzskata, ka divos gados var kļūt par uztura speciālistu. Pēc tam viņi arī sevi dēvē par uztura speciālistiem, bet viņiem nav nekādu tiesību praktizēt! Klienti ne vienmēr iedomājas, ka jāprasa uztura speciālista sertifikāts, ārstniecības personas diploms.

– Vai visi uztura speciālisti, absolvējot programmu, ir slaidi?

– Sākumā nebūt ne visi ir tievi, bet uz beigām pārsvarā tiešām ir formā. Studiju laikā es arī daudz ko mainīju ne tikai uzturā, bet arī sāku sportot. Pirms tam man tas nepatika. Bet tad sāka aizraut sporta klubi, noskrēju desmit kilometrus (to gan nevar saukt par maratonu). Tagad, kad dēls ir mazs, protams, sportam atliek mazāk laika. Taču pieredze slimnīcā man kā mammai arī daudz māca – piemēram, par pāraprūpi. Saprotu, ka man jābūt mammai, bet – ne tikai!

Lizetes receptes

 

Lizetes pilngraudu auzu pārslu cepumu recepte

Vajadzīgi 180g pilngradu milti, 100g auzu pārslas, 80g augļu biezenis, 180 ml piens, 1 ola, 80 ml eļļas, 3 banāni, 1 tējkarote sodas.
Visu samaisa un cep līdz 20 minūtēm 180 grādos.

Lizetes ziedkāpostu pica

SAISTĪTIE RAKSTI

Mums ļoti patīk cept ziedkāpostu picu. Iznāk ļoti labi! Sataisu tādu kā ziedkāpostu pankūku – tajā ir ziedkāposts, ola, nedaudz pilngraudu kviešu vai speltas miltu, var likt arī pilngraudu auzu miltus. Visu sablendē. Pacep, lai apraujas, un liek visu ko virsū.

1 ziedkāposts aptuveni 700g
100 g speltas milti
2 olas
baziliks, raudene, ķiploks, nedaudz olīveļļa

Visu sablendē un liek cepties cepeškrāsnī uz 10 min 180 grādos pa to laiku gatavo picas virsu.

Griežu sēnes, cukini, sīpolus, tomātus, rīvējam sieru un liekam cepeškŗasnī vidēji uz vēl 10 minūtēm cepties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
“Mēs apzināmies, ka pašreizējā situācijā lielākās valsts slimnīcas tiek noslogotas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu”: VCA pauž gatavību iesaistīties plānveida operāciju nodrošināšanā 7
6 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Berķe: “Vēža slimnieku kompensējamo zāļu gaidīšanas sarakstā ir medikamenti no 2013. gada, cenas pat latos norādītas!” 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Iedzīvotājiem piedāvā valsts apmaksātas psihologa konsultācijas 10
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 183
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 31
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 3
5 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA
Veselam
Farmaceita konsultācija „Mēness aptiekā” visā Latvijā pieejama arī brīvdienās 2
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Nākamnedēļ pie iedzīvotājiem dosies Baltijā pirmais mobilais vakcinācijas punkts 5
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
VCA gatava iesaistīties papildus plānveida operāciju nodrošināšanā 3
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Vajadzība pēc farmaceita padoma ārkārtējā situācijā ir pieaugusi
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Visbiežāk iedzīvotāji atbalsta sejas aizsargmasku nēsāšanu sabiedriskās vietās 3
8. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Cik nopietna rudens kaite ir noķerta? 3
7. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bez magnija nav iespējamas vairāk nekā 300 bioķīmiskas reakcijas organismā 1
6. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 ieteikumi – lai imunitāte ir tavas veselības miesassargs 11
4. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” – mīlētākais zīmols farmācijā trešo gadu pēc kārtas 4
30. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Muskuļu un locītavu profilakse būtu vērtējama augstāk 1
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Monas Lizas pieskāriens sievietes intīmajai veselībai 3
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē 2
20. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
15. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Nākamnedēļ pie iedzīvotājiem dosies Baltijā pirmais mobilais vakcinācijas punkts 5
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Tās noteikti ir izglābušas dzīvības”. Vai varam gaidīt zāles, kas pasargās no Covid-19? 34
2 dienas
LE
LETA
Veselam
Valdība piešķir 1,57 miljonus eiro pretgripas vakcīnu iegādei 10
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Iveta Ķelle: “Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jau skolas vecumā jābūt regulārām nodarbībām par seksuālo un reproduktīvo veselību.” 10
4 dienas
ML
Māra Libeka
Veselam
Ārsti prognozē, ka varētu palielināties to pacientu skaits, kas meklēs medicīniskus iemeslus, lai nebūtu jāpotējas 67
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Uzsāk informatīvo kampaņu krūts vēža apzināšanai
5 dienas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 6
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 35
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 115
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 78
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 166
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 144
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 96
12 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 156
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 163
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 201
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 132
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 6
23:35
LD
Linda Dombrovska
Medības
Daudz neskaidrību, bažu un neizpratnes: ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās medniekiem ārkārtas situācijā? 3
22:35
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 115
20:42