Ekonomists: Nevienlīdzība starp reģioniem ir ļoti bremzējošs faktors 8

“Labi urbanizēta un attīstīta vide ne vienmēr palielina nodarbinātību, bet palielina produktivitāti un ienākumus” RīgaTv 24 raidījumā “Latvija pēc novadu reformas” norādīja ekonomists, Latvijas Universitātes biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Veselam
Gastroenterologs Vilkoite: Ja burciņā ir pelējuma virskārta, tad viss burciņas saturs ir sabojāts
Kokteilis
Ko vilkt mugurā, sagaidot Ugunīgā Zirga gadu? Padomi katrai zodiaka zīmei, lai piesaistītu veiksmi un harmoniju
“Tas tiešām ir tāds apkaunojums…” Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums izsauc asas reakcijas sabiedrības vidū
Lasīt citas ziņas

Speciālists norāda, ka šādi koncentrētās darba vidēs vērojams, ka darbinieki par savu darbu saņem vairāk.

“Tie uzņēmumi, kas tur sāk strādāt, ir daudz efektīvāki un produktīvāki. Visi, kas tur strādā, saņem ievērojami lielākas algas. Labklājība ceļas.”
CITI ŠOBRĪD LASA

Bērziņš arī min, ka vairāki pētījumi līdz šim ir apliecinājuši, ka nevienlīdzība starp reģioniem ir ļoti bremzējošs faktors. “Ir reģioni, kas ir ļoti nabadzīgi, kā arī reģioni, kas ir ļoti bagāti.” Eksperts arī norāda uz Nīderlandes piemēru, kas ievērojusi noteiktu principu.

“Kam ir, mēs dodam vēl, viņš tur attīstās un attīstās, un blakus ir reģions, kas nosūc visas zināšanas.” Pārfrāzējot Latvijas kontekstā, tas ir līdzīgs stāsts kā par Rīgu un pierīgu.

“Secinājums par Holandi bija šāds – ja šādi veidojas milzīgi attīstības centri, tad ir jābūt efektīvam pārdales mehānismam. Mūsdienās koncentrācija rada lielāku ekonomisko izaugsmi, bet vienlaicīgi jārada ļoti efektīvs ienākumu pārdales mehānisms,” skaidroja ekonomists.

Visu raidījumu “Latvija pēc novadu reformas” skaties šeit.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.