Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Foto: Oil and Gas Photographer/SHUTTERSTOCK

EM: Pasaule spēs iztikt bez Krievijas naftas piegādēm, Leiena šo prasību nosauc par pārkāpumu 0

Pieņēmums, ka pasaule nespētu iztikt bez Krievijas naftas piegādēm, ir maldīgs, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti
Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā to, ka naftas eksports ir viens no svarīgākajiem valsts ienākumu avotiem, Krievija sūknējusi maksimāli daudz naftas, neskatoties uz to, ka tās rezerves nav no lielākajām pasaulē. Ja kāda no valstīm, kas rezervju ziņā ir virs Krievijas, kāpinātu savu sūknēšanas apjomu, Krievijas apjoma aizstāšanai tirgū nav risku, uzskata Šaicāns.

“Jautājums ir, vai civilizētā pasaule spēs tik ātri kāpināt apjomus un atļaut arī, piemēram, Venecuēlai tirgot naftas produktus, jo šobrīd viņi arī ir sankcionēto valstu sarakstā,” teica Šaicāns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn Latvijas dīzeļdegvielas importā tikai 10% tika ievesti tiešā ceļā no Krievijas, lielākais apjoms – 56% – no Lietuvas, bet vēl 29% – no Somijas, savukārt benzīns no Krievijas netika importēts vispār. Tieši tādēļ Šaicāns uzsver, ka Latvijā nebūtu riski ar naftas produktu piegādēm, ja tās no Krievijas tiktu slēgtas.

Turklāt arī naftas produktu piegādātāji no Lietuvas un Somijas – “Orlen” un “Neste” – jau paziņojuši, ka naftu no Krievijas vairs neiegādāsies un meklēs alternatīvus piegāžu ceļus.

Kā ziņots, Eiropas Savienības līderi piektdien un ceturtdien apspriež papildu sankciju noteikšanu Krievijai. Jaunajā sankciju piedāvājumā varētu tikt izskatīti arī piedāvājumi noteikt embargo Krievijas energoresursiem, piemēram, naftai un oglēm.

Leiena: Krievijas prasība maksāt par naftu un gāzi rubļos ir līguma pārkāpums

Krievijas prasība, lai valstis, kuras tā uzskata par nedraudzīgām, maksā par Krievijas dabasgāzi un naftu rubļos, ir vienpusējs lēmums un klajš līguma pārkāpums, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

“Tas būtu vienpusējs lēmums un klajš līguma pārkāpums, un tas būtu mēģinājums apiet sankcijas,” Eiropas Savienības (ES) samita sākumā Briselē sacīja Leiena.

“Mēs neļausim apiet mūsu sankcijas (..), laiks, kad energoresursus varēja izmantot, lai mūs šantažētu, ir beidzies,” uzsvēra Leiena.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Kremlis cenšas mazināt plašo sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Sankcijas ir vērstas gan pret valsts centrālo banku un tās ārējām rezervēm, gan bankām un uzņēmumiem, gan piegāžu ķēdēm, kā arī likušas no valsts aiziet daudziem Rietumu uzņēmumiem.

Reklāma
Reklāma

Pēc Putina paziņojuma rubļa vērtība, kas pēdējā mēneša laikā ir kritusies, pieauga gan pret ASV dolāru, gan eiro. Arī gāzes cenas kāpa.

SAISTĪTIE RAKSTI