Juris Vectirāns
Juris Vectirāns
Foto: Ieva Čīka/LETA

“Liecinieki teica, ka viņš vispār neesot bremzējis.” Ģenerālis Vectirāns nāvējoši sabraucis sirmgalvi 234

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Vakar Rīgas rajona tiesa atvaļinātajam brigādes ģenerālim jaunjelgavietim Jurim Vectirānam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu par 86 gadus veca vīrieša sabraukšanu. Uz diviem gadiem atņemtas arī transporta līdzekļu vadītāja tiesības.

Vectirāns sākumā izteica lūgumu par slēgtu tiesas sēdi, jo zālē pamanīja žurnālistu, šo rindu autoru, ko viņš nedaudz pazīstot un kurš par viņu esot rakstījis nepamatotus rakstus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģenerālis acīmredzot atcerējās 2009. gadu, kad “Latvijas Avīze” bija pirmā, kas cēla traci karavīru invalīdu jautājumā. Toreiz pie manis vērsās kāds instruktors, kas sāpošo ceļgalu dēļ bija neveiksmīgi mēģinājis tikt pie invaliditātes oficiāla apliecinājuma un vienreizējas kompensācijas.

Juris Vectirāns ar savu auto uz gājēju pārejas Ulbrokā, Institūta ielā, notrieca sirmgalvi.
Foto no GOOGLE/MAPS

Viņa arguments: ja ģenerālis Juris Vectirāns, kurš poligonā nav rāpojis, misijās Irākā vai Afganistānā nav bijis, strādājis tikai kabinetos un iedzīvojies iekšķīgās kaitēs, var dabūt invaliditātes kompensāciju, tad kāpēc to nevar instruktors, kas sabeidzis kājas poligonā?

Izrādījās, ka nevar. Kur tad taisnīgums? Ja tiek, tad lai visiem karavīriem, kas sabeiguši dienestā veselību! Tā uzskatīja karavīrs.

Vectirāns, toreiz Saeimas deputāts, man draudēja ar tiesas darbiem, ka izpaužu datus par viņa invaliditāti, bet tiesvedība izpalika.

Tāpat Vectirāns sūrojās, ka nu par viņu nodarīto uzzināšot skolā un tas tur tikšot apspriests ar viņa nepilngadīgajiem bērniem. Tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža nesaskatīja, ka tie būtu argumenti, lai pasludinātu slēgtu tiesas sēdi.

Par tēvu prasa 50 000 eiro

Sabrauktā vīrieša dēls Aldis Putāns tiesā pieprasīja 50 000 eiro morālo kompensāciju par savu bojāgājušo tēvu. “Izlīgumu neizdevās noslēgt. Ģenerāļa piedāvāto cenu man nebija tas gods pieņemt – tik zemu savu tēvu novērtēt nevaru,” teica dēls.

Kādu summu tieši Vectirāns piedāvājis, cietušais atteicās izpaust. Tiesnese A. Putānam paskaidroja, ka pēdējā laikā krimināltiesu prakse ir nepiešķirt morālo kompensāciju, atstājot to civiltiesisko apdrošinātāju ziņā – ja cietušajam no apdrošinātājiem saņemtā nauda liksies par mazu, tad varēšot vērsties civiltiesā.

Cietušais atbildēja, ka apdrošinātāji pēc tiesas sprieduma solījuši segt tikai bēru izdevumus.

Vectirāns savu vainu un morālo kaitējumu atzina, taču nepiekrita morālā kaitējuma summai, līdz ar to pierādījumu pārbaude tiesā par ceļu satiksmes negadījumu nenotika.

Ko tad Vectirāns izdarīja? Pirms gada 19. jūnijā plkst. 14.43 Ulbrokā, Institūta ielā 1, uz neregulējamas gājēju pārejas ar automobili “Nissan X- Trail” uzbrauca 86 gadus vecajam Henrikam Putānam, kurš pēc tam slimnīcā nomira.

Reklāma
Reklāma

“Mana tēva vērtība nav mērāma naudā. To varu arī neprasīt.

Tēvs bija vēl spēka pilns, strādāja un sevi apgādāja. Un, ja man saka, ka tēva vērtība ir simti eiro, tad man nav ko teikt.

Par to summu, ko piedāvāja Vectirāns, man nebūtu ko iet pie tēva kapa. Ko es viņam tur pateikšu? 50 000 eiro ģimenē izvēlējāmies, skatoties no morālās puses un tēva nepiepildītajiem sapņiem,” vakar tiesā teica A. Putāns.

Viņa tēvs bija zinātnieks enerģētikas jomā, joprojām strādājis Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Vectirāns tiesā iesniedza aprakstu par savas dzīves gājumu. Dienējis 37 gadus iekšlietu sistēmā un armijā: Latvijas PSR un Latvijas Republikā.

Šobrīd viņš ir AS “Gaso” līgumstrādnieks: ienākumi kopā ar izdienas pensiju ap 2000 eiro mēnesī.

Ģenerāļa advokāts Viesturs Loč­melis lūdza, lai viņš par sevi tiesai pastāstot. Sabrauktā vīrieša dēls par to protestēja: notikušajam neesot nekāda sakara ar to, kas Vectirāns bijis un ir. Tiesnese protestu neņēma vērā.

Vectirāns pastāstīja, ka apbalvojumos saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, medaļas, ordeņus, zobenu, dunci. Sakarā ar tiesvedību apturējis savu darbību vairākās sabiedriskās organizācijās, lai tās nekompromitētu.

Ka esot pelnījis to, ko pelnījis. Bijusi nožēla uzreiz pēc nodarītā. A. Putāns pret viņu neesot bijis negatīvi noskaņots līdz aprīļa sākumam, kad saņēmis īsziņu par morālās kompensācijas summu.

“Es nevaru 50 000 eiro uzreiz samaksāt un nezinu, vai vispār varu. Nedomāju, ka tā summa, ko piedāvāju, bija maza. Es ļoti pārdzīvoju. Esmu kristietis, gatavots aizstāvēt sabiedrību un savu valsti, tāpēc tas, kas notika, – tas ir uz mūžu,” teica Vectirāns.

Varot palikt vispār bez kompensācijas

Debatēs prokurors Artis Zariņš prasīja Vectirānam divu gadu nosacītu cietumsodu un divu gadu tiesību liegšanu, kā arī morālo kompensāciju cietušajam 30 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 12 900 eiro.

A. Zariņš piebilda, ka civiltiesā A. Putāns neko nedabūšot, jo likums paredz, ka uz morālo kompensāciju var pretendēt tikai apgādājamais, apgādātājs vai laulātais.

A. Putāns lūdza ģenerālim noteikt reālu cietumsodu.

Viņš arī piebilda, ka nesaprotot, kāpēc Vectirānam ļauj tik daudz par sevi stāstīt – viņš esot gatavs arī par savu tēvu tad runāt.

Ģenerāļa advokāts norādīja, ka notikušais ir negadījums, par ko nav nepieciešams atņemt brīvību, un lūdza noteikt mazāko sodu, ko likums atļauj, un morālo kaitējumu nepiešķirt.

Pēdējā vārdā Vectirāns vēlreiz izteica lielu līdzjūtību un atvainojās cietušajam. Stāstīja, ka bijis pirmais, kas piegājis pie notriektā cilvēka, pacēlis galvu un ieraudzījis acis, kas skatās uz viņu, devis ūdeni.

Kad vēlāk sazvanījies ar A. Putānu, tas pat ģenerāli mierinājis.

“Ja man būtu iespējas, es kompensētu prasīto morālo kaitējumu, bet man jārēķinās ar savām iespējam un saviem bērniem, kuri jāaudzina. Turpināšu dzīvot ar traumu sirdī un nevienam to nerādīšu,” teica Vectirāns.

Ģenerālis lūdza tiesu neatņemt autovadītāja tiesības, jo jāvadājot bērni uz skolu, nodarbībām un vēloties daudz strādāt sabiedrības un Latvijas labā.

A. Putāns spriedumu pārsūdzēšot: “Neesmu ļauns, bet Vectirāns varēja labāk uzvesties. Par mani viņš sāka interesēties, kad pakaļa sāka svilt, turklāt pirmais piezvanīja ne ģenerālis, bet kāds cits cilvēks. Sākumā neatzina vainu, ka notriecis tēvu uz gājēju pārejas. Liecinieki teica, ka viņš vispār neesot bremzējis.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.