Atbildības jomas 0
Vispirms nepieciešams noteikt, kādas svarīgas atbildības jomas atrodas pirmsskolas vecuma bērna dzīvē. Tās visas ir jāattīstīta. Iespējams, dažādos periodos dominēs dažādas atbildības jomas, bet tā vai citādi pirmsskolas vecums ir laiks, kad “sēklas” katrā no tām būtu “jāiestāda”.
• Atbildība par savu veselību, drošību un dzīvību. Šī ir viena no galvenajām atbildības jomām, kuras veidošanai vecākiem jāpievērš uzmanība. Tā sāk attīstīties apmēram 2,5-3 gados, kad bērns sāk apzināties: noteikta rīcība ir bīstama viņam. Daži vecāki ierobežo stingri: elektrība, karsti priekšmeti, augstums – aizliegti. Bet dažās jomās viņi jau piesauc bērna atbildības sajūtu: “Tagad nepieciešams lietot šīs zāles. Tās vajadzīgas, lai tu būtu vesels. Tu taču gribi būt vesels?”. Tā pakāpeniski attīstās bērna apziņa, palīdzot viņam izsekot cēloņsakarībai starp savu lēmumu un sekām (pozitīvas vai negatīvas), kas var būt.
• Atbildība par darbībām, kas saistītas ar tuvinieku un citu apkārtējo labsajūtu. Piemēram, māte aizmigusi, viņa ir nogurusi, tad es nemodinu viņu uz spēlēm, netraucēju.
• Atbildība par mājdzīvniekiem. Bērnam ir jābūt pienākumiem (kaut arī nelieliem), lai katru dienu rūpētos par viņu. Pat trīsgadīgs bērns var palīdzēt mammai izmazgāt dzīvnieciņa ēdiena trauciņus. Tiesa, nav nepieciešams uzlikt bērnam pārāk lielus pienākumus. Bērnam šajā vecumā ir maza izpratne par laika jēdzienu, tāpēc pienākumu dzīvniekus barot labāk viņam neuzticēt.
• Atbildība par savām lietām. Jo vecāks bērns kļūst, jo lielāka atbildība par drēbēm, rotaļlietām, mēbelēm savā istabā. Attiecībā uz rotaļlietām, bērns sāk apzināties savu atbildību par to stāvokli apmēram 3 gados. Pirms tam viņš var dusmās rotaļlietu aizmest. Bet trīs gadus sasniegušais pēc mātes vārdiem “nesit, saplīsīs” ātri nomierinās. Vecumā apmēram no 3 gadiem ir svarīgi sāk mācīt bērnam būt atbildīgam par savas “saimniecības” uzturēšanu kārtībā. Vecāki var būt radoši un organizēt tīrīšanu kā spēli.
• Atbildība par doto vārdu un pieņemto lēmumu. Kopumā tas ir plašs jēdziens, un to var piemērot uz katru no citiem punktiem. Vecāki skaidro, cik svarīgi bērnam “turēt doto vārdu”. “Tu solīji sakārtot rotaļlietas, tad nu turi doto vārdu!” –tādas frāzes bieži dzirdamas no vecāku lūpām.
• Atbildība par savām veiksmēm un jo īpaši neveiksmēm. Nepieciešams pievērst bērna uzmanību uz viņa personīgajām pūlēm, lai kaut ko sasniegtu. Tas sākas jau tad, kad bērns mācās ēst un pēc tam arī ģērbties. Uzmanīgi vecāki nesteidzas palīdzēt, ja bērnam kas nesanāk. Jūs varat palīdzēt ar padomu, ieteikt kaut ko, bet izdarīt bērna vietā – tas nozīmē bloķēt viņa atbildību par šo procesu.
• Atbildība par vidi. Māci, ka nav labi mest uz zemes konfekšu papīrīšus vai lauzt koka zarus!
