Lai izdotu grāmatas, jātīklojas. Izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore Inga Ābelīte par pieredzi Bērnu grāmatu izstādē Boloņā 0
Nupat pasniegtas Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Vēl tikai nedaudz, un Latvijas izdevēji posīsies uz gada lielāko notikumu grāmatu pasaulē – starptautisko Frankfurtes grāmatu mesi –, taču vēl nesenā atmiņā ir starptautiskā Bērnu grāmatu izstāde Boloņā.
Šogad man tā kļuva par īpašu piedzīvojumu, jo, pateicoties Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas dalībai projektā “ALDUS” un tā sniegtajai iespējai, varēju piedalīties Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus viesu programmā un tādējādi paskatīties uz to no otras – rīkotāju – puses.
Meklējot jaunus ceļus
“ALDUS” (nosaukts par godu renesanses laika humānistam, grāmatu iespiedējam un izdevējam Aldo Manucio) ir Eiropas grāmatu tirgu sadarbības tīkls, kura galvenais mērķis ir veicināt Eiropas literāro darbu un grāmatniecības profesionāļu starptautisko mobilitāti.
Projektā, kas tapis, pateicoties Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” līdzfinansējumam, norisinās konferences, radošās darbnīcas, apmācības un tīklošanas pasākumi divās no lielākajām starptautiskajām grāmatu izstādēm – Frankfurtē un Boloņā (kam šogad pievienojās Londonas grāmatu mese un “LIBER” grāmatu tirgus Madridē), kā arī vairākos nacionālā mēroga grāmatu tirgos – Romā, Viļņā, Rīgā, Lisabonā, Bukarestē u. c.
Pirmie jau ir pierādījuši savu nozīmi grāmatniecības jomā globālā mērogā, toties otrajiem sadarbības projekti ir lieliska iespēja prezentēt vietējo grāmatu tirgu Eiropas līmenī, kā arī uzaicināt ārvalstu speciālistus dalīties pieredzē.
Grāmatu izstādes no profesionāļu viedokļa ir nozīmīga tikšanās un darījumu veicināšanas vieta – nereti, tieši pateicoties tur iegūtajiem kontaktiem, tālākā nākotnē veidojas nozīmīgi starptautiski un vietējā līmeņa sadarbības projekti kā starp izdevējiem, tā māksliniekiem un autoriem.
Rēķinoties ar digitālā laikmeta izaicinājumiem, arī grāmatu tirgu rīkotāji saprot, ka jāmeklē jauni ceļi, ar kuru palīdzību veicināt literāro darbu radīšanu un apriti un piesaistīt arvien jaunus lasītājus.
Vēlme atbalstīt izdevējus interaktīvu un iesaistošu pasākumu veidošanā ir vēl viena no projekta radītāju pamatiniciatīvām.
Tādēļ, lai nodrošinātu ar projektu saistītā satura un informācijas apmaiņu, radīta publiski pieejamā tiešsaistes platforma www.aldusnet.eu, kas kalpo ne tikai kā informācijas avots, bet arī kā jomas profesionāļu tikšanās vieta.
2019. gada pavasarī jau trešo gadu pēc kārtas Boloņas bērnu grāmatu mese sadarbībā ar Itālijas tirdzniecības aģentūru organizēja “ALDUS” pieredzes apmaiņas programmu jaunajiem grāmatniecības profesionāļiem. No vairāk nekā trīsdesmit pieteikumiem tika izvēlēti seši kandidāti, šoreiz – kandidātes, no piecām Eiropas valstu izdevniecībām, kuras saņēma uzaicinājumu piedalīties viesu programmā no šī gada 27. marta līdz 4. aprīlim.
Tā kā pieredzes apmaiņas programmas uzdevums bija veicināt arī dalībnieku savstarpējo kontaktu izveidošanu, izvēle krita uz kandidātēm ar dažādu pieredzi izdevniecību darbā – mūsu vidū bija kā redaktores un izdevniecības projektu vadītājas, tā tulkošanas tiesību pārstāves. Lietuvas, Latvijas un Slovēnijas grāmatu tirgus ir samērā mazs, atsevišķi izaicinājumi – līdzīgi, tādēļ ar interesi salīdzinājām pieredzi ar kolēģēm no Lielbritānijas un Norvēģijas.
Šajā laikā tikāmies ar Milānas, Florences un Boloņas bērnu grāmatu izdevniecību, bibliotēku un grāmatnīcu darbiniekiem, ciemojāmies mākslinieka Džovanni Mannas un rakstnieces Lauras Manaresi radošajā darbnīcā, apmeklējām dažādus kultūras pasākumus, kā arī izmantojām iespēju iepazīt starptautisko Boloņas grāmatu izstādi, raugoties no tās rīkotāju puses.
Tā kā šī nebija pirmā starptautiskā grāmatu izstāde, ko apmeklēju, un vēl joprojām ar smaidu atceros apjukumu, kas mani pārņēma pirmajā dienā Londonas grāmatu mesē pirms vairākiem gadiem, novērtēju, cik daudz šāda iespēja iepazīties ar pasākuma norisi, darba kārtību un aktivitāšu plānu dod tam, kurš te ierodas pirmo reizi.
Nacionālā kultūra un izdevējdarbība
Neatņemama pieredzes apmaiņas programmas daļa bija arī Itālijas kultūras un nacionālās ēdienkartes iepazīšana – ne velti viens no veiksmīgas sadarbības stūrakmeņiem ir sadarbības partnera izcelsmes valsts kultūras pārzināšana. Arī Itālijas grāmatnieku pasaulē sadarbības principi nav atdalāmi no nacionālajām kultūras paražām.
Emīlijas-Romanjas reģions Ziemeļitālijā slavens ne vien ar gastronomijas un arhitektūras pērlēm, par savu dzimteni šo Itālijas daļu sauc arī daudzi slaveni kultūras darbinieki, mākslinieki, mūziķi, sportisti un zinātnieki.
Boloņas universitāte, kas ir vecākā augstskola Rietumu pasaulē, ir arī viena no lielākajām mūsdienu universitātēm Eiropā.
Tādēļ nav pārsteidzoši, ka lielākā daļa no Itālijas bērnu grāmatu tirgus sortimenta top tieši Itālijas ziemeļos – cieši līdzās pastāv tik lieli koncerni kā “Mondadori”, kuru darbinieku skaits pārsniedz tūkstoti un 2018. gada Itālijas grāmatu tirgus pīrāga daļa tiek lēsta 27,4%, un tādas pavisam nelielas, neatkarīgas izdevniecības kā “Pulce”, kas darbojas vien kopš gada sākuma un ko veido vien trīs štata darbinieki ar lielām ambīcijām un pārliecību par to, kas jādara. Itālijas izdevēju asociācijas pārstāvis Pjēro Atanāzio sarunā atzina, ka jūtama nozīme kā kulturālā, tā finansiālā līmenī tirgū ir arī vidēja izmēra uzņēmumiem.
Tikpat dažādi kā gadā izdoto grāmatu skaits (apmeklētajās izdevniecībās tie variēja no sešiem projektiem gadā neatkarīgo izdevēju katalogā līdz gandrīz diviem ar pusi tūkstošiem izdevumu lielajos mediju koncernos) un to tirāžas ir arī apstākļi, kādos strādā Itālijas izdevēji – gleznainā, citronkokiem apaugušā ielejā Florences nomalē slejas “Villa La Logia” – grezna, dažādos vēstures brīžos pārbūvi piedzīvojusi muiža, kur savu mājvietu atradis vēl viens no Itālijas grāmatizdevēju milžiem – “Giunti”.
Šajā vietā nepārprotami jūtamā kultūras mantojuma strāvojums krietni kontrastē ar iepriekš pieminētās “Mondadori” izdevniecības Milānas biroja ārēji askētiskās betona, tērauda un stikla būves vēso grandiozitāti.
Brazīliešu arhitekta Oskara Nīmeiera projektētajā ēkā apmeklētāji var iekļūt, tikai uzrādot dokumentus un parakstot datu aizsardzības dokumentus, tādējādi vēl vairāk uzsverot uzņēmuma attieksmi pret savu lomu Itālijas grāmatu tirgū.
Taču šādi drošības pasākumi šķiet pavisam lieki, kad viesojies pie turpat, Milānā, atrodamās bērnu grāmatu izdevniecības “Topipitori”. Kādreizējā noliktavā ierīkotā studijas tipa darbavieta robežojas ar izdevniecības veidotāju dzīvokli.
Savukārt apspriežu galds, pie kura sasēdušās “ALDUS” pieredzes apmaiņas programmas dalībnieces kopā ar izdevniecības vadītāju vairāku stundu garumā aizrautīgi diskutēja par to, kā atšķirt labu ilustrāciju grāmatu no tādas, pie kuras vēl jāpiestrādā, ikdienā kalpo arī kā ēdamgalds. Līdzīgi izdevniecību arhitektūrai ir arī to grāmatu projekti – no smalkiem un ļoti dārgiem retiem izdevumiem līdz katra lasītāja maciņam draudzīgām ilustrāciju un lasāmgrāmatām vai žilbinoši mirdzošām, neona krāsu pārpilnām Āzijā drukātām aktivitāšu burtnīcām.
Ciešais sadarbības tīkls
Lai gan tīklošana nav nekas jauns, tomēr “ALDUS” viesu programmas laikā varējām vēlreiz pārliecināties, ka tā ir viens no veiksmīgas izdevējdarbības stūrakmeņiem. Izdevējs nesaraujami ir saistīts ar autoriem, māksliniekiem, tirgotājiem, bibliotekāriem, kultūras centru darbiniekiem un, protams, lasītājiem. Vienā gadījumā šai sadarbībai ir finansiāls pamatojums, citā tā ir vēlme radīt paliekošas vērtības, kas motivē darboties kopā.
Pāri visam – apziņa, ka mums, grāmatu cilvēkiem, ir viens kopīgs mērķis – lai grāmatas turpinātu iznākt un lai tās satiktos ar savu lasītāju.
Radot jaunu grāmatu, nedrīkstam aizmirst par lasītāju, kuram tā domāta, vienlaikus atceroties arī par to, ka šī grāmata konkurēs ar citiem produktiem grāmatnīcas plauktā. Savukārt tam, kurš ieliek grāmatu veikala plauktā, līdztekus cenai jāapzinās tās nemateriālā vērtība.
Iespēja redzēt to, kā strādā citur, vienmēr ir ļoti nozīmīga, jo sevišķi jauna profesionāļa acīs – tā palīdz celt savu kritēriju latiņu, kā arī novērtēt to, kas ir mums pašiem, apzināties, kā mūsu veidotais produkts izskatās no malas, izvērtēt tā plusus un mīnusus un saprast, kā jauniegūto pieredzi lietot tālākajā darbībā.
Aptaujātas, kā dažos vārdos raksturotu savu pieredzi Itālijā pavadītajā nedēļā, manas ārzemju kolēģes lielākoties atzina, ka tā ir bijusi iedvesmojoša, daudzveidīgas informācijas bagāta un koleģiāla pieredze, izceļot tieši pieredzētās sadarbības idejas.
Itālijas grāmatizdevēju pasaule skaitļos
• Pēc Itālijas izdevēju asociācijas publiski pieejamajiem datiem (asociācija šogad svin 150 gadu jubileju, tā pārstāv 90% Itālijas izdevēju), izvērtējot 2017. gadu un 2018. gada pirmo pusi, Itālijas grāmatu tirgus ar 3,104 miljardu eiro apgrozījumu ierindojas pasaules lielāko grāmatu tirgu topa sestajā vietā.
• Starp lielākajiem dalībniekiem vietējā tirgū saucami “Mondadori”, “DeAgostini”, “CeMS”, “La Feltrinelli” un “Giunti”. Tirgū kopumā darbojas 4600 izdevēji, no kuriem gandrīz tūkstotim gada laikā iznāk vairāk nekā desmit grāmatas.
• Lasītāju daudzums tiek lēsts 65,4% Itālijas iedzīvotāju (14 līdz 75 gadu vecumā) jeb 29,8 miljoni cilvēku. Vislielākais lasītāju skaits ir bērnu un jauniešu vidū, taču lasītāju, kas nodarbei velta vismaz stundu dienā, vairāk ir vecumā no 18 līdz 54 gadiem.
• 62% lasītāju dod priekšroku drukātām grāmatām, savukārt 25% – elektroniskajām, lai gan tikai 3% no lasītājiem izvēlas lasīt tikai e-grāmatas. Pārējie atzīst, ka lasa kā drukātos, tā elektroniskos izdevumus. 8% lasītāju lieto audiogrāmatas.
• Kopumā gada laikā 2017. gadā tika izdoti 72 059 dažādi izdevumi (68 022 izdevumi, neieskaitot mācību literatūru), no tiem 6992 – bērnu grāmatas un 22 377 – daiļliteratūras darbi.
• Grāmatas vidējā cena – 18,77 eiro. 70,8% grāmatu tika pārdotas grāmatnīcās, 20,5% – internetveikalos, 8,7% – caur lielajiem tirdzniecības tīkliem. 49% no pārdotajām tulkošanas tiesībām veido bērnu ilustrāciju grāmatas, 23,8% – itāļu autoru daiļliteratūras darbi.
