Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Olafs Zvejnieks: Latvijai nepietiek konkurences 6

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…”
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Lasīt citas ziņas

 

Sāk ieskanēties kritiskas balsis par konkurences nepietiekamību Latvijā un, iespējams, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas bezzobainību.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Godīgi jāatzīst – neesmu aktīvs sociālo tīklu lietotājs. Tam trūkst laika un traucē arī fakts, ka ekonomikas jomā, ar ko saistīts mans darbs un intereses, sociālie tīkli šķiet maz­vērtīgs informācijas avots, salīdzinot ar citiem. Ja tev datorā visu laiku neizlasīti stāv četri pieci pētījumi vai apskati par interesantiem jautājumiem, tad laika laiskai sociālo tīklu lapu šķir­stīšanai cerībā uzdurties kaut kam jēdzīgam īsti neatliek. Un, jau paredzot iebildumus – pilnībā atzīstu, ka citās jomās sociālie tīkli var būt ļoti aktuāli. Piemēram, viena no manām meitām, kas saistīta ar cilvēktiesību jomu, pārliecināta, ka bez sociālajiem tīkliem šajā jomā strādāt nav vispār iespējams un mēģinājums to darīt nozīmētu palaist garām gandrīz pusi nozīmīgās informācijas.

Bet kāpēc es vispār to stāstu? Pat vienaldzība pret sociālajiem tīkliem neļāva man palaist garām Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes ierakstu tviterī pagājušajā nedēļā. “Negatīvo % likmju laikā Latvijas komercbankas izsniedza kredītus ar vienām no augstākajām % likmēm eirozonā.

Savukārt tagad, kad % likmes paceltas, tās gūst papildu peļņu, turot zemas noguldījumu likmes. Vai tikai man vienam šķiet, ka komercbanku sektorā nepietiekama konkurence?” rakstīja Rutkaste. Kāpēc šis ieraksts ir nozīmīgs? Pirmkārt, tāpēc, ka U. Rutkaste nav gluži pēdējais cilvēks Latvijas Bankā un viņa viedoklī ir vērts ieklausīties, bet, otrkārt, tāpēc, ka kopš 1. janvāra un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atkalpievienošanās Latvijas Bankai tā atkal, pēc vairāk nekā divdesmit gadus ilgas pauzes, ir atbildīga par banku jomas uzraudzību.

Citiem vārdiem – iestāde, kas atbild par banku uzraudzību, publiski pauž viedokli, ka uzraugāmajā jomā ir nepietiekams konkurences līmenis. Īpašs noslēpums jau tas nav – būtībā banku jomā valda četru banku – “Swedbank”, SEB bankas, “Citadeles” un “Luminor” – oligopols. Sen pagājuši tie laiki, kad banku savstarpējā konkurencē par hipotekāro kredītu tirgu notika reāla cīņa par klientiem. Un, tā kā banku vadītāju sarunas Konkurences padome nenoklausās, tad cerību, ka mūs tuvākajos gados varētu sagaidīt atmaskojumi par to, kā bankas savstarpēji vienojušās un sadalījušas tirgu, nav nekādu. Jautājums tikai – ko konkurences veicināšanai savas atbildības jomā spēs paveikt pati Latvijas Banka? Tā, protams, spēs izsniegt licenci jaunveidojamajai pensiju pārvaldīšanas uzņēmuma “Indexo” bankai un Latvijā atkal izveidosies banka ar daļēju vai pilnīgu nacionālo kapitālu. Taču laiks, kas būs nepieciešams, lai tā iekarotu būtisku nišu tirgū un liktu atdzīvoties banku konkurencei, visticamāk, mērāms gados – un tā vēl ir optimistiskā prognoze.

Taču jau minētajam U. Rutkastem ar to vēl nav gana. Gluži kā gatavodamies publiska politiķa karjerai un cenšoties palielināt savu atpazīstamības līmeni, viņš pagājušajā nedēļā devis interviju arī “lvportālam”, kurā izteicis pārmetumus ne tikai banku nozarei, bet konkurences līmenim Latvijā kopumā. Cenšoties izskaidrot, kāpēc inflācijas līmenis Latvijā divkārt pārsniedz vidējo inflāciju eirozonā, viņš raksta, ka apmēram vienu trešdaļu no šīs gandrīz 20 procentus lielās inflācijas Latvijas Bankas ekonomisti nespēj izskaidrot ar standarta faktoriem – algām, pārtikas un energoresursu cenām. Šai trešdaļai iemesli esot jāmeklē tajā, ka “regulējamās energocenas Latvijā ir palielinājušās ievērojami straujāk nekā eirozonā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas nozīmē, ka citur Eiropā ir vai nu daudz vairāk uz noteiktu laiku fiksēto līgumu, vai pastāv atšķirības regulēšanas politikā, kas transmisiju padara pakāpeniskāku.” Pārtulkojot vienkāršam cilvēkam saprotamā valodā – tas ir klajš “uzbrauciens” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un pastarpināti arī Saeimai, kuras radīto likumu ietvarā SPRK darbojas, par nepietiekamu iedzīvotāju un uzņēmumu interešu aizsardzību un pārliecīgu iešanu lielo enerģētikas monopolu pavadā. Lai gan SPRK rudenī parādīja zobus “Latvijas gāzei”, neapstiprinot tās ārpuskārtas iesniegto jauno tarifu projektu, tomēr “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” jauno tarifu projekti, visticamāk, būtu izslīdējuši cauri SPRK rokām kā ieeļļoti, ja nebūtu iejaucies sabiedrības sašutums par valsts politikas divkosību.

Sak, kā var ar vienu roku visu gadu aicināt iedzīvotājus uzstādīt saules paneļus, veicinot gan energoneatkarību, gan zaļo dienaskārtību, bet ar otru roku gada beigās mēģināt apstiprināt tādus tīklu tarifus, kas visus paneļu uzstādītājus par to sodītu. Pēc šī sašutuma iejaucās politiķi, abi tarifu projekti tika atsaukti, un tagad, mēģinot sasmelt izlieto ūdeni, tiek apgalvots, ka tarifi var būt arī divreiz zemāki. Taču te rodas divi jautājumi – kāpēc bija nepieciešams sabiedrības sašutums un kāpēc savu sabiedrības interešu sargsuņa (atcerēsimies nosaukumu – Sabiedrisko (!) pakalpojumu regulēšanas komisija) funkciju neizpildīja SPRK, un otrs – kāda ir bijusi politiķu, konkrēti – Ekonomikas ministrijas, kuras pārziņā tieši vai netieši atrodas abi minētie uzņēmumi, iesaiste sākotnējā tarifu projekta radīšanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…”
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Lasīt citas ziņas
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Analītiķiem baisas prognozes – Krievija gatavojas pastiprinātiem uzbrukumiem Ukrainā
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
22:10
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
21:26
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
20:44
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju?
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 27
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 32
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Garāks mācību gads – labāka izglītība?
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
FOTO, VIDEO. “Ļaunuma izpostītās cilvēku dzīves…. mēs nevarējām palikt vienaldzīgi!” – grupa “Sudden Lights” nāk klajā ar jaunumiem
Bankrotējusi Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija “flybe” 2
Zemkopības ministrs: “Pārtikas cenas kritīsies. Tirgotāji reizēm nelaiž cenas lejā, tad, kad tās būtu jālaiž”
Šajā nedēļas nogalē nebūs pieejams portāls Latvija.lv
Neiepriecinoša tendence – degvielas cenas atkal kāpj
“Konflikts sākās ar lielo vīru sastrīdēšanos.” Partijā “Konservatīvie” ir sākusies drupināšana
Kāpēc tieši Vācijas 12 “Leopard” tanki ir tik svarīgi Ukrainai? Politologs min trīs iemeslus 56
Maskava pieprasa Latvijas vēstniekam Riekstiņam Krieviju atstāt divu nedēļu laikā 43
FOTO. Jau 12 gadi bez Mārtiņa Freimaņa… “Ar dievu, mazo dīvainīt! Tu teici un jau biji prom”