“Viņi izšķiras par ļoti drastiskām metodēm.” Katrs trešais vīrietis Latvijā jūtas slikti, bet palīdzību nemeklē 0
Katrs trešais Latvijas vīrietis vecumā no 18 līdz 74 gadiem savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Tas secināts aptaujā, ko veikusi aģentūra "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas "Tavs klusums nav spēks" īstenotāji. 360 TV Ziņas skaidroja vairāk.
Kaut arī vīrieši bieži cieš no mentālās veselības problēmām, palīdzību meklē vien retais – šo skaudro statistiku nedrīkst ignorēt. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs Māris Taube atzīst: “Viņi kaut kur ir, klusībā ar savām problēmām cīnās, viņi, iespējams, lieto alkoholu un izšķiras par ļoti drastiskām metodēm.”
82 % no visām pašnāvībām izdara tieši vīrieši, un tad jau ir par vēlu. Speciālistu ieskatā par mentālo veselību jārunā jau no mazotnes. Zāļu ražotāja “Olpha” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis piekrīt šim uzskatam: “Lai skolas vecuma pusaudži spēj atpazīt savas emocijas un nākotnē jau apzināties, kas viņam izraisa trauksmi, stresu un kā ar to tikt galā.”
Arī psihologi reģionos atzīst, ka problēma ir nopietna, taču starp viņu pacientiem vīriešu tikpat kā neesot. Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas docents Jānis Mednieks uzsver: “Atkal un atkal šī tēma ir jāaktualizē un jāparāda vīriešiem to, ka ir normāli vispār šo jautājumu kustināt.”
Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs uzskata, ka vīrieši bieži vien ir gatavi meklēt palīdzību, taču pieejamie palīdzības veidi nav piemēroti: “Ir daudz krīzes centru sievietēm, bet nav neviena krīžu centra vīriešiem. Psihologa konsultācijas – tad mums jāskatās, kas ir pretējā pusē. Mēs zinām, ka pedagoģijā, skolā mums vairāk kā 90 % pedagogu ir sievietes. Līdzīgas proporcijas ir arī starp psihologiem. Tas ir viens milzīgs aspekts.”
Palīdzēt vīriešiem izkļūt no grūtībām var palīdzēt arī līdzcilvēki – laikus to pamanot un sniedzot atbalstu. Arī Nils Sakss Konstantinovs atzīst, ka ne vienmēr nepieciešams psihologs: “Lielākā problēma vienmēr ir tā, ka šīs problēmas nekur nevar dabūt uz āru, nav neviena, ar ko parunāt. Ja nav tas psihologs, varbūt tas ir mācītājs, varbūt tas ir sporta treneris. Kāds atradīs poliklīnikā, kāds trenažieru zālē.”
Galvenais ir mudināt vīriešus atklāti runāt par savām emocijām, tāpat arī varam palīdzēt atrast nodarbes vai kopienas, kur rast piederības sajūtu.
VIDEO:
