Lielākā daļa cilvēku nesasniedz savus mērķus, jo viņi neuzdod sev šos trīs jautājumus 0
Mums nebija pietiekami daudz laika. Mēs nebijām pietiekami motivēti. Bijām noguruši, aizņemti, viegli ietekmējami. Tāpēc noslēdzām klusu vienošanos ar sevi – “es sākšu rīt”. Uz brīdi tas ļāva justies attaisnotiem, līdz “rīt” pārvērtās par nākamo nedēļu, mēnesi vai pat gadu.
Mēs sevi šaustām par disciplīnas vai gribasspēka trūkumu. Taču ko darīt, ja problēma nemaz nav slinkums? Ko darīt, ja iemesls, kāpēc lielākā daļa mērķu neizdodas, ir pavisam cits?
Ja tas nav slinkums – kāpēc mērķi tomēr neizdodas?
Varbūt jūs sev apsolāt, ka šis būs gads, kad beidzot zaudēsiet svaru. Jūs iegādājaties sporta apģērbu, ieplānojat treniņus un sagatavojat veselīgas maltītes. Vai arī nolemjat strādāt vairāk, lai saņemtu paaugstinājumu amatā, lielāku algu vai prestižāku amatu. Iespējams, vēlaties sākt blakusprojektu vai realizēt sen lolotu ideju.
Sākumā entuziasms ir liels. Taču, kad efekts izzūd un progress kļūst lēnāks, impulss pazūd. Tad vainojam darbu, apstākļus, dzīvi vai paši sevi. Visbiežāk – slinkumu vai izdegšanu.
Taču, pēc rakstnieka Marka Mensona domām, problēma nav pūļu trūkumā, bet virzienā.
“Lielākā daļa cilvēku nesasniedz savus mērķus, jo viņi jau no paša sākuma tiecas pēc nepareizajām lietām,” skaidro Mensons.
Viņš uzsver, ka daudzi izvirza mērķus, balstoties uz ārējām gaidām – to, kas izskatās iespaidīgi, ko no viņiem sagaida ģimene vai ko sabiedrība uzskata par panākumiem. Nevis uz to, kas cilvēkam patiesi ir svarīgs.
Ja mērķis balstās tikai uz ārēju apstiprinājumu, to uzturēt ir grūti. Nav iekšēja dzinējspēka, kas palīdzētu pārvarēt sarežģījumus.
“Jums var būt visa pasaules disciplīna, bet, ja kāpjat nepareizajā kalnā, virsotnē jūs joprojām jutīsieties tukši,” piebilst Mensons.
Trīs jautājumi, kas jāuzdod sev pirms jebkura mērķa izvirzīšanas:
1. Kāpēc es to patiesībā vēlos?
Esiet godīgi pret sevi. Vai jūs vēlaties zaudēt svaru, lai ilgtermiņā justos veselīgāki, vai tikai tāpēc, lai atbilstu sabiedrības priekšstatiem par pievilcīgu izskatu? Vai paaugstinājums amatā padarīs darbu jēgpilnāku, vai tikai apklusinās iekšējo balsi, kas liek justies nepietiekamam?
Ja motivācija ir virspusēja, ar gribasspēku vien nepietiks.
“Lielākā daļa mērķu neizdodas, jo to pamatā esošais “kāpēc” ir vājš,” norāda Mensons.
2. Kādas grūtības es esmu gatavs pieņemt?
Katram mērķim ir sava cena. Veselīgāks dzīvesveids nozīmē atteikšanos no ierastā komforta. Karjeras izaugsme – lielāku atbildību un stresu. Savs projekts – vakarus, noraidījumus un lēnu progresu.
Noturīgi ir tie mērķi, kuru grūtības cilvēks ne tikai pacieš, bet spēj pieņemt.
“Jebkura sasniegšana prasa cīņu. Ja atrodat tādu cīņas veidu, kas jums patīk, jūs tiksiet daudz tālāk,” uzsver Mensons.
3. Vai es to vēlētos, ja neviens par to neuzzinātu?
Šis ir vienkāršs, bet ļoti atklājošs jautājums. Vai jūs turpinātu strādāt pie mērķa, ja nebūtu atzinības, komplimentu vai “patīk” sociālajos tīklos?
Ja atbilde ir “nē”, iespējams, tas nav jūsu mērķis, bet kāda cita uzspiesta trofeja.
Ko darīt tālāk?
Ja mērķis neiztur šo pārbaudi, iespējams, ir vērts to atlaist. Ja svara zaudēšana ir tikai komplimentu medīšana, karjera – mēģinājums izpatikt ģimenei, bet blakusprojekts – vēlme izskatīties veiksmīgam sociālajos tīklos, šādi mērķi agri vai vēlu izsmeļ.
Atmetot svešus mērķus, jūs ietaupāt laiku, enerģiju un psiholoģisko slodzi. Un atbrīvojat vietu tam, kas patiesi ir jūsu.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
