Mugura sāp, jo kāju garums atšķirīgs 1
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Manas draudzenes 40 gadu vecajai meitai bieži bija muguras sāpes. Tehniskais ortopēds konstatēja, ka viņai ir dažāda garuma kājas, un tas arī esot muguras problēmu iemesls. Kā ortopēds var palīdzēt? SNIEDZE RĪGĀ
Bikšu staras dažādas? Nē, kājas!
“Parasti pie tehniskā ortopēda pēc palīdzības vēršas tie, kam ir stājas un gaitas traucējumi, kā arī ir sāpes mugurā, kāju pēdās un pirkstos. Bieži vien ar sāpēm sadzīvots jau ilgi, jo mūsu cilvēki, kā zināms, ir izturīgi. Pie tehniskā ortopēda vēršas arī tad, ja ar iepriekš veikto ārstniecību nav izdevies atbrīvoties no muguras sāpēm,” pastāstīja Protezēšanas un ortopēdijas centra tehniskā ortopēde Renāte Frišfelde. “Veicot specifiskus klīniskos testus, bieži vien konstatējam, ka kājas ir dažāda garuma. Būtiska jau ir 0,6 cm starpība, par lielākām garuma atšķirībām nemaz nerunājot. Tas arī ļoti bieži ir muguras sāpju cēlonis. Sāpes var būt arī gūžā, celī.”
Speciāliste skaidro, ka parasti kāju garumu atšķirības ir anatomiska īpatnība, ko bērnībā vai jaunībā pat nepamana, taču ap gadiem 40 sāk parādīties simptomi, piemēram, sāpes un diskomforts mugurā. Tas ietekmē ne tikai mugurkaula struktūru, bet arī citas locītavas, piemēram, garākās kājas potītes locītavā notiek kompensējoša deformācija uz iekšu. Pacienti dažkārt stāsta, ka ievērojuši bikšu staru garumu atšķirības, bet domājuši, ka šuvēja kaut ko ne tā nomērījusi vai atšuvusi.
Populācijā ap 15% gadījumu tieši labā kāja ir īsāka. Turklāt tad kreisās kājas potītes deformācija bieži vien kombinējas ar patoloģiskām izmaiņām kreisās kājas īkšķī (Hallux valgus) un sāpēm pirkstu rajonā.
Sāpes un izmaiņas
“Ja jaunībā kaut vai profilaktiski būtu apmeklēts tehniskais ortopēds, kurš laikus konstatētu atšķirīgo kāju garumu, vēlāk nebūtu jāpiedzīvo daudzas problēmas. Vienas īsākas kājas dēļ pusmūža cilvēka mugurkaula struktūrā jau ir izmaiņas gan starpskriemeļu diskos, gan locītavās, gan sastopami skriemeļu izaugumi (osteofīti) – vairāk tajā pusē, kur ir muguras muskuļu sasprindzinājums. Ja garumu atšķirība būtu laikus izkoriģēta, mugurkauls pats iztaisnotos, un tādu izmaiņu nebūtu,” stāsta Renāte Frišfelde.
Nepietiek tikai kompensēt kāju garumu atšķirību, jo uzmanīgi jāpārbauda mugurkaula stāvoklis, vai tas spēs pielāgoties izmaiņām. Iespējams, tehniskais ortopēds uzreiz nevarēs palīdzēt, jo vispirms būs nepieciešama vingrošana fizioterapeita vadībā. Diemžēl 40–50 gadu vecumā vingrošana ne vienmēr labi palīdz izkoriģēt mugurkaulu.
Vienas kājas saīsinājums var būt funkcionāls, piemēram, tas var rasties nepareizas stājas vai specifisku darba apstākļu dēļ, rezultātā veidojas slīpais iegurnis. Tad ar muskuļu vingrināšanu iegurni atkal var iztaisnot. Jāatceras – tiklīdz veidojas nepareizs mugurkaula izliekums, var būt arī sāpes.
Ja mugurkaulam jāiztur palielināta slodze un viena kāja ir īsāka, var izveidoties L5 muguras skriemeļa nestabilitāte, kas ar laiku var novest pie diska protrūzijas (trūce). Šādas situācijas riska mazināšanai pat 0,6 cm saīsinājuma starpības kompensācija ir būtiska.
Muguras, ceļu, pēdu sāpju un izmaiņu ceļos (x veida izliekšanās) cēlonis var būt arī liekais svars. Atbrīvojoties no liekajiem kilogramiem, arī sāpes mazinās – pat līdz 50 procentiem.
Dažkārt kāju garums ir vienāds, taču ir nobloķējusies viena sakroiliakālā locītava (krustu–zarnu kaulu locītava), kas arī var izraisīt muguras sāpes, jo iegurnis, vienkāršoti izsakoties, ir savērpies. Šādās situācijās jāvēršas pie osteopāta, kurš veiks manipulācijas, lai atbrīvotu locītavu. Pēc tam fizioterapeita vadībā jānostiprina muskuļu balanss, lai savērpšanās vairs neatkārtotos.
Kurpes atkal par mazu!
Ne viens vien sūdzas, ka ar gadiem pēda kļuvusi garāka un platāka, tāpēc jāpērk lielāka izmēra apavi. “Šādas izmaiņas nav saistītas ar plakano pēdu, kā to nereti domā, bet potītes pronāciju (potīte vēršas uz iekšpusi) un lielo stobrkaulu fizioloģisko novecošanos. Parasti veidojas arī īkšķa kaula deformācija, kad lielais pirksts nobīdās uz iekšpusi. Īsta plakanā pēda nemaz tik bieži nav sastopama; ja ir dažādu garumu kājas, tā dažkārt var būt garākajai kājai.
Izmeklējumi, mērījumi
Nākot pie tehniskā ortopēda, jāņem līdzi izmeklējumi, piemēram, gūžu, muguras rentgenogrammas. Precīzai kāju garuma noteikšanai nepieciešams arī abu kāju rentgenuzņēmums, jo tas dod iespēju izmērīt kaulu anatomisko garumu. Ja būs nepieciešams, šo izmeklējumu nozīmēs tehniskais ortopēds.
Lai noteiktu kāju garumu, izmanto dažādas metodes: tiešo, kad kāju garumu izmēra ar metramēru, papildus lietojot speciālus testus, un netiešo, kad lieto dažāda augstuma dēlīšus un vēro, kā tad sakārtojas iegurnis, locītavas.
Kad kompensētas kāju garumu atšķirības, vēl jāsaprot, kā uz to reaģē mugura. “Ja, piemēram, ir 2 cm starpība, cenšamies to kompensēt pakāpeniski – sākumā liekam 0,8 cm apavu ieliktnīti, pēc tam 1,5 cm, un tikai vēlāk, kad ķermenis ar to saradis un nav ne gūžas, ne ceļa sāpju, garuma starpību kompensējam pilnībā,” procesu skaidro tehniskā ortopēde.
Papildus intensīvi jāstrādā pie iegurņa, muguras, kāju muskulatūras disbalansa mazināšanas. To dara, balstoties uz fizioterapeita izveidotu vingrojumu kompleksu. “Desmit vingrošanas reizes pie fizioterapeita būs par maz, arī mājās vismaz pusgadu cītīgi jāvingro, lai nostiprinātu muskuļu korseti ap locītavām,” skaidro tehniskā ortopēde.
Ieliktni vai kurpi ar biezu zoli
Kājas garumu starpības kompensēšanas metode atkarīga no tā, cik liels ir kājas saīsinājums. Lai koriģētu tikai 0,5 cm saīsinājumu, pietiek ar kurpē ieliekamu ieliktnīti. Dažkārt vajadzīga specifiska zole, kas mazina otras kājas potītes rotāciju uz iekšpusi. Ieliktnīšus parasti izmanto, ja kāju garuma starpība ir līdz 2 cm.
Ja tā lielāka – 3–4 cm, ieliktnis var samazināt potītes stabilitāti apavā. Risinājums ir pielāgota apavu zole. Caur valsts kompensācijas sistēmu iespējams pasūtīt apavus ar pielāgotu zoles biezumu. Nereti gados jaunāki pacienti izvēlas īsākās kājas pagarināšanas operāciju.
Jāielāgo, ka pēc gūžas endoprotezēšanas var būt atšķirīgs kāju garums. “Tam uzreiz jāpievērš uzmanība, lai nerastos klibošana, sāpes mugurā. Ja vien ķirurgs nav pateicis, ka kāju garums ir vienāds, jādodas pie tehniskā ortopēda, lai to pārbaudītu un, ja nepieciešams, starpību kompensētu,” norāda Renāte Frišfelde.
PROFILAKSEI
Staigāt kājām ir ļoti labi, taču, lai kājas kādā brīdī nesāktu deformēties, pastaigām, skriešanai jācenšas izvēlēties taisnu, nevis slīpu virsmu, kā tas ir, piemēram, jūras krastā vai Rīgā, kur ietvēm ir neliels slīpums. Iešana pa slīpu virsmu pastiprina vienas kājas garuma funkcionālu saīsināšanos. Īpaši to izjūt skrējēji.
ZINĀŠANAI
• Protezēšanas un ortopēdijas centrā iespējams no viegla putumateriāla izgatavot individuālu zolīti pēc pēdas atlējuma. Tas ir roku darbs.
• Bieži vien pietiek ar gatavu speciāli pielāgotu zolīti, kas tiek koriģēta pēc konstatētās pēdas deformācijas. Šāda zolīte kalpo 1–1,5 gadus.
• Gados vecākas sievietes mēdz sūdzēties par sāpēm kāju pirkstos, jo otrais pirksts gāžas virsū pirmajam, un ka pirkstiem vairs nepietiek vietas kurpē. Risinājums ir speciāla ortoze – otrā pirksta atvilcējs, ar kuru nofiksē otro pirkstu. Atvilcēju vajag lietot visu dienu, arī mājas apstākļos. To noņem tikai uz nakti. Vēl viens risinājums – platāku ortopēdisko apavu iegāde, uz tiem var pieteikties ar daļēju valsts kompensāciju.
• Ja nepieciešams, tehniskais ortopēds pēdas pirkstu deformācijas gadījumā izmanto teipus.
• Papēža sāpju gadījumā tehniskais ortopēds novērtēs pēdas noslogojumu un vai potīšu locītavās nav deformācijas, kas ir viens no galvenajiem papēžu piešu rašanās cēloņiem.
